BauskasDzive.lv ARHĪVS

Baušķenieki sagaida jauno gadu uz Mēmeles tilta

Sandra Danosa

2020. gada 3. janvāris 00:00

80
Baušķenieki sagaida jauno gadu uz Mēmeles tilta

Uguņošana Bauskā pašlaik ir gadumijas svinēšanas koncepcijā, daudzi iedzīvotāji pulcējas to vērot.

Bauskas Rātslaukumā 2019. un 2020. gadumijas naktī noklausīties baušķenieku Jaungada vēlējumus un Bauskas novada domes priekšsēdētāja Arnolda Jātnieka videouzrunu pārāk daudz pilsētnieku un viesu nebija pulcējušies, toties daudz iedzīvotāju tieši pusnaktī
sanāca uz Mēmeles tilta vērot uguņošanu.

Valsts augstāko amatpersonu – premjerministra Krišjāņa Kariņa un Valsts prezidenta Egila Levita – svētku uzruna Bauskas Rātslaukumā netika translēta, lai gan eksperti novērtē, ka E. Levita runa bijusi pēdējo desmit gadu laikā labākā Latvijas Valsts prezidenta gadumijas runa.

Aicina būt saimniekiem, lepniem un priecīgiem
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks videouzrunā baušķeniekiem 31. decembra pēdējās minūtēs Rātslaukumā akcentēja, ka pagājušais gads bijis notikumiem bagāts: «Esam daudz paveikuši – ekspluatācijā nodota Lidlauka iela, aktīvi norit Bauskas pils torņa rekonstrukcija, pils kreisā krasta nogāzes nostiprināšana, labiekārtota atpūtas vieta Dambja ielā, modernu veidolu ieguvusi bibliotēka Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā, sakārtoti grantsceļi Lauku atbalsta dienesta projektā daudzviet novada pagastu teritorijās, turpinās jaunās sporta halles būvniecība, sākti remontdarbi Bauskas Valsts ģimnāzijā, un vērienīgu rekonstrukciju piedzīvos arī Mēmeles iela, kas pēc daudzu gadu dīkstāves atkal kļūs pieejama satiksmei.»

«Mēs redzam, ka domes pieņemtie lēmumi bijuši pareizi un devuši pozitīvu rezultātu. Ikviens apzināmies, ka pareizie lēmumi ne vienmēr ir populāri un viegli, taču, ja tie balstīti zināšanās un izpratnē, tad tie nes augļus. Nākamais gads solās būt nopietnu lēmumu pieņemšanas gads. Valdības uzņemtais kurss sola pārmaiņas, kuras ietekmēs gan pašvaldību kā publiskās pārvaldes institūciju, gan ikvienu no mums personīgi. Pārmaiņas pašas par sevi nav ne sliktas, ne labas, galvenais – kādu ietekmi tās atstās nākotnē. Jo spēcīgāka un vienotāka ir sabiedrība, jo pārmaiņas to ietekmē mazāk. Tādēļ es vēlos aicināt ikvienu no iedzīvotājiem uz sadarbību. Runājiet ar pašvaldību, piedalieties lēmumu pieņemšanā, nāciet un uzdodiet jautājumus klātienē vai dariet to attālināti! Veidosim spēcīgu vietējo kopienu, kuras spēks balstīts viedokļu vienotībā un izpratnē par notiekošo. Ir svarīgi, lai katrs no mums spētu iztēloties, kādu vēlas redzēt savu novadu, kādam tam būtu jābūt. Drosmīgi paudiet savus ierosinājumus, priekšlikumus un vēlējumus!» sacīja domes priekšsēdētājs A. Jātnieks.

Viņš pateicās katram Bauskas novada iedzīvotājam, ikvienam darba darītājam, uzsverot, ka mūsu novads ir tik liels, cik lieli ir mūsu iedzīvotāju darbi un cik esam paši spējuši nest Bauskas vārdu pasaulē.

«Būsim katrs saimnieks savā sētā, savā novadā un savā valstī! Ar lepnumu un prieku raudzīsimies cits uz citu un uz savu Bauskas novadu, ar lepnumu un prieku stāstīsim par to citiem! Lai katrā ģimenē jaunajā gadā valda laime, miers, mīlestība un saticība!» vēlēja A. Jātnieks.

Pagaidām no salūta nedomā atteikties

Jaungada uguņošanai šogad pašvaldība atvēlējusi 5000 eiro, ieskaitot PVN, informēja Bauskas kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste Lelde Feldmane-Zajarska. Lai izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, rīkota cenu aptauja. Baušķenieki, kas vēroja uguņošanu, atzīst, ka salūts bijis patiešām skaists, bet arī atgādina, ka tur tērēta arī to nodokļu maksātāju nauda, kas dzīvo ārpus Bauskas un salūtu nemaz neredz.

Patlaban medijos izskan vairāki kaimiņvalstu un pašmāju piemēri, kad tiek apsvērta iespēja atteikties no salūta svētkos. Uguņošana – nauda vējā un arī bīstamība dzīvniekiem un dabai – tā lēmusi Igaunijas pilsēta Pērnava. Jau šogad iedzīvotāji tur svinēja jauno gadu bez pirotehnikas sprādzieniem. Ieekonomētie 4000 eiro tērēti pilsētas rotājumiem. Arī Sigulda ir aizdomājusies par uguns puķu lietderību Jaungada svinībās un plāno piedāvāt ko citādu nākamgad.

«Tas ir ļoti liels izaicinājums atrast kaut ko līdzvērtīgu tai sajūtai, kad redzi gaisā raķetes. Tas ir tik skaisti un saviļņojoši! Atrast alternatīvu, kādēļ mums visiem, vairākiem tūkstošiem siguldiešu un arī mūsu ciemiņiem, satikties stacijas laukumā un sagaidīt kopā jauno gadu. Kas būs tas kulminējošais brīdis? Pazaudēt šo kopā sanākšanu vairākas reizes gadā, viena no tām ir 31. decembris, mēs negribam,» intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Iespējama alternatīva – gaismas un lāzeru šovs. Tiesa, ieekonomēt nesanākšot. Uguņošana Siguldā parasti izmaksājot 4000 eiro, bet gaismas šovs būtu dārgāks. Kad pašvaldībai būs skaidrs piedāvājums, notiks iedzīvotāju aptauja. Un katrs varēs paust savu viedokli.
Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina skaidro, ka pašvaldība svētku uguņošanu regulāri rīko tikai reizi gadā – kopīgajā jaunā gada sagaidīšanas brīdī Bauskas pilsētā. «Uguņošana ir skaista māksla, un cilvēkiem tā patīk, bērniem rada sajūsmu un padara jaunā gada sagaidīšanu svinīgu un pacilājošu. Vai bez tās var iztikt? Noteikti var, taču Bauskas novada pašvaldība jaunā gada sagaidīšanas kopbrīdim ir izvēlējusies šādu koncepciju un pagaidām neapsver ieviest pārmaiņas. Tas ir svētku kulminācijas laiks, un, ja netiek rīkota uguņošana, ir jārod cita alternatīva, kas sniegtu līdzvērtīgu sajūsmu un pacilātību,» uzskata I. Šomina.

Viņa atzīst, ka pieminētais gaismas un lāzeru šovs, iespējams, ir draudzīgāks dabai un dzīvniekiem, taču noteikti neļauj ietaupīt līdzekļus, jo izmaksātu vairāk. Par to, ka cilvēkiem patīk šī tradīcija – kopā piedzīvot gadumiju –, liecinot kuplais svinīgā notikuma apmeklējums.

«Neliegsim sev iespēju vienu reizi gadā noskatīties krāšņajos uguns ziedos naksnīgās Bauskas debesīs un priecāsimies par kopā būšanu gadumijā! Par to, vai pilsētas svētku noformējums nākamā gada nogales svinībām tiks papildināts, pašlaik grūti atbildēt. Šeit noteicošais faktors būs budžeta iespējas,» akcentēja I. Šomina.