Novadu skolās sākušās pārmaiņas

2019. gada 27. decembris 00:00

545

Mūsdienīga izglītība nozīmē satura akcentu pārbīdi.

Izglītības reforma, ieviešot mācību satura jaunas metodes Bauskas, Vecumnieku, Rundāles un Iecavas novada skolās un bērnudārzos, šogad bija aktuālākā un visbiežāk apspriestā tēma. Bauskas sākumskola jau trešo gadu piedalās pilotprojektā «Skola 2030», pakāpeniski īstenojot kompetenču pieeju mācību saturā.

Trīs gadi pilotprojektā
Jaunu pieeju mācību satura apguvē pakāpeniski ievieš arī Bauskas sākumskolas 1. – 6. klasēs. Par pilotprojekta norisi stāsta sākumskolas direktores vietniece Inita Nagņibeda: «2017. gadā izveidojām komandu, kurā pārstāvēti dažādu mācību priekšmetu skolotāji un vadība. Apmeklējam seminārus un kursus, vērojam savu kolēģu mācību stundas, regulāri dalāmies pieredzē ar skolotājiem, kas Bauskā ierodas no visiem Latvijas reģioniem. Par Bauskas sākumskolas pieredzi interesējas arī kolēģi no Rīgas V. Zālīša sākumskolas.

Mācību stundas vērot un analizēt sākumskolā regulāri ierodas pilotprojekta reģionālā kuratore. Atvērto durvju dienā mūsu skolā notika lekcija bērnu vecākiem par inovācijām mācību saturā. Zemgales reģionālajā kompetenču centrā esam prezentējuši stendu par kompetenču pieejas īstenošanas gaitu Bauskas sākumskolā un arī vadījušas nodarbības citiem Latvijas skolu pedagogiem. Mēs aktīvi informējam skolēnus, vecākus un sabiedrību par pilotprojekta aktivitātēm, mērķi un galvenajiem uzdevumiem.»

Veicina skolēnu patstāvību
Tomēr sabiedrībā vēl pastāv maldīgs priekšstats, ka kompetenču izglītība nozīmē spēlēšanos, nevis mācīšanos. Gluži pretēji – jaunā metodika skolēniem sniedz daudz lielākas pašizpausmes iespējas, praktisku iemaņu apguvi un analītiskas domāšanas iesaisti ikvienā procesā. Skolotāji vairs nestāv klases priekšā un nelasa garlaicīgus tekstus no grāmatas, bet kopā ar bērniem izvirza konkrētu, stundā sasniedzamu rezultātu, demonstrē, kā to paveikt. Tālāk skolēni strādā paši, bet stundas beigās atkal visi kopā analizē, kas ir izdevies un ko vajadzētu uzlabot. Pilotprojekta īstenotāji uzsver, zināšanas kā stūrakmens joprojām saglabājas izglītības ikvienā posmā.

Protams, pedagogiem daudz ilgāk un rūpīgāk jāgatavojas nodarbībām, jābūt elastīgiem domāšanā un lēmumu pieņemšanā, turklāt stundu jāvada tik virtuozi, lai bērniem šķistu, ka visus uzdevumus ir izdomājuši un paveikuši paši. Nodarbības tagad biežāk notiek ārā, pētot dabas norises, apmeklējot vēsturiskas vietas.
Uz jautājumu, kā 40 minūtēs iespējams vienas klases 20 un vairāk skolēnu iesaistīt praktiskās, izzinošās, pētnieciskās nodarbēs, Inita Nagņibeda atbild: «Mācību stunda ir par īsu, tāpēc Bauskas sākumskolā vairākos priekšmetos cenšamies veidot stundu blokus – divreiz pa 40 minūtēm.»

Inovācijas arī vidusskolās
Šogad Bauskas Valsts ģimnāzijā (BVĢ) sāka strādāt jauna izglītības metodiķe Lāsma Krastiņa. Speci-ālistes galvenais uzdevums ir kompetenču pieejas ieviešana. Viņa piedalās stratēģisko dokumentu izstrādē, rīko skolotāju kursus, seminārus, sadarbojas ar tuvējo novadu un citu reģionu izglītības ie-stādēm, skolēnu vecākiem.

Iesaistoties pilotprojektā «Skola 2030», Bauskas sākumskola ir guvusi ievērojamu pieredzi. Katru gadu skola izvirza konkrētu mērķi. Šajā mācību gadā galvenā ir pēctecības nodrošināšana, jau aprobētās metodes «pārnesot» uz ģimnāzijas 7. klasi. Īpaša uzmanība pārmaiņu laikā tiek veltīta mācību priekšmetu skolotāju sadarbībai, jo noteiktos mērķus var sasniegt tikai kopīgi.

Lāsma Krastiņa informē par plānotajiem jaunumiem vidusskolas posmā. Nākamajā mācību gadā vidusskolās tiks piedāvāts izvēles priekšmetu padziļinātais kurss. Protams, tāpat kā līdz šim, saglabāsies arī visiem vienāds optimālais kurss, kā arī specializētais kurss. Vispārējās vidējās izglītības jaunajā standartā ir noteikti padziļinātie kursi 12 izvēles priekšmetos. Pēc skolēnu, vecāku un pedagogu aptaujas nolemts, ka BVĢ no 2020. gada piedāvās sešus padziļinātos kursus, to skaitu pamazām palielinot.

Turpmāk visiem vidusskolēniem būs jāizstrādā projekta darbi. Mācību gada laikā ik nedēļu tiem atvēlēs divas stundas. Varēs izvēlēties vienu no trim projekta darba formām: pētniecisko darbu, inovatīvas nozīmes darbu vai sociāli nozīmīgu darbu.

Mācās visi pedagogi
Vecumnieku novada Stelpes pamatskolas pirmsskolas grupās šogad mācības notiek pēc Montesori metodikas, kad skolotāja uzdevums ir nevis kaut ko izdarīt bērna vietā, bet gan palīdzēt viņam izdarīt pašam. Skaidro skolas direktore Dagmāra Venclova: «Mācību procesā skolotājs kļūst par palīgu un domubiedru, pārstājot būt noteicējs, kurš visu vada. Īpaši veidotā Montesori bērnudārza vide palīdz ikvienam audzēknim izpausties kā personībai, attīstīties pašam savā ritmā. Katrs bērns pats nosaka, cik ilgi viņš grib darboties ar kādu materiālu; pats strādā, lāgiem kļūdās, bet pats arī atrod veidu, kā kļūdu izlabot. Audzinātājas palīdz bērnam izvēlēties nodarbi, parāda, ko un kā darīt, bet, ja nepieciešams, palīdz.

Stelpes pamatskolas pirmsskolas grupās ir 24 bērni vecumā no pusotra līdz sešiem gadiem. Montesori programmu piecus un sešus gadus vecu bērnu grupā īsteno skolotājas Iveta Grantiņa, Valentīna Rūtiņa-Rūtenberga un skolotāja palīdze Laura Macpane. Mon-tesori pedagoģijā turpina izglītoties pirmsskolas skolotājas Lāsma Skābuliņa, Ilze Lukša un visi pārējie Stelpes pamatskolas pedagogi. Pie mums ierodas lektori, piedalāmies arī praktiskās nodarbībās. Tas šķiet bezgala aizraujoši. Man ir ļoti žēl, ka neko nezināju par Montesori metodiku, kad pašas bērni mācījās skolā.»

Prieks mazgāt un tīrīt
Tikmēr pirmsskolas skolotājas Ivetas Grantiņas nodarbību telpā var pārliecināties, ka Montesori metode pa īstam darbojas. Divas istabas ir sadalītas praktiskās dzīves, sajūtu (maņu attīstīšanas), valodas, matemātikas, zinātņu zonā. Praktiskā darba zonā divi puikas nepagurdami mazgā un skalo putekļu drāniņas, maina ūdeni, un izskatās, ka būtu gatavi to darīt līdz vakaram. Tas, ka skolotāja uzticas un ļauj būt patstāvīgiem, zēnus sevišķi iedvesmo. Iveta Grantiņa uzsver, ka bērni ar vislielāko prieku un pacietību gludina veļu, uzkopj telpas un veic citus darbus tāpēc, ka viņiem to ļauj, nevis uzspiež un kontrolē.

Citās funkcionālajās zonās bērni darbojas ar papīru, klucīšiem un citiem materiāliem vai ierīcēm, viegli un nepiespiesti apgūstot gan matemātikas jēdzienus, gan dabaszinības. Līdz sešiem gadiem bērniem piemīt absorbējošais prāts – gluži kā sūklis. Skolotāja spriež, ka Montesori sistēma ir ļoti organiska, lai šo situāciju izmantotu bērnu harmoniskai attīstībai. Nodarbībās valda brīvība, bet neviens bērns to neizmanto ļaunprātīgi. Skolotāja un audzēkņi cits pret citu izturas kā draudzīgas ģimenes locekļi.

2019. gada svarīgākie notikumi izglītībā

Valstī sākta izglītības reforma, pakāpeniski ieviešot kompetencēs balstītu mācību saturu. No 2019./2020. mācību gada 1. septembra kompetencēs balstīta izglītība tiek īstenota pirmsskolā, bet no 2020. gada 1. septembra jaunais saturs būs jāievieš vispārizglītojošo skolu 1., 4., 7. un 10. klasē.

Vecumnieku novada Stelpes pamatskolas pirmsskolas grupas no 2019./2020. mācību gada 1. septembra īsteno Montesori pedagoģijas sistēmu. No 2020. gada 1. septembra arī 1. – 4. klasēs tiks pielietota šī metodika.

Likvidēta Bauskas novada Mežgaļu pamatskola.

Bauskas novada Mežotnes pamatskola pārveidota par sākumskolu.

Likvidēta Iecavas novada Dzimtmisas pamatskola, bet šī gada jūlijā nodibināta jauna izglītības iestāde – Iecavas pamatskola, kas turpina Dzimtmisas pamatskolas un bijušās Iecavas internātpamatskolas tradīcijas.

No 2020. gada 1. janvāra likvidēs Bauskas sākumskolu kā atsevišķu izglītības iestādi, to pievienojot Bauskas Valsts ģimnāzijai.

Izglītības iestādes gatavojas Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas paredzēti 2020. gada jūlijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Novadu skolās sākušās pārmaiņas

Kategorijas