Dibina klubiņu un pēta nacionālās īpatnības

2019. gada 13. decembris 00:00

503

Dibina klubiņu un pēta nacionālās īpatnības

Iedzīvotāji novērtē Bauskas bibliotekāru iniciatīvu.

Pirms nedēļas saņēmu zvanu no Bauskas Centrālās bibliotēkas (CB) lasītāju apkalpošanas nodaļas darbinieces. Viņa aicināja 10. decembrī atnākt uz grāmatu mīļotāju pirmo tikšanos. Biju priecīga, jo interneta vietnē «Facebook» sekoju jaunai interešu grupai, kas dalās pieredzē, ļoti sakarīgi apspriež grāmatas, lūdz atsauksmes par izlasīto.

Attīsta jaunu virzienu
Bauskas CB direktore Māra Kuļikauska stāsta par jauno ideju: «Daudzviet Latvijas bibliotēkās veiksmīgi darbojas lasītāju klubi. Mēs nolēmām šo virzienu attīstīt. Uz pirmo tikšanos aicinājām aktīvākos lasītājus un bibliotekārus. Sarunā piedalījās kultūras žurnāliste Liega Piešiņa. «Latvijas Radio 3 «Klasika»» ik nedēļu viņa veido analītiskus, rosinošus grāmatu apskatus.»

Pirmajā tikšanās reizē ieradās dažādu paaudžu lasītāji, arī jaunieši, kuriem skolotāja bija uzdevusi atspoguļot pasākuma norisi un tematiku. Rundāles novada iedzīvotāja Inta Baltgalve un baušķeniece Mudīte Strazdiņa priecājas par nodomu izveidot lasītāju klubu. Inta spriež: «Cilvēkiem noteikti vajadzīga vide, kurā var gūt kopības izjūtu. Citi iet uz baznīcu, daudzi glezno vai strādā rokdarbus, bet grāmatu mīļotājiem gribas satikties savā interešu grupā. Bibliotēkā ikreiz redzu pazīstamus cilvēkus, un parasti sākam sarunas par grāmatām, jo šajā gaisotnē negribas tērzēt par sadzīvi. Aktīvāko lasītāju saietā ļoti saistošs man šķita erudītās žurnālistes Liegas Piešiņas stāstījums. Viņa bija vakara «guru». Patīkami, ka sarunā piedalījās gandrīz visas CB darbinieces. Labprāt apmeklēšu grupas nākamo tikšanos, kas tiek plānota februārī.»

Patīk lasoši cilvēki
Elitai Dūmiņai, CB lasītāju apkalpošanas nodaļas speciālistei, grāmatu draugu vakars izraisīja patīkamas emocijas un pārdomas par literatūras nozīmi personības izaugsmē. Līga Piešiņa ierosināja nākamreiz uzaicināt citus grāmatniecības nozares erudītus.

Ikviens dalībnieks saņēma šī gada laikā izlasīto grāmatu izdruku, kā arī varēja lūgt Līgas komentāru par konkrētu izdevumu. Māra Kuļikauska atklāj, ka pagaidām grūti spriest, vai CB dibinās lasītāju klubu vai biedrību. Viņasprāt, nevalstiskai organizācijai ir lielākas iespējas iesaistīties lokālos projektos, lai finansējumu izmantotu sabiedrības interesēs, kā, piemēram, rīkojot tikšanās ar rakstniekiem, tulkotājiem, ilustratoriem.

Mudīte Strazdiņa atzīst: «Man ļoti patīk doma bibliotēkā veidot lasītāju klubiņu. Un patīk man, ka cilvēki lasa. Priecājos par saviem septiņiem mazbērniem, kuri jau ir pieauguši cilvēki, un visi lasa. Viens mazdēls ir sācis strādāt par tulkotāju, no angļu valodas jau ir iztulkojis divas grāmatas, bet nākamo tulkos no norvēģu valodas. Mēs dzīvojam lieliskā laikmetā, kad iznāk ļoti daudz bērnu grāmatu, un vecāki var izvēlēties, ko bērnam palasīt priekšā. Diemžēl modernie vecāki tikpat kā nesarunājas ar bērniem, tāpēc grāmatu loma kļūst vēl aktuālāka, jo bez lasīšanas attīstīt valodu nevar.»

Ilmārs Šlāpins prot pārsteigt
Triju novadu bibliotekāriem un citiem interesentiem CB 11. decembrī Bauskas kultūras centrā organizēja tikšanos ar neparastas grāmatas «Latvietis. 100 nacionālās īpatnības» satura autoru filozofu, dzejnieku, žurnāla «Rīgas Laiks» un interneta žurnāla «satori.lv» bijušo redaktoru Ilmāru Šlāpinu.

Parasti man patīk sarežģītas un skumjas grāmatas, bet jau divas reizes Ilmārs Šlāpins ir palīdzējis pilnveidot manu lasītājas pieredzi. Pirmoreiz tas notika, kad Ziemassvētku dāvanā saņēmu izdevumu «Latvietis. 100 nacionālās īpatnības». Otrreiz – šogad, kad viņa dzejas krājumiņš «Es nemāku komatus» kļuva par necerētu atklājumu. Gluži kā durvis uz sevi pašu un, izrādās, vēl nepazaudēto bērna pasauli.

Grāmatu par latviešu nacionālajām īpatnībām ar analītiskajiem, bet vienlaikus dzirkstoši asprātīgajiem komentāriem un Reiņa Pētersona ilustrācijām neizlaižu no rokām, tas ir, no mājām. Dažreiz gan ņemu līdzi nelielu kompāniju viesībās vai satiekoties ar draudzenēm. Un vienmēr grāmata visiem sagādā necerētu prieku un rosina tādas kā antropoloģijas amatieru pārdomas. Lasāmviela baudīšanai un nopietnām pārdomām par nacionālo identitāti.

Ar smaidu par nopietno
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Ilmārs Šlāpins sacīja: «Nereti mani aicina ciemos bibliotēkas, mazākumtautību un starptautiskās skolas, lai risinātu dialogu par valodu. Gulbenes Centrālajā bibliotēkā šogad biju jau divas reizes. Uzmanības fokusā parasti ir agrāk izdotā grāmata «Jaunā latviešu valoda», kurā esmu apkopojis pētījumus par latviešu valodas dzīvajiem procesiem – mūsu laikmeta jaunvārdiem, vārdu nozīmes maiņu.

2016. gadā man piedāvāja apkopot un izanalizēt 100 latviešu parunas un atziņas, lai valsts jubilejas gadā izdotu grāmatu par nacionālajām īpatnībām. Šoruden tai bija atkārtota tirāža. Pirmais metiens tika burtiski izķerts. Tas ir labi, jo nacionālo identitāti katram ir vērtīgi apzināties. Es nerakstīju akadēmisku pētījumu, bet komentārus un skaidrojumus, kas izraisa smaidu, vienlaikus atklājot ļoti svarīgas lietas.»

Pētot nacionālās īpatnības, autors izmantoja trīs avotus: latviešu sakāmvārdus un parunas, mūsdienu jauno frazeoloģiju, interneta komentārus, presē un televīzijā visbiežāk lietotos izteicienus, politiķu leksiku. Tika analizēti arī dažādi iracionāli pieņēmumi, klišejas, stereotipi, ticējumi.

Divas stundas ar nedalītu uzmanību auditorija iedziļinājās filozofa sentencēs un gluži negaidītos ideju pavērsienos. Valodas struktūras – parunas, joki, atziņas, anekdotes, sakāmvārdi – ir vissvarīgākie elementi, kas iespaido tautas domāšanas veidu. Latviešu priekšstati par sevi un lietotie vārdi mūs ietekmē daudz dziļāk, nekā spējam apzināties, uzsver Ilmārs Šlāpins.

INTERESANTI

Tikai latvieši sveicinās itāliski, atvainojas angliski un lamājas krieviski.

Latvietis vienmēr ir spiests piedzerties, ja gadās uzvilkt kreklu otrādi.

No vienas puses latvieti nesaprot tante no Bauskas, no otras puses – tante no Briseles.

Latvietis konfekti sauc par Gotiņu, bet govi – par Gauju.

Avots: Grāmata «Latvietis. 100 nacionālās īpatnības».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dibina klubiņu un pēta nacionālās īpatnības

Kategorijas