Gada inflācija turpina samazināties

Gada inflācija turpina samazināties un šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, sasniegusi 11,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).Patēriņa cenas precēm pieauga par 11%, bet pakalpojumiem - par 14%.Novembris ir septītais mēnesis, kurā inflācijas rādītājs uzrāda kritumu. Inflācijas kāpums apstājās vasaras sākumā. Oktobra gada inflācija bija 13,8%. Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada novembrī, salīdzinot ar šā gada oktobri, samazinājās par 0,4%. Precēm tas saruka par 0,6%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,2%. Pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,4%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām novembrī bija cenu kritumam degvielai, dārzeņiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam siltumenerģijai. Lielākajai daļai pārējo preču un pakalpojumu cenas bija stabilas vai mainījās nedaudz. Degvielas cenas mēneša laikā samazinājās vidēji par 12,8%. Straujāk kritās benzīna cenas jeb par 14,2%, bet dīzeļdegviela kļuva par 9% lētāka. Cenas kritās dārzeņiem par 4,5%, augļiem par 1,1%, sieram par 3,3% un bezalkoholiskajiem dzērieniem par 1,3%. Akciju ietekmē lētāki kļuva tabakas izstrādājumi - par 0,5%. Atlaides rudens un ziemas kolekcijai noteica cenu kritumu apaviem par 2,5% un apģērbiem par 0,5%. Siltumenerģija novembrī sadārdzinājās vidēji par 6%. No pārtikas precēm nozīmīgākais cenu pieaugums bija zivīm un zivju izstrādājumiem - par 3,9%. Dārgāki kļuva pasažieru sauszemes transporta, atpūtas, sporta, tūrisma, ēdināšanas un ambulatorie pakalpojumi. Palielinoties izmaksājamo pensiju vidējam apmēram, pieauga maksa par uzturēšanos pansionātos. Cenas pieauga īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm, galvenokārt mazgāšanas līdzekļiem, sporta un atpūtas piederumiem, mēbelēm, grīdsegumiem, traukiem, medikamentiem un medicīnas precēm, kā arī personīgās aprūpes precēm. Lētāka kļuva mājokļa īres maksa brīvajā tirgū, mājokļa remonta pakalpojumi, apdrošināšana, sanatoriju un viesnīcu pakalpojumi, automašīnu iegāde un aviobiļetes. Atlaižu ietekmē cenas kritās galvenajām sadzīves ierīcēm, mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem, rotaļlietām, velosipēdiem, automašīnu rezerves daļām, mobilajiem tālruņiem, TV, audio, video un foto iekārtām un citur neklasificētām personīgām lietām. Patēriņa cenu 12 mēnešu pieauguma temps novembrī strauji samazinājās. Visvairāk jeb par 0,89 procentpunktiem to ietekmēja degviela, kurai cenas strauji kritās pretstatā cenu kāpumam pērn, un pārtikas preces jeb par 0,88 procentpunktiem, kas sadārdzinājās ievērojami mazāk nekā pirms gada. 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 15,7%. Kā aģentūrai LETA akcentēja "SEB bankas" galvenais ekonomists Andris Vilks, inflācija kā viencipara skaitlis 12 mēnešu periodā būs vērojama janvārī vai februārī. "Deflācija gada sākumā nebūs katru mēnesi. Deflācija varētu sākt radīt problēmas ekonomikā pēc 6-9 mēnešiem, ja cenas turpinās kristies arī zem loģiski pamatotā līmeņa, padarot uzņēmējdarbību neizdevīgu," uzsver Vilks. "Nordea Markets" eksperts Andris Lāriņš norāda, ka pēdējo mēnešu straujās izmaiņas ekonomikā un, konkrēti, patēriņā arī turpmāk liek sagaidīt mēnešus ar deflācijas rādītājiem. Gada inflācijas rādītājs Latvijā sasniedzis pagājušā gada vasaras beigu, rudens sākuma līmeņus un, visticamāk, pat straujāk, nekā pirms kāda laika gaidīts, noslīdēs vēl zemāk, prognozē eksperts. Lāriņš skaidro, ka mazumtirdzniecības apjomu straujais kritums un energoresursu cenu pazemināšanās pasaulē arī nākamajos mēnešos ļauj cerēt uz cenu pieauguma tempu kritumu Latvijā. "Ir svarīgi sekot energoresursu tirgus notikumiem pasaulē un Latvijā, mums jāseko līdzi arī Latvijas valdības darbam pie ekonomikas stabilizēšanas, kas nozīmē arī iespējamās izmaiņas nodokļos Latvijā," akcentē eksperts. Kā aģentūrai LETA norādīja "Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis, mēneša deflācijas un gada inflācijas līmeņa krituma galvenais iemesls šoreiz bija degvielas palētināšanās vietējos benzīntankos saistībā ar naftas un naftas produktu cenu tālāku krišanos pasaules tirgos. "Degvielas cenu pazemināšanās nav vienīgais Latvijas inflācijas līmeņa pazemināšanās iemesls pēdējo mēnešu laikā - cenu spiediena pazemināšanās ir novērojama praktiski visās patēriņa cenu groza sastāvdaļās," norāda Vaikulis. Tas var kalpot par pamatu bažām, ka mēs no viena grāvja jeb augstas inflācijas strauji braucam iekšā otrā - deflācijas - grāvī. "Taču uzmanīgāks vērotājs pamanīs, ka šobrīd inflācijas kopējo līmeni visaktīvāk lejup spiež tie paši faktori, kas gada sākumā to strauji rāva augšup un kas vairumā gadījumu nav tieši saistīti ar iekšējo patēriņu," akcentē eksperts. Vaikulis norāda, ka pašlaik Latvijā novērojamais inflācijas atslābums, ja tas ir galvenokārt saistīts vien ar ārējiem faktoriem, ir vērtējams kā labvēlīgs process. "Vienlaikus nav noliedzams, ka inflācijas analīze jau ilgāku laiku signalizē par iekšējā patēriņa atdzišanu. Visticamāk, ka abi šie faktori turpinās darboties vienā - cenu spiediena pazemināšanās - virzienā un jau nākamā gada sākumā mēs pieredzēsim inflāciju atgriežamies viencipara zonā," norāda eksperts. Vaikulis prognozē, ka degvielas cena Latvijas benzīntankos decembrī saruks vēl vidēji par vairāk nekā 10%. Tāpat ir pamats gaidīt salīdzinoši strauju un mērķtiecīgu gāzes tarifu pazemināšanos. "Mazuts, kam daļēji ir piesaistīti gāzes tarifi, kopš gada vidus ir kritis cenā par aptuveni 75%. Piesaiste naftas produktu deviņu mēnešu vidējai cenai padara vietējos gāzes tarifus mazāk dinamiskus, tomēr, ja vien pasaules tirgū nenotiek straujš pagrieziens, jau tuvākā pusgada laikā varam sagaidīt gāzes tarifu pazemināšanos par 30%-40%," uzsver Vaikulis. "Parex Asset Management" prognozē, ka šā gada vidējā inflācija būs 15,5%.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»