Tradīcijas, jaunas iespējas, perspektīvas

2019. gada 17. decembris 00:00

284

Tradīcijas, jaunas iespējas, perspektīvas

Zemnieki iepazīst bezaršanas augsnes apstrādes tehnoloģijas.

Latvijas Zemnieku federācija (LZF) decembra vidū organizēja semināru par jaunākajām atziņām bezaršanas tehnoloģijas lietošanā zemkopībā. Vecumnieku tautas namā bija pulcējies kupls skaits zemnieku.

Agita Hauka, LZF valdes priekšsēdētāja, ievadā uzteica zemkopju atsaucību un vēlmi gūt jaunas zināšanas, lai noderīgāko un vērtīgāko pielietotu laukkopībā.

Atklāj biedējošu ainu
Oskars Balodis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, plaši un detalizēti iepazīstināja ar dažādu augsnes apstrādes veidu pielietojumu un galvenajiem secinājumiem, kas iegūti pētījumos Latvijas saimniecībās un Eiropā. Speciālists uzsvēra, ka galvenais un uzticamākais informācijas avots ir zemkopji un viņu pieredze.

O. Balodis vispirms vērsa lauksaimnieku uzmanību uz to, ka augsne ir galvenais ražošanas resurss augkopībā un ļoti svarīgi saglabāt tās auglību – spēju nodrošināt augus ar barības elementiem, ūdeni, apgādāt sakņu sistēmu ar gaisu un siltumu un veidot labvēlīgu fizikāli ķīmisko vidi augu augšanai. Jaunākie pētījumi Eiropā un pasaulē atklāj diezgan biedējošu ainu par to, ka zemes virsējā bioloģiski aktīvā kārta šīs dzīvībai svarīgākās īpašības pakāpeniski zaudē. Secinājums ir vienkāršs – nepietiek tikai no zemes ņemt, tai arī jādod. Dabai jāuzticas un jāļauj tai pašai «darīt savu darbu».

Taču svarīgi, lai zemkopim par viņa rīcībā esošo augsni būtu pēc iespējas plašākas zināšanas un pilnīga informācija par tās struktūru un īpatnībām. Ir vairāki jautājumi, uz kuriem jāatbild: kāds ir tavas augsnes cilmiezis (māls, dolomīts, kaļķakmens u. c.), kāds granulometriskais sastāvs, optimālais augsnes organisko vielu saturs augsnes tipam, augsnes dabiskais pH līmenis.

Latvijā ir raksturīgi šādi augšņu veidi: smilts, mālsmilts, smilšmāls un māls. Pieredzējis zemnieks zina, ko nozīmē pavasarī laukā nokavēt dienu vai nepagūt pareizajā brīdī veikt augsnes apstrādi un sēju. Smilšainā augsnē tās apstrāde būs minimāla, jo mitrums tādā turas vāji. Šādu augsni var uzlabot, to pabarojot ar organiskajām vielām. Mālsmilts augsni gan vieglāk apstrādāt, bet, darot to par daudz, tā sablīvējas un mitros periodos samazinās spēja infiltrēt ūdeni, bet sausumā tā kļūst ļoti cieta un grūti apstrādājama. Ieteicams izvairīties no apstrādes paaugstināta mitruma apstākļos. Mālainas augsnes labi spēj transportēt ūdeni, dabiskā ceļā ar sakņu un citu faktoru iedarbību uzlabo struktūru. Lieliski transportē ūdeni no dziļākiem slāņiem, bet tas notiek lēni. Smagās māla augsnēs ar 40 procentiem māla labi saglabājas ūdens, bet sasalstot, atkūstot un izžūstot šajā procesā lieliski uzlabo savu struktūru. Arī humusa sastāvs ir lielāks nekā citām minerālu augsnēm, un izžūstot tās neveido cietu virskārtu.

Svarīgi augsni mazāk kustināt
Vajadzīgām darbībām uz lauka nepieciešama augsnes agroķīmiskā izpēte, kuras rezultāti tad arī dod pamatu pārmaiņām augsnes apstrādē. Vai augsnē ir kādas problēmas, piemēram, sablīvēšanās un traucēta sakņu attīstība? No augsnes struktūras tieši ir atkarīga ražība un visa ieguldītā darba rezultāti. Sablīvēšanās, kad ir saspiestas augsnes poras, traucē augu sakņu apgādi ar mitrumu un gaisu un līdz ar to samazina tik nepieciešamo skābekļa daudzumu augsnē. Tāpēc jo svarīgi saprast, kas ietekmē augsnes struktūru un kā to uzlabot un uzturēt ilgtermiņā. Tā ir augu sakņu struktūra augsnē, gan slieku klātbūtne, kurām kaitē frēzēšana, bet augsnes virskārtā iestrādātie salmi un kūtsmēsli, kas palielina auglību, kaļķošana utt.

Augsnes apstrādes veidu parasti saista ar darbarīku, kādu izmanto, aršana, ecēša, frēzēšana u. c. Ir trīs augsnes apstrādes veidi, tradicionālā, minimālā un tiešā sēja. Oskars Balodis apskatīja gan pozitīvo, gan negatīvo katrā no šiem veidiem, uzsverot, ka ikvienam zemniekam pašam jāizvērtē šo dažādo pieeju izvēles pamatotība un vajadzība, kā arī iespējas.

Tad kāpēc ir svarīgi augsni mazāk kustināt? Augkopības speciālists O. Balodis atklāja dažus aspektus. Minimāla augsnes apstrāde ļauj saglabāt augsnes dabisko struktūru un ļauj tai dabiski veidoties, bet aršana izveido mākslīgu struktūru, kas katru gadu jāatjauno. Jaunas tehnoloģijas ēra ir neizbēgama, uzsver O. Balodis. Tā varētu būt pievilcīga ar ietaupīto līdzekļu un lauksaimniecības smagās tehnikas iespaida mazināšanu uz augsnes virskārtu, kas veicina sablīvēšanos. Tādēļ var runāt par divām augsnes apstrādes sistēmām – tradicionālo un konservējošo. Tradicionālā sistēma veicina mitruma zudumu un eroziju, noārda augsnes virskārtu, pārtrauc mikroorganismu attīstības ciklus. Pozitīvais – pārtrauc dažādu kaitēkļu un slimību attīstību, apkaro nezāles, atvieglo nākamo tehnoloģisko operāciju izpildi utt. Konservējošās augsnes apstrādes sistēmas ietver minimālu augsnes apstrādi un tiešo sēju. Priekšaugu atliekas atstāj uz augsnes no ražas novākšanas līdz jaunai sējai. Pielietošana ir efektīva, ievērojot augu maiņu. Augu atlieku mulča kavē mitruma iztvaikošanu, mazina erozijas risku, aizsargā no stipru vēju iedarbības, uzlabo augsnes īpašības, jo palielinās organisko vielu saturs, samazinās arī ražošanas izmaksas. Vajadzīgi arī daži priekšnosacījumi: izlīdzināts lauks, laba meliorācija, ļoti pareiza augu maiņa, precīza herbicīdu stratēģija. Šai sistēmai ir savi trūkumi, uz ko norādīja Oskars Balodis: «Jābūt pilnīgai šīs koncepcijas izpratnei un zināšanām, kā arī rūpīgai saimniecības vadības praksei. Tomēr jāatzīst, ka pieaug kaitīgo organismu daudzums un nezāļu izplatība, pavasarī zeme sasilst lēnāk. Vajadzīgs ilgāks laiks, vairāki gadi, lai šādai pieejai būtu atdeve un augsnes īpašības tiešām uzlabotos.»

Konservējošās lauksaimniecības asociācija
Seminārā apskatīja arī zaļmēslojuma (sējas zirņi, griķi, vīķi, sinepes), starpkultūru un uztvērējaugu nozīmi augsnes auglības saglabāšanā. Neizmantotu iespēju daudz. O. Balodis tās atklāja ar pētījumiem, kas pamatā veikti Dānijā, Zviedrijā un citās Eiropas valstīs. Kā problēma varētu būt, kad un ko sēt, lai augi maksimāli pildītu savas funkcijas. Tiklab var gatavot arī dažādu kultūru maisījumus, kur vērtīgi zināt procentuālās attiecības. Tāpēc saprātīga izvēle atkal būs saimnieka rokās.

Kaspars Brūvelis no Rundāles novada Viesturu pagasta zemnieku saimniecības «Jauntīles» «Bauskas Dzīvei» atzina, ka Latvijā diezgan lēni ienāk jaunākā informācija un tās apmaiņa zemnieku vidū arī lēna. Tāpēc decembra sākumā kopā sanākuši aktīvākie lauksaimnieki un nolēmuši dibināt Latvijas Konservējošās lauksaimniecības asociāciju (LKLA), kas rūpētos par šī virziena popularizēšanu Latvijā. Asociācijā jau ir ap 20 biedru, un Kaspars ir viens no viņiem. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt to zemnieku intereses, kuri augsnes auglības nostiprināšanai izvēlēsies konservējošās apstrādes sistēmas. Arī Jānis Veide, Vecumnieku novada jaunais zemnieks, ķiploku audzētājs, savā praksē pārliecinājies par tiešās sējas priekšrocībām, stingri ievērojot augu maiņu. Pēc ķiploku stādījumiem kviešu raža bijusi laba, un tie nav mākslīgi «piebaroti». Problēmas, kas parādās, ir atrisināmas, tā Jānis Veide. Abi zemkopji pārliecināti, ka šādi semināri ir ļoti noderīgi. Ne visi tā dalībnieki bija vienisprātis par atšķirīgās pieejas pozitīvajiem aspektiem, bet domu apmaiņa bija rosinoša un vērtīga.

Agita Hauka «Bauskas Dzīvi» informēja, ka semināra otrajā daļā LZF prezentēja pārskatu par Eiropas iespējamo atbalstu lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā (2020. – 2027. g.), kurā iecerēts lielu uzmanību veltīt zaļināšanas pasākumiem. Vēl runāts par Eiropas atbalstu dažādiem projektiem un to sniegtajām iespējām lauku attīstībai Vecumnieku novadā.

Divas augsnes apstrādes sistēmas
Tradicionālā
Mīnusi – veicina mitruma zudumu un eroziju, noārda augsnes virskārtu, pārtrauc mikroorganismu attīstības ciklus. Pozitīvais – pārtrauc dažādu kaitēkļu un slimību attīstību, apkaro nezāles, atvieglo nākamo tehnoloģisko operāciju izpildi utt.

Konservējošā
Ietver minimālu augsnes apstrādi un tiešo sēju. Priekšaugu atliekas atstāj uz augsnes no ražas novākšanas līdz jaunai sējai. Pozitīvais – augu atlieku mulča kavē mitruma iztvaikošanu, mazina erozijas risku, aizsargā no stipru vēju iedarbības, uzlabo augsnes īpašības, jo palielinās organisko vielu saturs, samazinās arī ražošanas izmaksas. Mīnusi – pieaug kaitīgo organismu daudzums un nezāļu izplatība, pavasarī zeme sasilst lēnāk.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tradīcijas, jaunas iespējas, perspektīvas

Kategorijas