BauskasDzive.lv ARHĪVS

Informē par HIV/AIDS izplatību, profilaksi un mītiem

Ruta Keiša

2020. gada 7. janvāris 00:00

222
Informē par HIV/AIDS izplatību, profilaksi un mītiem

Pērnā gada nogalē Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Pasākumi Bauskas novada sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei» īstenošanas laikā Bauskas poliklīnikas zālē notika seminārs par HIV/AIDS aktuālajiem profilakses jautājumiem.

Semināru organizēja Bauskas novada domes veselības veicināšanas koordinatore Marta Augucēviča sadarbībā ar atbalsta un resursu centru «Dialogs» un mācību centru «Izaugsme», ko pārstāvēja lektore un sociālā darbiniece Agita Sēja.

M. Augucēviča «Bauskas Dzīvei» pastāstīja: «Projekta darbības laiks, kura īstenošana Latvijā sākās 2017. gadā, mūsu novadā pagarināts līdz 2020. gada jūnijam. Svarīgi, ka šāda iespēja ir visiem novadiem ar nosacījumu, ja ir nepieciešamais finansējums. Bauskas novadā tālredzīgi pietaupīti apmēram 60 tūkstoši eiro, ko projekta mērķu īstenošanai plānots izlietot šajā pusgadā. Turpināsim izglītojošo darbu skolās par seksuālās veselības jautājumiem, personīgo higiēnu, veselīga uztura pamatiem. Pagastos organizēsim vingrošanas nodarbības, bet jaunajām māmiņām būs iespēja apmeklēt nodarbības baseinā.»

Projekta mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Seminārā 19. decembrī pulcējās kupls skaits mediīnas darbinieku – ārsti, ārstu palīgi, medmāsas, sociālie darbinieki, bija uzaicināti arī pašvaldības policijas darbinieki, – visi, kam ikdienas darbā nākas saskarties ar sociālā riska grupām. Taču lekcijas gaitā A. Sēja vērsa uzmanību uz to, ka sabiedrībā joprojām valda stereotipi par HIV/AIDS izplatību. Slimība tiek atklāta daudz plašākās, netipiskās grupās, kas agrāk tika uzskatītas par «drošu un pasargātu» vidi. Kopš 2012. gada slimība izplatās arī heteroseksuālā ceļā.

Jaunatklāto gadījumu skaits Latvijā pat trīskārt pārsniedz Eiropas vidējo skaitli. Mēs joprojām esam vienīgā valsts Eiropā, kur piedzimst inficēti bērni, 2018. gadā ar šo diagnozi pasaulē nākuši pieci jaundzimušie. Līdz 2019. gada decembrim šāds gadījums gan vēl nebija reģistrēts. Bieži vien par infekciju sievietes uzzina tikai dzemdībās. Lektore, analizējot iespējamos cēloņus mūsu dramatiskajai statistikai, atzina, ka nav viennozīmīgas atbildes. Vislielākā kļūda domāt, ka šis «klusais mēris», kam bezsimptomu periods var būt pat desmit gadi, skar tikai atsevišķas sabiedrības grupas, narkomānus vai homoseksuāļus. Latvijā gada laikā nenoskaidrotas, bieži vien apzināti slēptas inficēšanās ceļā atklātie gadījumi ir ap 120.

Pirmais slieksnis, kas cilvēkam jāpārvar, ir uzzināt par sevi patiesību, t. i., veikt testu, kas ir bezmaksas. Nākamais solis – meklēt ārsta palīdzību un atbalstu, trešais – lietot medikamentus tieši tā un tik ilgi, kā to paredz ārstēšanas kurss, kuru arī apmaksā valsts. Sākot ārstēšanos, pacienti bieži saskaras ar to, ka, uzlabojoties imunitātei, organisms reaģē un cilvēks sāk slimot. Parastā, bet ļoti kļūdainā reakcija ir – «līdz šim taču neslimoju, kāpēc man jālieto zāles?», un pacients ārstēšanos pārtrauc.

Tatjana Kalniņa, sociālā darbiniece darbam ar atkarības problēmām, atzina: «Statistika Bauskas novadā nav iepriecinoša, bet kabinets ar ļoti ierobežotiem resursiem strādā ar visām atkarību grupām – alkoholiķiem, narkomāniem u. c., tāpēc nav iespējams veltīt visu uzmanību tikai šīs infekcijas slimības profilaksei. Sabiedrība būtu ieguvēja, ja deputāti vairāk ieklausītos mūsu priekšlikumos un rastu iespējas darbu uzlabot. Tas ir visu mūsu interesēs, jo pašlaik cīnāmies tikai ar sekām.»

Taču vislielākais absurds, kas izskanēja seminārā, ir tas, ka HIV/AIDS testi jebkāda cita iemesla dēļ slimnīcā nonākušam pacientam nav obligāti. Nepieciešama pat pacienta rakstveida atļauja, lai medicīnas iestādes personāls varētu veikt šo testu. Arī tā datu aizsardzības likums darbojas.