Starp solījumiem un realitāti

2019. gada 27. decembris 00:00

Veselības aprūpes nozarē strādājošajiem pacietības vadzis lūst.

Šogad sabiedrības uzmanības lokā medicīnas joma nonākusi ne reizi vien, it sevišķi rudenī, kad nozarē strādājošie pieteica kārtējo streiku, jo netika pildīts solījums par algu pielikumu nākamgad.

Izmantojot veselības ministres Ilze Viņķeles vizītē Bauskā pausto, aģentūras LETA ziņās un citos medijos pieejamo informāciju, «Bauskas Dzīve» ieskicē pašreizējo situāciju veselības nozarē.

Mēneša laikā protestē divreiz
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020. gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu paaugstināt vidēji par 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt finansējumu. Izvērtējot nākamā gada prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un Centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.

Lai vai kā, bet nozari tas galīgi neapmierināja. 7. novembrī (vēl pirms valsts budžeta pieņemšanas) pie Saeimas nama notika protesta akcija, kur kopā ar administratīvi teritoriālās reformas pretiniekiem pulcējās ap pieciem tūkstošiem cilvēku. 28. novembrī uz protesta akciju tika gaidīti ap divtūkstoš cilvēku, ieradās gan tikai ap 500. Akcija ilga aptuveni stundu un noslēdzās ar Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtu ierosinājumu par Saeimas atlaišanu.

Attīstībā jāiegulda vairāk
Uz acīmredzamo finansējuma trūkumu un esošo līdzekļu dažviet ne īsti lietderīgu tērēšanu Latvijai norādīja arī no malas. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu veselības nozares attīstību, tajā jāiegulda vairāk nekā 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sacījis jaunievēlētais Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālais direktors Hans Klūge, kurš novembra beigās vizītē apmeklēja Latviju.

PVO pārstāvis mudināja ieguldīt vairāk līdzekļu veselības aprūpē un virzīties uz Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni. Tika ieteikts mazināt izmaksas, kuras pacientam, saņemot dažādu veidu medicīnas pakalpojumus, ir jāsedz pašam. H. Klūge uzsvēra, ka galvenā PVO rekomendācija Latvijai ir paaugstināt finansējumu veselības nozarei.

H. Klūge uzteica vairākas, viņa skatījumā, pozitīvas ieceres, ko Latvijā izdevies ieviest. Pozitīvi novērtēja krīzes laikā spertos soļus atbalsta sistēmas pilnveidošanai nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Tāpat viņš minēja medicīnas māsu kvalifikācijas iegūšanas kārtības maiņu, kas, atvieglojot kvalificēšanos, motivēs māsas strādāt veselības aprūpē.

H. Klūge rekomendēja saglabāt vienoto pakalpojumu grozu. Pasaules Veselības organizācijas pieredzē ir secināts, ka divu grozu princips ir neefektīvs. Gadījumos, kad cilvēkiem pienākas ierobežotais pakalpojumu grozs, viņi gaidīs, līdz būs vēl slimāki, un tikai tad dosies pie ārsta. Tas valstij izmaksās krietni dārgāk. Tāpēc divu grozu modelis nav ekonomiski izdevīgs.

H. Klūge uzsvēra, ka prioritāri būtu jāvirzās uz universālu veselības aprūpes nodrošināšanu. Atsaucoties uz septembrī notikušo ANO sapulci, kurā tika diskutēts par universālo veselības aprūpi, viņš minēja, ka viens no slēdzieniem attiecībā uz Latviju nozīmētu, ka veselības aprūpes pieejamībai nevajadzētu būt balstītai uz personas finansiālo ieguldījumu medicīnas sistēmā.

Izceļot nepieciešamību pēc visaptverošākas veselības aprūpes, PVO pārstāvis atzina, ka medicīnas pakalpojumu izmaksas tendenciozi noliek konkrētu sabiedrības daļu uz nabadzības sliekšņa.

Bauskā slimnīca paliks
Medicīnas aprūpes problēmas pa šo laiku pārsprieduši arī Valsts prezidents un premjers. Pēc Egila Levita domām, nepieciešams izstrādāt stratēģisku mērķi palielināt publisko finansējumu veselības nozarei, vienlaikus ar mediķu atalgojumu būtu jārisina jautājums par budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti, kā arī ārstu atalgojuma caurredzamības nodrošināšanu. Valsts prezidents uzskata, ka valdībai un medicīnas nozarei jāuztur pastāvīgs dialogs, kam jāvainagojas ar rezultātu.

Savukārt Krišjānis Kariņš solījis pievērst lielāku uzmanību veselības aprūpes sistēmas efektivizēšanai, uzsverot, ka ar veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) panākta vienošanās par soļiem, kā to paveikt.

Protesta akcijas dienā, 28. novembrī, Saeimā tika skatīts opozīcijas deputātu pieteikums ministres demisijai. Pateicoties koalīcijas deputātu balsojumam, ministre palika savā amatā. 12. decembrī I. Viņķele Bauskas novada jauniešu iniciētā diskusijā apliecināja, ka valdība un Veselības ministrija patlaban virzās uz tādu modeli, kur veselības aprūpes pamatpakalpojumi būs pieejami netālu no dzīvesvietas, savukārt specifiskus un nopietnus veselības aprūpes pakalpojumus sniegs reģionālajās un universitātes slimnīcās. Patlaban slimnīcās notiekot Veselības inspekcijas pārbaudes. Lai pārliecinātos par aprūpes pakalpojumu kvalitāti, tās iepriekš nav izziņotas.

«Paši zinām, ka ir slimnīcas, kur sniedz kvalitatīvus pakalpojumus, bet ir vietas, kur cilvēki apzinās, ka labāk savu kāju nespert,» atzīmēja I. Viņķele. Viņa atklāja, ka medicīnas iestāžu inspicēšana turpināsies janvārī, iegūtos datus analizēs februārī, kad arī publiskos jauno slimnīcu iedalījumu. Ministre, iepazīstoties ar Bauskas slimnīcu, pieļāva, ka tai esošais trešais līmenis netiks pazemināts, bet arī paaugstinājums nesekos.

«Bauskas slimnīca bija, ir un būs,» uzsvēra veselības ministre un atzina, ka slimnīca tikai stabilizēsies un, iespējams, attīstīsies. Viņa pieļāva, ka Bauskā būs pieejams plašāks apjoms aprūpei un rehabilitācijai.

Budžets jāpalielina
I. Viņķele uzsvēra, ka bez papildu finansējuma novirzīšanas veselības aprūpei rindu samazinājums pie speciālistiem nav gaidāms arī turpmāk. «Mums ir otrs mazākais veselības budžets starp ES dalībvalstīm. Ja ārstniecības speciālistam nebūs nodrošināts atalgojums, par ko viņš var cieņpilni dzīvot, nebūs arī paša speciālista. Ko līdzēs pakalpojumam piešķirts papildu finansējums, ja nebūs ārsta, kas mūs ārstē? Jāiegaumē, ka atšķirībā no citām profesijām mediķi vienkārši var pacelt cepuri un doties, piemēram, uz Vāciju vai Norvēģiju, apmeklēt apmaksātus valodas kursus un strādāt savā profesijā. Pusgada laikā viņi pelnīs tādu naudu, par kādu šeit var tikai sapņot. Tālab konsekventi turpmāko gadu laikā jāiet uz to, lai budžetā būtu vairāk līdzekļu medicīnai. Lai iegūtu lielāku daļu, mums jāiekasē vairāk nodokļos. Ēnu apkarošanas pasākumi neglābs, uzskatu, ka ir jāievieš kapitāla pieauguma nodoklis,» akcentēja ministre.

Pieredzētās protesta akcijas, viņas vērtējumā, ir vēsturisks brīdis, jo veselības nozare tik vienota savos paustajos viedokļos iepriekš nav bijusi. Ir bijušas prasības kardiologiem, onkologiem, anesteziologiem, bet šeit norādīts, ka principā vairāk vajag visai nozarei kopumā. «Tā ir attīstītas demokrātijas izpausme, kad nozare strukturēti cīnās ne tikai par savām, bet par visu mūsu tiesībām uz veselības aprūpi,» atzīmēja I. Viņķele.

Viņa solīja uzlabojumus arī e-veselībā, jo pēdējā mēneša laikā sūdzību skaits daudzkāršojies. Nākamgad e-veselībā sāks darboties arī e-nosūtījums, kā arī būs iespējams pieteikties rindā. Pacienti atzinīgi novērtējuši e-recepti, kā arī darbnespējas lapu noformēšanu e-vidē.

VIEDOKĻI

Maruta Priedīte, ģimenes ārste Bauskas novadā:
– Valsts veselības aprūpē tik slikti kā tagad nav bijis nekad. Lai pacients no laukiem nokļūtu uz valsts apmaksātām konsultācijām pie speciālistiem, jāgaida rindā pusgadu un vairāk. Piemērs – pacientam jaunatklāts C hepatīta gadījums, nav nepieciešama neatliekama palīdzība, bet, lai nokļūtu pie infektologa Rīgā, jo Bauskā nav šāda speciālista, un saņemtu antivirālo terapiju, rindā jāgaida četri mēneši. Tāpat, piemēram, uz asinsvadu izmeklējumiem jāgaida rindā deviņi mēneši. Par maksu var tikt daudzās klīnikās galvaspilsētā uzreiz, bet nabaga pensionārs jau nevar samaksāt 50 eiro, lai iztaisītu doplerogrāfiju.
Vēl viens gadījums – pacients aizbrauc uz Rīgu, jo viņam paredzēta plānveida operācija koronāro asinsvadu šuntēšanai. Slimnīcā paziņo, ka nav, kas iedod narkozi, jo rezidenti streiko un plānveida operācija, uz kuru mēnešiem gaidījis, tiek atcelta. Kad būs nākamais pieraksts, nav zināms, lai ģimenes ārsts zvana un mēģina pierakstīt rindā pie speciālista un sāk visu no jauna. Izmeklējumi, analīzes, kas nepieciešamas operācijai, ir derīgas desmit dienas.
Tās ir tikai nedaudzas nianses, ar ko jāsaskaras ikdienā. Turklāt ģimenes ārstu darbu ļoti apgrūtina e-veselība, kas nestrādā vēl joprojām – dienā tā atslēdzas 15 reizes. Jāieved kārtība, lai mēs varētu normāli strādāt, lai laucinieks saņemtu pienācīgu, kvalitatīvu veselības aprūpi.

Mirdza Brazovska, Bauskas slimnīcas vadītāja:
– Prātīgi būtu, ja lēnām un pamatīgi viss būtu izdomāts, izrēķināts, modelēts. Pie mums kaut ko izdomā un lec iekšā, neizvērtējot resursus. Labā doma nojūk, un esam turpat, kur bijām. Ideāla sistēma būtu, ja nolemtu, ko ilgākā laika posmā darīs katra konkrētā slimnīca. Citādi ik gadu neziņa. Tagad no Veselības ministrijas gaidām pēdējo informāciju. Ministre sacīja, ka, pamatojoties uz slimnīcu pārbaužu rezultātiem, ministrijā būs izdarīti secinājumi, par kuriem paziņos janvārī. Vajadzētu gan jau tagad zināt, ko darīsim, būtu nepieciešams arī līgums. Neraugoties uz visām peripetijām, slimnieki jau būs, un kādam viņus nāksies ārstēt.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Starp solījumiem un realitāti

Kategorijas