Ar ko nodarbojas plānošanas reģioni?

2020. gada 7. janvāris 00:00

Mērķis – gādāt par līdzsvarotu reģionālo attīstību.

Latvijā ir pieci plānošanas reģioni. Baušķeniece Daina ar laikraksta starpniecību vēlējās noskaidrot, kāpēc tādi izveidoti un kam nepieciešami. Viņa grib uzzināt, ar ko nodarbojas, piemēram, Zemgales plānošanas reģions, kādu attīstību tas panācis Bauskas novadā, cik daudz ierēdņu šeit ir nodarbināti.

Koordinācijai un sadarbībai
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā paskaidroja, ka reģioni ir dibināti 2006. gada augustā ar mērķi nodrošināt Latvijas reģionu attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. 2006. gada jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus Reģionālās attīstības likumā (spēkā no 2006. gada 1. augusta) un plānošanas reģioniem piešķīra juridisku statusu.

Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) pārstāvis Juris Kālis skaidroja, ka Zemgale ir viens no pieciem plānošanas reģioniem. ZPR un tā teritorija atrodas Latvijas vidienē, pārsvarā Daugavas kreisajā krastā un Lielupes baseina lejasdaļā, robežojas ar Rīgas, Latgales, Vidzemes un Kurzemes reģionu, kā arī ar kaimiņvalsti Lietuvu – aptuveni 290 kilometru garā teritorijā no Auces līdz Aknīstei.

Reģiona pašreizējās robežas pilnībā vairs neatbilstot starpkaru periodā izveidotā Zemgales kultūrvēsturiskā apgabala robežām. Klāt nākusi daļa no Latgales un Vidzemes, bet kaimiņiem no Zemgales tikušas Ilūkstes un Tukuma apkaimes teritorijas. Tagad ZPR ietilpst bijušā Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils rajona teritorija ar 20 jaunizveidotajiem novadiem un divām lielajām pilsētām – Jelgavu un Jēkabpili.

Intensīvās un ekoloģiskās lauksaimniecības «sadzīvošanai»
Raksturojot pašu iestādi, J. Kālis skaidro, ka ZPR ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša institūcija atvasinātas publiskas personas statusā. Lēmējvara piemītot Attīstības padomei (ZAP), ko veido visu 22 pašvaldību vadītāji, vienu no viņiem ievēlot par priekšsēdētāju uz diviem gadiem. Savukārt administrācijas un tās speciālistu uzdevums ir savas kompetences ietvaros plānot un koordinēt reģiona attīstību, noteikt tās prioritātes un pamatprincipus ilgtermiņā, jo plānošanas reģiona viena no pamatfunkcijām arī ir izstrādāt un aktualizēt Attīstības programmas, gādāt par to ieviešanu dzīvē.

«Tāpēc ZPR ne tikai plāno un saskaņo sabiedriskā autotransporta pārvadājumus reģionā, koordinē kultūras un arodizglītības aktivitātes, bet izstrādā un ievieš arī Zemgales attīstības prioritātēm atbilstīgus reģionālus un starptautiskus projektus, kas galvenokārt balstīti uz pašvaldību ieteikumiem un vajadzībām, cenšoties aptvert iespējami lielāku teritoriju,» uzsvēra J. Kālis.

Zemgales plānošanas reģiona Ilgtermiņa attīstības prioritātēs no 2015. gada līdz 2030. gadam minēts, ka Zemgale ir reģions ar attīstītu bioekonomiku, lauksaimniecību un uz vietējiem resursiem balstītu pārtikas rūpniecību, kā arī amatniecību. Zemgale ir intensīvās lauksaimniecības un ekoloģiskās saimniekošanas «sadzīvošanas» modelis. Savukārt Zemgales nacionālas un reģionālas nozīmes pilsētas ir reģiona rūpniecības un pakalpojumu centri, kas dod attīstības starojumu lauku teritorijām. Svarīga reģiona attīstības prioritāte ir apdzīvoti Zemgales lauku apvidi, kur attīstās mazā uzņēmējdarbība un ir saglabāta tradicionālā dzīves vide. Zemgale ir arī izglītības, zinātnes un inovāciju reģions ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) kā ievērojamu intelektuālo potenciālu, kas kalpo Latvijas un Zemgales, īpaši lauku, attīstībai, kā arī ar spēcīgām profesionālās izglītības iestādēm.

Piesaista finanses projektos
Zemgales Attīstības padome nupat kā nolēmusi sākt ZPR Attīstības programmas 2021. – 2027. gadam izstrādi. J. Kālis akcentēja, ka jaunā dokumenta izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citu valsts institūciju pārstāvjiem, reģiona pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un kaimiņu plānošanas reģioniem. Apstiprinātajā darba uzdevumā minēts, ka topošajā dokumentā būs ietverts pašreizējās situācijas analīzes kopsavilkums, tendences un prognozes, rīcību kopums ilgtermiņa stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanai, kā arī būs noteikta programmas īstenošanas uzraudzības kārtība. Pirms apstiprināšanas notiks dokumenta sabiedriskā apspriešana.

Līdztekus plānošanas dokumentu izstrādei un ieviešanai ZPR aktīvi gan kā vadošais partneris, gan kā partneris piedalās gandrīz 20 starptautisku un reģionālu projektu izstrādē un ieviešanā, reģiona attīstībai piesaistot papildu resursus no vairāk nekā desmit Eiropas Savienības un citiem finanšu instrumentiem. Patlaban, piemēram, ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu notiek projekta «Atver sirdi Zemgalē» ieviešana. Projekts ir par sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Pērnajā gadā saskaņā ar pašvaldību pieprasījumu veikts papildu individuālo vajadzību izvērtējums un sagatavoti atbalsta plāni 86 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un 36 bērniem ar funkcionāla rakstura traucējumiem. Bauskas novads ir viens no līderiem projektā piešķirtā finansējuma apguvē. Kopš ieviešanas sākuma pavisam apgūti 57 512,18 eiro. Pakalpojumus saņem 13 personas ar garīga rakstura traucējumiem, sociālo rehabilitāciju saņem 21 bērns ar funkcionāliem traucējumiem, 15 vecāki bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, aprūpes pakalpojumus – desmit bērni ar funkcionāliem traucējumiem, atelpas brīža pakalpojumus – divi bērni ar funkcionāla rakstura traucējumiem.

Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas
Ar Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu izstrādāts starptautisks kultūras tūrisma maršruts «Baltu ceļš», kas Latvijas pusē aptver Kurzemi, Sēliju un Zemgali. Latvijā un Lietuvā ceļotājiem ieteikto vairāk nekā 110 tūrisma objektu vidū atrodams arī Bauskas muzejs un Bauskas pils muzejs. Latviešu, lietuviešu un angļu valodā izdotajā maršruta kartē, krāšņā ceļvedī un videofilmā atspoguļota trīs baltu mazo tautu vēsture, kultūra un tradīcijas.

Līdzīgas aktivitātes tiek veiktas arī Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības projektā «Aizraujošs ceļojums piļu un muižu parkos četros gadalaikos». Ieviešot projektu, Zemgalē pavisam identificēti aptuveni 90 seno piļu un muižu parki, no kuriem 74 atrodas lauku vidē, bet 16 pilsētvidē. Visvairāk šādu parku ir Jelgavas, Dobeles un Bauskas novadā, atbilstīgi 19, 11 un 9. Vērtīgākie no tiem iekļauti Zemgales plānošanas reģiona Latvijas pusē un Panevēžas un Šauļu apgabala kopīgi veidotajos trīs dažādos tūrisma maršrutos. Vienā no tiem – otrajā – iekļauts Bruknas muižas, Bauskas pils un Mežotnes pils parks. Arī par šiem trim maršrutiem iespiešanai sagatavota karte, brošūra piecās valodās, videofilma, notiek gatavošanās nākamā gada tūrisma izstādēm Viļņā un Rīgā.

J. Kālis stāsta, ka Bauskas novada pašvaldība ir viena no partneriem, kas piedalās Zemgales plānošanas reģiona izstrādātā Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta «Zaļās infrastruktūras pilnveidošana zemieņu upju ainavā» ieviešanā. Tā rezultātā Zemgale būs pirmais reģions Latvijā, kas izstrādājis Reģionālo ainavu un zaļās infrastruktūras plānu. Līdzīgu, bet lokālu plānu gatavo arī Bauskas novada pašvaldība, kur sākusies minētā dokumenta publiskā apspriešana. Līdztekus tam ar projekta atbalstu baušķenieki iegādājušies pļāvēju amfībiju, kas kalpo aizaugušo ūdensceļu tīrīšanai Mūsā un Mēmelē.

Publiskais pārskats un darbinieku saraksts
J. Kālis informēja, ka ar ZPR darbību detalizēti var iepazīties ikgadējā publiskajā pārskatā interneta vietnē www.zemgale.lv, tās sadaļā «Attīstība», «Nozares», «Projekti», «Aktualitātes» un «Lejuplādes». ZPR strādā 25 līdz 30 darbinieki, atbilstīgi projektu ieviešanas termiņiem un apjomam. Darbinieku pašreizējais saraksts atrodams interneta vietnes sadaļā «Kontakti».

Iedzīvotāji Zemgalē
Zemgales plānošanas reģiona teritorijā ir vairāk nekā 242 150 iedzīvotāju, kas ir 12,2% no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā.

Zemgalē ir otrs augstākais iedzīvotāju blīvums starp pārējiem reģioniem – 23 cilvēki uz kvadrātkilometru, vienīgi Pierīgas reģionā tas ir lielāks.

Vairums Zemgales iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos, aptuveni 52,26%. Lielākais skaits no tiem, izņemot lielās pilsētas, dzīvo Bauskas, Jelgavas, Dobeles, Ozolnieku, Iecavas, Aizkraukles un Vecumnieku novadā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar ko nodarbojas plānošanas reģioni?

Kategorijas