Par žurnālistiem sūdzības pieņem Mediju ētikas padome

2019. gada 13. decembris 00:00

Pašvaldībām jāievēro labas pārvaldības prakse, uz ko aicina arī Valsts pārvaldes iekārtas likums.

Kamēr vēl valstī nav izveidota noteikta sistēma, kā tālākizglītojas žurnālisti (ārstiem, skolotājiem, tiesnešiem un daudzu citu profesiju pārstāvjiem tāda ir), tiem, kuri strādā šajā laukā, jāiztiek ar laiku pa laikam notiekošiem semināriem. Tā pirms nedēļas Latvijas Žurnālistu asociācija sadarbībā ar ASV vēstniecību rīkoja semināru par žurnālistu ētiku un tiesībām. Tas notika Aizkrauklē, laikraksta «Staburags» atbildības zonā. Pasākumā piedalījās Sēlijas un Zemgales laikrakstu redakciju pārstāvji, mediju jomā zinošie advokāti Ieva Andersone un Andris Tauriņš, kā arī salīdzinoši nesen apvienotā laikraksta «Alūksnes un Malienas Ziņas» viesredaktore Sigita Roķe.

Aizstāvēt preses brīvību – goda lieta
Semināra ievadā gan I. Andersone, gan A.Tauriņš atzina, ka ikdienā zvērinātu advokātu birojā «Sorainen» nodarbojas ar lieliem un naudīgiem klientiem, taču mediji, žurnālistu un arī lasītāju tiesības viņiem personīgi šķiet sabiedriski svarīgas.

Pirms gada tika dibināta biedrība «Latvijas Mediju ētikas padome», kurā apvienojās piecpadsmit plašsaziņas līdzekļu asociācijas un uzņēmumi, tostarp Latvijas Žurnālistu asociācija. Pašlaik šajā biedrībā ir 23 biedri, kas pārstāv visu formu un žanru medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrības ikdienas darbu vada valde, kuru pārstāv tās priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris. Analizējot Mediju ētikas padomes pirmā gada darbību, pie plusiem abi advokāti minēja to, ka tā apvieno visus medijus vienā biedrībā, tas ir koleģiāls institūts pārvaldē un ētikas jautājumu izvērtēšanā, un tai ir vieglāk norobežoties no politiskās ietekmes. Diemžēl padomes izmaksas ir tikai uz pašu mediju pleciem, darbs padomē ir kā blakusslodze.

I. Andersone un A. Tauriņš savā prezentācijā minēja arī vairākus piemērus no Mediju ētikas padomes izskatītajām sūdzībām. Piemēram, politiskā partija «Attīstībai/Par!» bija aicinājusi izvērtēt «Latvijas Avīzē» publicētos komentārus par zviedru vides aizsardzības aktīvisti pusaudzi Grētu Tūnbergu. Mediju ētikas padome atzina, ka atšķirīgi skatījumi uz minēto personu ir pieļaujami un ētikas pārkāpumu nav. I. Andersonei viņas 14 gadu ilgajā advokātes praksē ir nācies tiesās pārstāvēt komercmedijus, kas apsūdzēti goda un cieņas aizskaršanā. Piemēram, vienā no tādām nācās vērtēt, vai pazīstamo politiķi Aivaru Lembergu var atļauties nosaukt par «augoni», ar ko domāts kaut kas nevēlams.

Daži uzdodas par žurnālistiem
A. Tauriņš uzsvēra, ka nav obligāts medija reģistrācijas fakts, lai tam būtu jāatbild par publicēto. Piemēram, interneta vietne pietiek.com nav reģistrēta kā medijs, taču arī tai par publicēto ir jāatbild.

Viens no jautājumiem advokātiem bija par iestāžu darbinieku vilcināšanos ar atbildi uz žurnālistu neērtajiem jautājumiem. Kā iemesls tiek minēts, ka jebkura iesnieguma izskatīšanas termiņš ir trīsdesmit dienu. Advokāti paskaidroja, ka, sniedzot atbildes uz žurnālistu jautājumiem, darbojas Informācijas atklātības likums, kas nosaka mazāku atbilžu sniegšanas laiku – desmit dienas (ja ir pamatota nepieciešamība, šo termiņu gan var pagarināt). Taču galvenais, kam vajadzētu sekmēt ātru un kvalitatīvu informācijas apriti starp medijiem, iestādēm un uzņēmumiem, ir labas pārvaldības princips. A. Tauriņš uzsvēra, ka tas ierakstīts arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā.

Dažkārt, lai izvilinātu savtīgi nepieciešamo informāciju, par žurnālistiem un mediju pārstāvjiem uzdodas tie, kas patiesībā tādi nav, advokāti minēja arī tādus gadījumus. Tas vedina domāt, ka Latvijā jāveido publiski pieejams žurnālistu reģistrs, kurā būtu publicēti to vārdi, kuri strādā šajā nozarē.

Pašvaldības dokumentiem jābūt pieejamiem
«Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redaktore Ivonna Plaude minēja gadījumu, kad pašvaldība atteikusi informāciju saistībā ar aizdomām par līdzekļu izšķērdēšanu pašvaldības kapitālsabiedrībās. «Atbildē esam saņēmuši divu veidu paskaidrojumus. Pirmais – «Komitejas sēdē deputāti nobalsoja, ka minētā informācija nav publiski izpaužama.» Otrais – «Dome ir iesniegusi prasību lietu izskatīt tiesībsargājošajām iestādēm, un, kamēr notiek izmeklēšana vai kriminālprocess, mēs nevaram sniegt paskaidrojumus»,» stāsta I. Plaude. Viņa ir noskaidrojusi, ka pašvaldība nav tiesīga atteikt žurnālistiem iepazīties ar pašvaldības rīcībā esošajiem dokumentiem, tostarp pašvaldības kapitālsabiedrību iekšējā audita materiāliem. Tomēr pašvaldības darbinieku patvaļa turpinās.

«Diemžēl piespiest žurnālistiem sniegt šādu publicējamu informāciju var vienīgi tiesas ceļā,» atzina advokāts A. Tauriņš. Advokāti gan aicināja laikrakstu redakcijas nevairīties no šādas administratīvas tiesvedības. Viņuprāt, lieta ir tik vienkārša, ka nav pat nepieciešama kvalificēta jurista palīdzība. Advokāti apsolīja izveidot paraugu, kā būtu jārak-sta šādas prasības pieteikums Administratīvajai tiesai.

Dažkārt pašvaldības neizrāda interesi par šaubīgiem darījumiem to kapitālsabiedrībās. 2017. gadā mediji publicēja ziņu, ka Jelgavas pašvaldības kapitālsabiedrības «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» vadītājs Juris Vidžis no nestrādājošās sievas saņēma mantojumā teju 35 tūkstošus eiro. Gadu iepriekš pret J. Vidži kā vēl cita uzņēmuma līdzīpašnieku Patērētāju tiesību aizsardzības centrs piemēroja Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu. Tomēr «Zemgales Ziņu» rīcībā nav informācijas, ka pēdējā laikā pašvaldība būtu veikusi jebkādu šī uzņēmuma pārbaudi. Tiesībsargājošām iestādēm šajā gadījumā gan nav iemesla veikt kādu izmeklēšanu. No likumības viedokļa viss ir normāli.

Bērnu tiesības pret bērnu tiesībām
I. Plaudes vadītajai redakcijai nācies saskarties ar gadījumiem, kad, pamatojoties uz likumu par bērnu tiesībām, pašvaldības bāriņtiesa atsakās sniegt informāciju par audžuģimeni, kas, pēc redakcijas ziņā esošās informācijas, ir nelabvēlīga. «Bērna tiesības dzīvot normālos apstākļos atduras pret bērna tiesībām, kas saistītas ar datu aizsardzību par viņa dzīves privātumu,» sacīja I. Plaude. Juristi atzina, ka šādos sarežģītos gadījumos nav vienas noteiktas receptes, kā aizstāvēt sabiedrības intereses.

Savukārt Aizkraukles laikraksta «Staburags» redaktore Agita Grīnvalde-Iruka vērsa uzmanību uz gadījumu, kad kāda pašvaldība pieņēma darbā juristi, kas iepriekš bija sodīta par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu, taču šī sodāmība bija dzēsta. Juriste redakcijai draudējusi, ka nedz informāciju par dzēsto sodāmību, nedz faktu par viņas pieņemšanu darbā pašvaldībā publicēt nevar. «Dzēsto sodāmību mēs publikācijā neminējām, taču saistībā ar pieņemšanu darbā pašvaldībā paskaidrojām, ka tā nu gan ir publiski atklājama informācija un to viņai kā juristei vajadzētu zināt,» teica laikraksta vadītāja. Juristi piekrita, ka «Staburags» šajā gadījumā rīkojies pareizi.

Ne tikai reģionālie, bet arī kopienas laikraksti
Savukārt Sigita Roķe, kas pazīstama kā agrākā Latvijas Radio valdes locekle un tagad pilda viesredaktores pienākumus laikrakstā «Alūksnes un Malienas Ziņas», stāstīja par savu pieredzi Alūksnē. Zīmīgi, ka sevis pārstāvēto laikrakstu viņa klasificē ne tikai kā reģionālo, bet arī kā kopienas laikrakstu. Tam ir plašāka auditorija, kas ietver ne vien Alūksnes un Apes novadā dzīvojošos, bet arī tos, kuri dzīvo citviet, bet izjūt piederību Ziemeļvidzemei. Tādēļ, pēc S. Roķes atzinuma, svarīgi, ka tiek radīta informācija ne tikai laikraksta portālā, bet arī sociālajos tīklos, kas ir populāri tiem, kuri par savas kopienas dzīvi interesējas no reizes uz reizi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Par žurnālistiem sūdzības pieņem Mediju ētikas padome

Kategorijas