Stiprināt zemniecības vidusslāni

2019. gada 27. decembris 00:00

Pagrieziena laiks – ražošanas pielāgošana klimata pārmaiņām.

Lauksaimniekiem bijis labs gads, bez neražām un cenu krīzēm. Toties ir jauni izaicinājumi, viens no tiem – apvienot ražošanas intereses ar dabu saudzējošu tehnoloģiju pielietošanu. Piedāvājam lauksaimniecības nozarēs iesaistīto speciālistu pārdomas par aizvadāmo un nākamo gadu.

Izprast un pieņemt jauninājumus

Dace Griķe, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja vadītāja:
– Gads kopumā bijis neparasti aktīvs. Viens no centrālajiem jautājumiem bija lauksaimnieciskās ražošanas pielāgošanās klimata pārmaiņām, un tā nav vienkārša. Ļoti daudz ko nākas izzināt, pētīt un mainīt. Taču katrām pārmaiņām, kā zināms, ir jānotiek uz labu. Lauksaimnieki lieliski apzinās, ko nozīmē zemes darbus izdarīt laikā vai arī raža tiks zaudēta. Pēdējie gadi un, šķiet, arī nākamais būs tāds, kad sējai un pļaujai atvēlētais laika sprīdis kļūst arvien īsāks un darbu intensitāte pieaug.

Iepriekšējā plānošanas periodā, no 2014. līdz 2020. gadam, Latvijā bija jāpanāk, ka 40 procenti no enerģijas galapatēriņa tiktu nodrošināti ar atjaunojamiem energoresursiem (AER). Tas ir veicinājis strauju biogāzes ražotņu ieviešanu. Eiropas Savienības agrārpolitiskā programma mainās, taču galvenās vides politikas pamatnostādnes paliek. 2020. gads ir pēdējais minētajā plānošanas periodā. Patlaban tiek būvēts un saskaņots jaunā perioda plāns, tādēļ nākamais gads būs tikpat aktīvs un darbīgs.

Apvienot ražošanas intereses ar dabu saudzējošu tehnoloģiju pielietošanu ir liels izaicinājums. Līdzsvara meklējumi starp efektīvu un vienlaikus videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu izvirzīs arvien jaunus problemātiskus jautājumus, uz kuriem mums visiem kopā būs jārod atbildes.

No pieredzes apmaiņas brauciena Austrijā spilgtā atmiņā palicis kooperatīva «Štīrijas kvieši» vadītāja, Feringas vicemēra Franca Farteka sacītais: «Dzimtene ir tas, ko es saprotu un kura saprot mani.» Saimniecībās, kuras apmeklējām, guvām pārliecību, ka Austrijas zemnieku darbības pamatā ir iedziļināšanās visās lietās, izpratne un apziņa par to, ka ikviena rīcība ietekmē vidi un veido nākotni. Ļoti svarīgi ikvienam lauksaimniekam apzināties savas rīcības sekas, ne tikai individuāli saimniekojot savā īpašumā, bet arī pieņemot lēmumus, kuri daudz plašāk ietekmē kopīgo dzīves kvalitāti.

Ietekmē Eiropas politiķu vilcināšanās

Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece:
– Ko lauksaimnieki domā par aizvadīto gadu? Lauksaimnieki ir noguruši no vispārējās nenoteiktības, kāda jau ilgstoši valda Eiropā. Viens no būtiskākajiem cēloņiem ir «Brexit» ēna. Lielbritānijas izstāšanās atlikšana kavē svarīgu lēmumu pieņemšanu par nākotnes kopīgo lauksaimniecības politiku (KLP) Eiropā.

Daudzus zemniekus patiesi sanikno arvien pieaugošais sabiedrības un politiķu spiediens un nemitīgie pārmetumi, ka lauksaimnieki ir galvenie vaininieki biodaudzveidības samazināšanā un klimata pārmaiņu veicināšanā. Tomēr lielākā daļa patērētāju joprojām izvēlas lētāko, ārpus Eiropas Savienības (ES) ražoto pārtiku ar apšaubāmu kvalitāti un nenoskaidrotu atbilstību veselīgas pārtikas kritērijiem. Ar šādu attieksmi ES lauksaimnieki drīzāk tiek iedzīti stūrī, un tas izsauks pretsparu un liks vēl asāk iestāties par savām tiesībām. Paredzams, ka šogad sāktās protesta akcijas nākamgad ies tikai plašumā. Mēs nesaskatām reālus pierādījumus populistiskajiem saukļiem un paviršajiem politiskajiem uzstādījumiem.

Taču aizejošais gads priecē ar to, ka lielas neražas un cenu krīzes mūs nepiemeklēja, – ir bijis tāds normāls lauksaimniecības gads. Biedē tikai tumšie nākotnes mākoņi, kas nevieš izjūtu, ka sabiedrība un politiķi adekvāti novērtēs mūsu lauksaimnieku grūtā un godīgā darba ikdienu un tās nestos augļus.

Būt saimniekiem savā zemē

Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja:
– Latvijas Zemnieku federācijai (LZF) 2019. gads ir bijis ļoti darbīgs. Esam strādājuši Zemkopības ministrijas un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) darba grupās. Mūsu eksperti piedalījušies sanāksmēs Briselē un pārstāvējuši tur Latvijas lauksaimnieku intereses. Organizējām seminārus un mācības Latvijas reģionos, kur, tiekoties ar zemniekiem, apspriedāmies un diskutējām par nākamā plānošanas perioda tendencēm un uzdevumiem. Strādājām ar jaunajiem nākamā gada projektiem.

Lielu darbu un pacietību prasījušas diskusijas ar valdošajām partijām par iespējām veicināt lauku apdzīvotību un zemniecības vidusslāņa stiprināšanu. Esam līdzdarbojušies Nacionālā attīstības plāna (NAP) rakstīšanas procesā. Tomēr jāatzīst, ka zemnieks vairs īsti netic pats saviem spēkiem un diemžēl daudz ko gaida no Eiropas. Atbalsta maksājumi ir, lai zemnieks justos drošs arī neražas laikā, tāpēc nevar visu būvēt tikai uz šo palīdzību. Visstiprākie pamati ir pašu sasniegtais savā saimniecībā. Novēlu būt stipriem saimniekiem savā zemē, lai katrā dienā paveiktais dod patiesu gandarījumu!

Klupšanas akmens – kooperācija

Zaiga Betaka, zemnieku saimniecības «Birznieki» īpašniece Vecumnieku novada Kurmenes pagastā
– Pamatnodarbošanās piena lopkopība, sertificēta bioloģiskā saimniecība pastāv jau desmit gadus. 90. gadu sākumā ģimene no Rīgas pārcēlusies uz dzīvi laukos.

«Toreiz ar vīru bijām trīsdesmitgadnieki, kā mani bērni pašlaik. Bija gana spēka un enerģijas. Mūsu vērtīgākā bagāža bija tēva bibliotēka ar plašu lauksaimniecības literatūras klāstu. Tajā varēja atrast daudzas atbildes uz jautājumiem, kā dzīvot un strādāt laukos, un tas ļoti ietekmēja mūsu izvēli toreiz.

Ilgākā laika periodā, ne tikai viena gada robežās, piensaimnieku klupšanas akmens joprojām ir kooperācija. Nozarē iegadījies daudz negodīgu vieglas peļņas tīkotāju, kas šo kustību ir sakompromitējuši. Mums ir paveicies, jo esam kooperatīva «Pienupīte» biedri. Pateicoties vadītājas Mirdzas Feldmanes darbam un ieinteresētībai, kooperatīvā pašlaik ir 170 zemnieku saimniecības no visas Dienvidzemgales un pat attālās Valkas.

Saimniekot laukos tagad var itin labi, ja ļauj veselība. Galvenais, lai par saražoto produkciju samaksā nolīgtajos termiņos un to cenu, par kādu ir vienošanās. Diemžēl Latvijā īstas stabilitātes šajā jomā nav. Mēs pārdodam gan pienu, gan liellopus gaļai Lietuvas uzņēmumiem. Par piena litru cena ir seši centi vairāk nekā, piemēram, a/s «Rīgas piena kombināts». Arī gaļas cena par kilogramu ir izdevīgāka. Nobarots bullēns ir vismaz gada darbs, nevaram atļauties to «uzdāvināt» par pusvelti.

Bērni, meita un dēls, ir palikuši laukos, un tas sniedz gandarījumu. Dēls Andris ar ģimeni dzīvo pavisam netālu, izveidojis savu saimniecību. Latvijas laukos jūtami notiek paaudžu maiņa, un ne visur šis process ir vienkāršs, taču tās jaunās ģimenes, kas atnāk vai paliek laukos, ļauj nākotnē raudzīties ar gaišu skatu.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Stiprināt zemniecības vidusslāni

Kategorijas