Mūžīgas gudrības lappuses šķirstot

2019. gada 20. decembris 00:00

301

Bībele – visizplatītākā grāmata ar vislielāko ietekmi sabiedrībā, kultūrā un individuāli.

Abas Bībeles daļas ir iztulkotas vairāk nekā 2200 valodās, kas ir vairāk nekā jebkura cita grāmata. Tā ir ietekmējusi ne tikai reliģiju, bet arī valodu, likumus un Eiropas civilizācijas domāšanu.

Prieka vēsts
Tagad, Ziemassvētku laikā, vairāk kā jebkad tiek vērta Bībele, jo sevišķi pieminēts tiek evaņģēlijs jeb grieķu valodā «euaggelion», kas nozīmē labā vēsts. Jaunajā Derībā ir četri evaņģēliji. Katrs pauž prieka vēsti par vēsturisko personu Jēzu Kristu, no kura dzimšanas arī sākam «mērīt», skaitīt šo ēru. Viņš arī Dieva, Radītāja, Dēls. Par to patiesībā stāsta visi Svētie Raksti, Vecajā Derībā, kas sarakstīta pirms mūsu ēras, ir pravietisks apsolījums par Jēzu, kurš ir piepildījies pirms vairāk nekā 2000 gadiem.

Katrs evaņģēlijs stāsta par to pašu, tomēr mazliet no cita skatpunkta, jo daudz nosaka cilvēki, caur kuriem Dievs pauda savu vēsti. Matejs bija muitnieks, tāpēc šajā evaņģēlijā ir minēts brīnums ar zelta monētu zivs vēderā, daudz līdzību par naudu, par pērlēm, talantiem, naudas lietas profesionāli bija tuvas Matejam. Šis evaņģēlijs vairāk rakstīts jūdiem, tādēļ tajā liels akcents Jēzus ciltsrakstiem, pierādījumiem, ka visi pravietojumi par Mesiju ir piepildījušies.

Savukārt Marka evaņģēlijs ir visīsākais, tas vairāk bijis adresēts romiešiem. Jēzus dzīvoja Romas periodā, proti, laikā, kad jūdus apspieda svešzemnieki. Jēzus laikā politiskais sasprindzinājums bija ļoti augsts, ikviens baidījās no terorisma, tajā laikā bija izplatīts zelotisms – vardarbīga kustība, lai gāztu romiešu virskundzību. Turpretī saduķeji bija valdošie aristokrāti Israēlā, darīja visu, lai saglabātu savu vietu sabiedrībā, viņi samierinājās ar romiešu virskundzību. Savukārt farizeji nevardarbīgi meklēja aizsardzību pret hellenizāciju – grieķu-romiešu kultūras uzspiešanu cilvēkiem –, pastiprināti ievērojot likumus un dažādas tradīcijas. Tā kā Marka evaņģēlijs bijis adresēts romiešiem, tas skaidro jūdu tradīcijas, ieradumus un frāzes. Te Jēzus attēlots vairāk kā brīnumu darītājs, jo romieši gribēja redzēt spēka un brīnumu izpausmes. Te ir arī daudz emociju, piemēram, Jēzus mācekļu apjukums par Viņa augšāmcelšanos, spilgtas detaļas. Marks nebija viens no apustuļiem, iespējams, viņš bija Pētera māceklis.

Ārsta evaņģēlijs
Lūkas evaņģēlijs ir visuniversālākais, tajā ir akcents uz to, ka Dievs mīl visus cilvēkus, jo sevišķi atstumtos un vājos. Tas vairāk bijis adresēts pagāniem un ir garākais pēc apjoma. Oriģinālā grieķu valoda tajā ir izsmalcināta, līdzīga Homēra «Iliādai» un «Odisejai». Jēzus solidarizējas ar sievietēm un bērniem, dažādiem sabiedrības atstumtiem cilvēkiem, mīl un palīdz viņiem. Lūka bija ārsts, tālab šajā evaņģēlijā daudz medicīnisku terminu, vairāk slimību un fizisku trūkumu aprakstu, tomēr bez bezcerības – Jēzus ir žēlsirdības vēsts ikvienam.

Jāņa evaņģēlijs atklāj grieķu «logos» doktrīnu. «Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.» Tā sākas evaņģēlijs. Bībeles vēsts, lai arī sena, joprojām ir aktuāla un moderna, jo tieši pēdējās desmitgadēs psihologi, daudzi zinātnieki akcentē vārda spēku un nozīmi, to, ka savu dzīvi «virzām» ar vārdu. Šajā evaņģēlijā ir visi spēkpilnie Kristus, Dieva «ES Esmu» – ceļš, patiesība, dzīvība. Šajā evaņģēlijā ir cita struktūra, tajā netiek ievērots biogrāfiskais princips. Turpretī valodas ziņā tas ir vienkāršāks, bet teoloģiskajā ziņā – sarežģīts evaņģēlijs. Jāņa evaņģēliju sarakstījis «māceklis, ko Jēzus mīlēja» jeb pats Jānis.

Evaņģēliji un visa Bībele ietekmējusi pasauli, tomēr šo grāmatu grāmatu nevar lasīt kā romānu, kā daiļliteratūru. Jātuvojas apjautai, ka vārdi ir no Dieva, tālab arī te galvenais nebūs izprast ar prātu, bet ar sirdi. Visa dzīve ir ietverta Vecās un Jaunās Derības grāmatās, tomēr mūsdienu cilvēkam vieglāk izprotama būs Jaunā Derība, no Vecās derības ļoti noderīgas ikdienā būtu Salamana pamācības un grūtībās – Psalmi.

Saruna ar mums – cilvēkiem
Bībele un Dievs nozīmīgu vietu ieņem arī uzņēmēja baušķenieka Armanda Burmistrova dzīvē. «Lai gan daudzi uzskata, ka Bībelei nav nekādas nozīmes cilvēka dzīvē, taču tas tā nav. Tā nav tikai vēsturiska grāmata, bet arī garīga, glābjoša, mainoša, tai ir dziedinoša nozīme. Svētie Raksti attiecas uz visām cilvēka dzīves jomām. Bībele pieder visām kristīgajām konfesijām. Tā vēl joprojām ir vecākā, vispirktākā, vislasītākā un visvairāk valodās uz zemes izdotā grāmata. Bībele nav vienkārša lasāmgrāmata, bet tā ir Dieva saruna ar mums – cilvēkiem. Ja mēs vēlamies uzzināt, ko Dievs mums grib pateikt par kādu mūsu dzīves jomu, tad mums jālasa šī Dieva Svētā Gara iedvesmotā grāmata. Bībele saka, ka visi Svētie Raksti ir Dieva iedvesmoti un aktuāli mūsdienās, Viņš aizstāv savu Vārdu un vēro, lai tas arī piepildītos mūsu dzīvē,» teic A. Burmistrovs.

Dievs savu raksturu un savus mērķus pret cilvēku Bībelē atklāj pilnīgi, detalizēti un saprotami ikvienam. Viņš vēlas mūs glābt, mainīt mūsu raksturu, dziedināt, palīdzēt visos notikumos, svētīt ar visāda veida svētībām, bet mēs cilvēki to negribam. Bieži vien cilvēki nevēlas apmeklēt dievkalpojumus, pat klausīties tos internetā, negrib lūgt Dievu, pat ne mājās, arī Svētie Raksti lielai daļai stāv mājās tālu grāmatu plauktos, pārdomās dalās kristietis.

«Un pēc tam cilvēki, kuri nedzīvo reālās attiecībās ar Dievu un Bībelei netic, saka: «Kur bija Dievs, kad ar mani tas notika; kāpēc Viņš stāvēja malā un neko nedarīja; kāpēc tik daudz cilvēku mirst no slimībām, kāpēc tik daudz karu, cietsirdības, nepiedošanas un nežēlības visapkārt?!» Mēs esam aizmirsuši, dzīvojot ikdienas rutīnā, ka Bībele vēl joprojām ir arī pravietiska grāmata, kura skaidri norāda, ka viss sliktais visapkārt ir mūsu pašu cilvēku grēka kā ļauno darbu sekas un ka «pēdējās dienās» tas viss arī notiks. Tā mēs paši sevi samaitājam un pazudinām. Visi vēlas tikai Bībeles apsolījumus par «baltu velti», neko nedarot un tāpat arī turpinot dzīvot. Mēs labāk palasīsim par kādu grēcīgu notikumu «Facebook» nekā Dieva Svētos Rakstus. Mēs gribam visu no Dieva, bet tikai bez ticības un bez grēku nožēlas. Mēs ar Dievu gribam bieži vien sadarboties tad, kad mums tas ir izdevīgi vai kad mums no Viņa kaut ko vajag. Dievs saka Svētajos Rakstos, ka Viņš mūsos grib mājot un mūsu vidū staigāt. Viņš grib būt klāt visos mūsu notikumos un situācijās. Viņš vēlas ar mums sadarboties mūžīgi. Par tādu Dievu runā Bībele.»

Dieva palīdzība
Ja cilvēki grib uzzināt, kāds ir Dievs, tad jālasa Viņa teiktais. Viņš neatkāpsies no sava svētā Vārda neatkarīgi, vai mēs ticam tam vai neticam. Dievs Bībelē nemainās. «Viņš vēlas attiecības ar mums kā tēvs ar dēlu,» uzsver A. Burmistrovs, «tādas reālas, īstā mīlestībā! Tādas attiecības, kādas mums ir ar mūsu bērniem un vēl labākas. Manā dzīvē ir bijuši dažādi notikumi – gan pārdabiska dziedināšana, gan atbrīvošana, gan dažāda veida palīdzība un atbalsts no Dieva. Ir, ko atcerēties un par ko Viņam pateikties. Viņš vienmēr bijis ar mani. Kā Dāvids saka Bībelē, ka Dievs ir ar viņu, kad viņš augstu kalnā, un ir ar viņu, kad viņš nāves ielejā.»

Bībele ir lasītākā grāmata pasaulē tāpēc, ka tā «dzīva» un reāla. Tas, ka tu Dievam un Svētajiem Rakstiem netici, nenozīmē, ka to nav. «Tu Dievu neredzi nekur sev apkārt un domā, ka Viņa nav, bet Bībeli taču tu redzi un nevari noliegt, ka tās nav. Sāc lasīt Bībeli un lasot ieraudzīsi gan pats sevi, gan sapratīsi, ka tai ir arī autors – pats Dievs,» rosina kristietis. Nesen Bauskā, pasta ēkas trešajā stāvā, sācis darboties kristīgais centrs «Misija», A. Burmistrovs ir tā vadītājs. Dievkalpojumi notiek svētdienās, tiek piedāvāta arī sociālā palīdzība ar pārtiku, kam tas nepieciešams.

«Jēzus saka: «ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība, neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.» (Jāņa 14:6) Šis ir galvenais Dieva apsolījums un reizē arī mans novēlējums katram gaidāmajos Kristus dzimšanas svētkos,» teic baušķenieks.

To saka Bībele

Par cilvēka neremdināmo ceļotkāri:
«..nekad nepietiek redzētā cilvēka acīm.» (Sal. pam. 27:20)

Par homoseksuālismu:
«.. sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos.» (Ap. d. 1:22 – 27)

Par augstākās izglītības pirkšanu:
«Ko palīdz nauda nejēgas rokā, lai pirktu augstāko gudrību, ja viņš tomēr ir un paliek nepraša.» (Sal. pam. 17:16)

Par ozona «caurumiem»:
«Un: sākumā Tu, Kungs, zemi esi dibinājis, un debesis ir Tavu roku darbs.
Tās zudīs, bet Tu paliec; tās visas sadils kā drēbes.» (Ebr. 1:10 – 11)

Par ģenētisko modificēšanu:
««Manus likumus jums būs turēt; saviem lopiem tev nebūs likt sajaukties ar lopiem no citas kārtas; savu tīrumu tev nebūs apsēt ar divējādu sēklu, un apģērbu no auduma, kas austs no vilnas un liniem, nevelc uz savu miesu.» (3. Mozus 19:19)

Par tetovēšanos:
«Par piemiņu mirušajiem jums nebūs iegriezt zīmes savā miesā, nedz savās miesās iededzināt rakstus, – Es esmu Tas Kungs!»
(3. Mozus 19:28)

Par zīlēšanu:
«Negriezieties pie pareģiem, netaujājiet zīlniekus; nemeklējiet tos, ka jūs ar tiem nesagānāties, – Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! Sirmas galvas priekšā tev būs piecelties, un godini vecu cilvēku, bīsties sava Dieva, – Es esmu Tas Kungs!» (3. Mozus: 31–32)

Par pasaules galu:
«Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.» (Marka 13:32)

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mūžīgas gudrības lappuses šķirstot

Kategorijas