Kultūrvēstures saglabāšanā Bauskā tuvredzīga politika

2020. gada 3. janvāris 00:00

484

Kultūrvēstures saglabāšanā Bauskā tuvredzīga politika

Laikrakstā «Bauskas Dzīve» 2019. gada 15. novembrī tika publicēts mākslas zinātnieka Daiņa Bruģa pētījums «Tad Korfa vai tomēr – Karpa dārzs?», kurā pausts argumentēts ierosinājums Korfa dārzam atdot tā iepriekšējo nosaukumu – Karpa dārzs. Publicējam komentārus saistībā ar šo rakstu.

Speciālisti atbalsta, pašvaldība noraida
Bauskas muzeja vēstures nodaļas vecākā speciālista Raita Ābelnieka «Bauskas Dzīvei» rakstītajā atsauksmē izteikts atbalsts raksta autora argumentiem un priekšlikumiem: «Daiņa Bruģa rosinājums ir pamatots, un tas pilnībā atbilst vēsturiskai patiesībai. Korfi bija vācu izcelsmes, bet Karpi – poļu vai lietuviešu izcelsmes muižnieku dzimta. Tas zemesgabals, kuru tagad dēvē par Korfa dārzu, un arī tā sauktā Korfa muiža, nekad nav piederējusi nevienam Korfam. 1920. un 1930. gados visos dokumentos, kur pieminēts šis nekustamais īpašums, pieminēts uzvārds Karps. Konkrēti nosaukti: Francis Karps, Benedikts Karps un Erna Karps vai arī Karpa mantinieki. Turklāt viņu zemes īpašumi tolaik bija vēl plašāki, respektīvi, viņiem piederēja gruntsgabali arī otrpus Salātu un Dārza ielai. D. Bruģa ierosinājums atgriezties pie vecā nosaukuma – Karpa dārzs – ir loģisks un atbalstāms.»

Bauskas novada pašvaldība, kurai šie ieteikumi būtu īstenojami un vēsturiskā patiesība atjaunojama, gan tā nedomā. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs avīzes redakcijai raksta: «Salātu iela 10 jeb tautā dēvētais Korfa dārzs vēsturiskos avotos minēts ar dažādu nosaukumu. Piemēram, 1939. gadā izdotajā Kārļa Vanaga brošūrā «Ceļvedis pa dzimto zemi» ir īpaša Bauskai veltīta nodaļa. Šajā ceļvedī ir minēts Korfa nams Salātu ielā 10, ko pēc 1863. gadā notikušās poļu sacelšanās, bēgot no vajāšanas, Bauskā iegādājies poļu muižnieks Korfs. Tā kā nosaukums «Korfa dārzs» nav oficiāls šīs teritorijas nosaukums, tad jautājums par teritorijas pārdēvēšanu nav aktuāls.»

«Bauskas Dzīves» redakcijai atliek vien atgādināt, ka pašvaldības vēstījumos par dažādiem pilsētnieku pasākumiem gan tiek minēts tieši Korfa dārzs, iedzīvotāji uz svētku sarīkojumiem netiek aicināti uz Salātu ielu 10, jo diezin vai ēkas iemītnieki būtu gatavi tādu pulku viesu uzņemt. Acīmredzot kaut vai loģiska vietas apzīmējuma dēļ aktuāli būtu šai teritorijai beidzot dot oficiālu un vēsturiski patiesu nosaukumu.

Demonstrē vienaldzību un stagnāciju
DAINIS BRUĢIS, Mg. art.:

– Rakstīt par Karpiem un viņu Bauskas namu mani motivēja vienīgi vēlme «izgaismot» šo ilgstoši kļūdaini skaidroto Bauskas vēstures epizodi un sniegt baušķeniekiem uz objektīviem faktiem balstītu šī ēku kompleksa vēstures skaidrojumu. Publikācijā rosināju arī uz soļiem, kādi varētu sekot jaunajai informācijai – Karpu vārda atgriešanu konkrētajai vietai un Karpu ģimenes atdusas vietas sakārtošanu Bauskas vecajos kapos. Cerēju uz pašvaldības ieinteresētību un iespēju arī klātienē argumentēt minēto pasākumu nepieciešamību. Tā vietā Bauskas pašvaldība nodemonstrēja klasiskas «atrakstīšanās» paraugstundu, laikrakstam adresētā vēstulē apliecinot, ka šajā sakarā nedarīs pilnīgi neko. Pēc būtības vēstule sastāv no divām tēzēm, un katra ir nelielas analīzes vērta.

Pirmkārt, tajā piesaukta K. Vanaga «brošūra» (patiesībā itin biezs, kaut neliela formāta sējums) «Ceļvedis pa dzimto zemi», kurā ēka piedēvēta Korfiem, šādi it kā apšaubot rakstā izklāstītos faktus. Lai arī šis ceļvedis –, respektīvi, tā otrā, Kurzemi un Zemgali aptverošā daļa, – pamatskolas vecumā bija arī manu mīļāko grāmatu vidū, tā pielīdzināšana «vēsture avotam» liecina, ka rakstītājs neizprotot fundamentālo atšķirību starp avotiem un naivu beletristiku. Kā zināms, grāmatas autors Kārlis Ludvigs Vanags (1907–2002) nebija vēsturnieks, bet gan advokāts un tūrisma entuziasts, kas no 1931. gada vadīja sākotnēji Iekšlietu, vēlāk – Sabiedrisko lietu ministrijas paspārnē izveidoto Tūrisma nodaļu. Nenoliedzot viņa nopelnus Latvijas tūrisma attīstībā (Vanags, starp citu, ir arī saukļa «Apceļo savu dzimto zemi» radītājs), viņa grāmata burtiski «mudž» no muļķībām, un tajos pārstāstītās «pasakas» par baznīcas cēlēju ēdināšanu no silēm, sienās iemūrētām jumpravām, nelaiķu pagalvī guldītām Napoleona vēstulēm un visām iespējamām pazemes ejām deformējušas ne viena vien lasītāja vēstures izpratni. Tā vietā, lai atsauktos uz šādu «avotu», pašvaldība, manuprāt, varēja palūgt kāda autoritatīva mūsdienu vēsturnieka viedokli.

Otrs vēstulē iekļautais paziņojums, ka «Korfa dārzs nav oficiāls šīs teritorijas nosaukums» un tāpēc «jautājums par teritorijas pārdēvēšanu nav aktuāls», kārtējo reizi pierāda, cik vienaldzīga mūsu pašvaldībai ir pilsētas vēstures iemūžināšana. Tā vietā, lai domātu, kā ar minimālām izmaksām atjaunot Bauskā dzīvojušā poļu 1830./1831. gada sacelšanās kustības dalībnieka Francišeka Karpa (1814–1872) un viņa ģimenes piemiņu, pēc būtības paziņots, ka Bauskas vadību šis jautājums neinteresē. Manuprāt, tā ir tumsonīga un tuvredzīga politika, kas konsekventi turpina jau gadu desmitiem piekopto vienaldzīgo attieksmi pret Bauskas vecpilsētu un «atsviež» mūs arvien tālāk starp kultūrvēstures jautājumos stagnējošākajām pilsētām Latvijā.

Uzskatu, ka pašvaldības uzdevumi neaprobežojas tikai ar saimnieciskām funkcijām un izklaides pasākumu rīkošanu, un tajos ietilpst arī rūpes par kultūrvēstures mantojuma saglabāšanu. Konkrētajā gadījumā pietiktu ar mazumiņu – Karpu vārda atgriešanu tagadējam Korfa dārzam, sapostītās Karpu ģimenes apbedījumu vietas sakārtošanu un varbūt vēl kādu nedaudz plašāku pētījumu par Karpu dzimtas vēsturi un viņu saistību ar Bausku.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kultūrvēstures saglabāšanā Bauskā tuvredzīga politika

Kategorijas