Bauskas novada deputāti vēlas sagaidīt Administratīvi teritoriālās reformas likumu

Bauskas novada domes deputāti lēma par atbildes sniegšanu Administratīvi
teritoriālās reformas komisijai, kas izsūtījusi pašvaldībām vēstules
par plānoto reformas gaitu un pieprasa atbildi uz vēstuli. Deputātiem
Bauskā vienprātības nav, plāno atbildi sniegt pašu sagatavotā vēstulē.
Deputātus
par iecerēto teritoriālo reformu informēja Bauskas novada attīstības un
plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone, uzreiz norādot uz virkni
nosacījumu, kas iekļauti komisijas vēstulē un ko nevarēšot izpildīt
atbilstīgi noteikumiem. Konkrētās pozīcijās, kuras minēja I. Tijone,
bija apvienošanas dokumentu izstrāde un kopēja budžeta pieņemšana, kam
vajagot ilgāku laiku, nekā komisija ieplānojusi.
Daļa deputātu
uzsvēra, ka likums vēl nav pieņemts. «Ko mēs īsti atbalstām, ja vēl nav
zināms, kādas būs administratīvās vienības? Nesaku, ka neatbalstu ideju,
bet nevaru balsot par šādu projektu,» teica Inita Nagņibeda. Arī domes
priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks piekrita, ka vispirms jāsagaida Saeimas
pieņemts likums.
«Tas viss ir tikai
sazīmēts kartē, un nav skaidrs, ko iegūs novada cilvēki. Par to arī nedz
runā, nedz diskutē. Paši piemirstam savā novadā nomales teritorijas.
Kas tad notiks lielajos novados?» reformu noraidošu viedokli pauda
Valdis Veips. «Gribētu tomēr paskaidrojumu, ko Bauskas novads no
reformas iegūs,» sacīja Gatis Skurba.
Citi deputāti neredzot
iemeslu, kāpēc jāpauž viedoklis. «Pašvaldības funkcija nav izteikties
par valsts mēroga procesiem. Nav skaidrs, ko te konceptuāli atbalstīt.
Administratīvi teritoriālajai reformai nevajag pašvaldības piekrišanu,»
prātoja Juris Landorfs.
Lēmumam atbalstu pauda Raitis Ābelnieks
un Mārīte Ķikure. M. Ķikure atklāja, ka ir par lielākām pašvaldībām, jo
citu valstu pieredze rāda, ka tām ir labākas attīstības iespējas. R.
Ābelnieks sacīja, ka, atbalstu paužot, var pieminēt arī faktorus, kas
novadu neapmierina. «Lielajās pašvaldībās administratīvie izdevumi uz
vienu iedzīvotāju ir mazāki,» analizēja R. Ābelnieks, pieminot, ka šādi
varētu iegūt vairāk finansējuma projektiem. «Ar savu lēmumu varam arī
parādīt, ko vajag Bauskas novadam,» precizēja Voldemārs Čačs.
Sēdē
piedalījās arī tikko darbā pieņemtā Bauskas novada juridiskās nodaļas
vadītāja Eva Upīte, viņa deputātiem skaidroja, ka šādu vēstuli nedrīkst
atstāt bez ievērības. Viņa ieteica sagatavot savu vēstuli, kurā norādīt,
ka deputāti ir informēti par saņemto Administratīvi teritoriālās
reformas komisijas vēstuli, un savukārt no savas puses izteikt
ierosinājumus.
Par atbalstu Administratīvi teritoriālās reformas
komisijas vēstulei nobalsoja Voldemārs Čačs, Jānis Dūmiņš, Mārīte
Ķikure un Raitis Ābelnieks, pārējie deputāti lēmumprojektu neatbalstīja.
Pēc jautājuma apspriešanas vienojās, ka sagatavos E. Upītes ierosināto
vēstuli.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»