Ar pilsoņa pienākumu sirdī

2020. gada 3. janvāris 00:00

1017

Rakstnieks Māris Ruks jaunajā grāmatā apskata notikumus uz Bauskas tiltiem.

Baušķenieki 2009. gada 31. augustā ar dzīvu cilvēku ķēdi noslēdza Mēmeles un Mūsas tiltus pilsētā. Iedzīvotājiem neizdevās panākt prasīto – Bauskas slimnīcas pilnvērtīgas darbības saglabāšanu. Rakstnieks Māris Ruks savā jaunajā grāmatā «Latvijas valsts noslēpums» vērtē – šis notikums parādīja, kā mainās valdošo aprindu attieksme pret tautu.

Rakstnieka līdz šim pazīstamākais darbs ir «25 gadi sektā», viņš izdevis daudz grāmatu – arī par Gunāru Astru, par Joahimu Zīgeristu, par grupu «Pērkons». Jau mēnesi var nopirkt Māra Ruka grāmatu «Latvijas valsts noslēpums». Jaunajā izdevumā viņš vairāk cenšas no sava skatījuma izvērtēt Latvijas politiskos notikumus. Kā labo pārvaldes modeli viņš saskata pirmskara Kārļa Ulmaņa Latviju – gan attieksmē pret iedzīvotājiem, gan nākotnes plānošanā. Līdztekus citiem notikumiem Bauskas tiltu bloķēšanai 2009. gada 31. augustā atvēlētas daudzas lappuses.

Paraugs Latvijai
Bauskas tiltu notikumu apskats grāmatā esot izvēlēts apzināti. «Tas ir ļoti simbolisks notikums, kas parāda Bauskas iedzīvotāju spēku. Kā paraugs visai Latvijai, kā var solidarizēties. Reizē ļoti traģisks. Cilvēki pieprasīja savas pamattiesības uz veselības aprūpi un protestēja mierīgi, adekvāti, efektīvi. Pilsoniski atbildīgi, drosmīgi, spēcīgi. Bet protestētājus brutāli izklīdināja, atsūtot no Rīgas specvienību. Lai gan baušķenieki patiesībā aizstāvēja jebkura cita Latvijas cilvēka intereses uz veselības aprūpi,» laikrakstam pauž M. Ruks.

Rakstnieks uzsver, ka valdība intervijās un ziņu apskatos izplatīja melīgus apgalvojumus par šiem notikumiem. Mātes it kā neesot tikušas pie bērniem protestu dēļ. Tālbraucēji gribējuši protestētājiem šķaidīt smadzenes, tāpēc specvienībai bijis jāiejaucas. Šajā ziņā internets esot noderīgs – valdības pārstāvju, arī toreizējās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces, intervijas vēl aizvien esot atrodamas, pat Iekšlietu ministrijas mājaslapā.

Īsa atmiņa
Intervijā «Bauskas Dzīvei» Māris Ruks atzina, ka grāmatā uzmanību pievērsis, viņaprāt, aktuālākajam, nepieciešamākajam un noklusētajam. «Lai cilvēki varētu izdarīt secinājumus, būtu spēcīgāki pret manipulācijām, meliem, nepatiesībām, kas katru dienu birst no valdošajiem ziņu ruporiem, runām, rakstiem un ziņām,» saka M. Ruks.

Rakstnieku skumdina īsā tautas atmiņa. «Tā bija Valda Dombrovska valdības atbildība, ka atsūtīja specvienību. Policijas priekšnieks vai atsevišķa ministre neuzdrošinātos sūtīt specvienību bez valdības kliķes piekrišanas. Pat okupācijas varas Latvijā ir slimnīcas cēlušas un atklājušas. Atjaunojot Latvijas neatkarību, modernizēja slimnīcu, un tad Latvija pēkšņi pārvērtās. Bauskas notikumi bija kā lakmusa papīrs, lūzuma punkts Latvijas valsts attīstībā, kad tik ciniski un nežēlīgi sāk vērsties pret nākotni, pret pamatvērtībām. Bet cilvēki jau aizmirsuši, ko paveica Valda Dombrovska valdība,» vērtē Māris Ruks. Šī gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Bauskas novadā uzvarēja partija «Jaunā Vienotība» un visvairāk atbalstu saņēma tieši Valdis Dombrovskis.

Pret policejisku valsti
Pats M. Ruks atzīst, ka savulaik viņu par politiskām negācijām rosinājusi rakstīt pilsoniskā apziņa. «Pagājušā gadsimta 90. gadu vidū biju Joahima Zīgerista partijas biroja vadītājs, vadīju vēlēšanu kampaņu. Redzēju, kā lika lēcas acīs, lai radītu asaras. Pieredzēju drausmīgās pārmaiņas, kad vārdi nesaskanēja ar darbiem, kad solījumi uzreiz izplēnēja. Līdz ar to apzinājos, ka esmu piedalījies cilvēku krāpšanā, un jutu, ka mans obligāts pienākums ir parādīt metodes un pašu sistēmu, kā notiek cilvēku apkrāpšana,» stāsta rakstnieks.

Bauskas notikumi kļuva par atklātu demonstrāciju, ka pamazām ejam policejiskas valsts virzienā. «Valdība aizvien centīgāk cenšas iedvest cilvēkiem bailes, un tas ir pirmais solis uz policejisku valsti,» saka M. Ruks, atgādinot, kā pēc 2009. gada notikumiem centās tiesāt vairākus Bauskas aktīvistus, arī grāmatā pieminēto Ivetu Kalniņu. Viņš uzsver, ka tā pamazām ierobežo tautas pamattiesības – Bauskā slēdz pilnvērtīgu slimnīcu, likvidē skolas.

«Novēlu, lai manu grāmatu lasītāji kļūst pašapzinīgāki, iekšēji spēcīgāki, lai ar viņiem būtu arvien grūtāk manipulēt. Lai cilvēki asina savu pārliecību un saprot, ka tie, kas ir pie varas, patiesībā pēc demokrātiskas valsts izpratnes tiešām ir tautas kalpi. Nepakļauties bailēm un neturpināt iet ceļu uz nabadzīgu un policejisku valsti,» lasītājiem novēl rakstnieks.

VIEDOKĻI

Jānis Bordāns, tieslietu ministrs, Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs:
– Šādas grāmatas speciāli veido, lai maldinātu. Jā, ieliek patiesības graudus, bet faktiski grāmata maldina. Cilvēkiem tādas grāmatas ir viegli lasāmas, sensacionālas. Patīk, gribas lasīt: «O, es uzzināšu noslēpumu!» Bet, manā uzskatā, tā ir krāpniecība.
Cilvēki, balstoties uz tādiem maldiem, veic pēc tam izvēli vēlēšanās. Tā uzvarēs blēži. Viņi varēs izlikties par labiem. Šādas grāmatas ir kā hibrīdkarš – tur arī neviena no valstīm vai teroristiskajām organizācijām nestāstīs patiesību, bet gan pasniegs ziņas skaistā «iepakojumā», sensacionāli, bet apakšā tur ir lieli meli.

Iveta Kalniņa, Bauskas 2009. gada protestu dalībniece, grāmatā citētas viņas atmiņas un viedokļi:
– Domāju, ka tādas grāmatas vajag. Lai izbēgtu no dažādām klačām, neprecīzas informācijas, vajag runāt tiem, kas bijuši klāt. Pārāk ilgi esam dzīvojuši «aizspogulijā» – reālās lietas valdošo aprindās ir citādākas. Lielu daļu informācijas, ko saņemam, nosaka tie, kas samaksā par to, ko vajag izpaust. Labāk, ja ir dažādi viedokļi. Neviens jau neuzspiež – vari to izlasīt, vari to pieņemt, vari to nepieņemt.
Kad izlasi, saproti, ka ir arī tāda versija, un tad saliec to visu kopā. Veido savu notikumu «puzli». Ja jau reiz ir tas nodrāztais vārds «demokrātija», tad lai tā ir – lai pastāv dažādi viedokļi un katrs meklē savu!
Bauskas notikumu motīvs iet cauri visai grāmatai. Tā bija laba sajūta, kad visi bijām kopā uz tilta, draudzīgi. Tā bija īsta cilvēcības stunda.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar pilsoņa pienākumu sirdī

Kategorijas