Piecas grūtākās pasaules valodas
Apgūt svešvalodas nekad nav viegls process, turklāt dažas no tām ir grūtākas par citām. Ja vēlies izaicināt sevi un pārbaudīt savu pacietību, apgūstot jaunu valodu, varbūt izvēlēties kādu no piecām grūtākajām valodām pasaulē? Turpini lasīt rakstu un uzzini kuras tās ir!
1. Mandarīnu valoda
Mandarīnu valoda pieder pie ķīniešu valodas grupas, un tā ir faktiski visvairāk runātākā valoda pasaulē (aptuveni 873 miljoni runājošo), kurā pārsvarā runā Ziemeļķīnā un Dienvidrietumķīnā. Pateicoties tam, ka tā ir tonālā valoda, katrai mandarīnu valodas fonētiskās transkripcijas sistēmas “Pinyin” skaņai ir četras atšķirīgas izrunas. Tāpat valoda ir bagāta ar homofoniem, idiomām un aforismiem, kas iegūti vēstures gaitā, kas padara to par visgrūtāk apgūstamo valodu.
2. Arābu valoda
Arābu valodā vairums burtu tiek rakstīti četrās dažādās formās, atkarībā no tā, kur tie atrodas vārdos. Turklāt patskaņi netiek rakstīti. Tas tulkošanu arābu valodā padara par daudz grūtāku uzdevumu nekā citās pasaules valodās. Turklāt arābu valodā ir daudz dažādu dialektu, tā, piemēram, Marokā runātā arābu valoda atšķiras no tās, ko runā Ēģiptē vai Saūda Arābijā. Runātāju skaita ziņā arābu valoda ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda. Arābu valoda ir devusi daudz aizguvumus islāma pasaules valodām, līdzīgi, kā latīņu un grieķu valodas lielākajai daļai Eiropas valodu. Tāpat arābu valodā ir daudz aizguvumu no citām valodām, piemēram, persiešu, sanskrita, kā arī grieķu un latīņu valodām.
3. Japāņu valoda
Kas padara japāņu valodu grūtu? – Ir jāiemācās tūkstošiem rakstzīmju, lai spētu rakstīt japāņu valodā. Japāņu valodā ir trīs neatkarīgas rakstīšanas sistēmas – hiragana, katakana un kanji – katrai no tām ir savs alfabēts. Sākotnējā rakstība japāņu valodā radās līdz 5. gadsimtam, to lielā mēra aizgūstot no ķīniešu valodas. Oriģinālie ķīniešu valodas hieroglifi tika ievērojami vienkāršoti un laikā starp 9. un 10. gadsimtu apveltīti ar fonētisku funkciju, proti, tika asociētas ar noteiktām japāņu zilbēm.
4. Ungāru valoda
Ungāru valoda ir somugru valoda, un kopējais ungāru valodas pratēju skaits ir ap 13,6 miljoniem cilvēku, no kuriem 10,3 miljoni dzīvo Ungārijā. Ungāru valodā ir 26 locījumi, attiecīgi šajā valodā ir vieni no visgrūtākajiem gramatikas likumiem. Ungāru valodā nav gramatiskās dzimtes kategorijas, nav pat atšķirīgu vietniekvārdu, respektīvi, lai apzīmētu “viņai” vai “viņam”, ir tikai viens ő (lietojams tikai ar nolūku izcelt no konteksta), attiecīgi ungāru valodā var izlasīt daudzas romāna lappuses, nezinot personāžu dzimumu. Tāpat arī ungāru lietvārdiem var būt vairāk nekā 1000 atšķirīgu formu.
5. Korejiešu valoda
Korejiešu valoda ir īpaši unikāla, jo tai nav pierādāma radniecība ar citām valodām. Korejiešu valodā ir īpaša vārdu kārtība, aprakstot darbības procesu, parasti teikums sākas ar priekšmetu, tam seko objekts un tas beidzas ar darbības vārdu. Tā, piemēram, korejiešu valodā būtu jāsaka: “Es ābolu ēdu”, pretstatā mūsu pieņemtajai vārdu kārtībai – es ēdu ābolu.
Vēl starp grūtākajām pasaules valodām ir pieskaitāma somu valoda, basku valoda, navahu valoda (Ziemeļamerikas indiāņu navahu valoda, kas izplatīta Amerikas Savienoto Valstu dienvidrietumos), poļu valoda un islandiešu valoda. Interesanti, ka islandiešu valoda ir cēlusies no sennorvēģu valodas, kurā savulaik runāja vikingi. Pēdējo tūkstoš gadu laikā islandiešu valoda nav daudz mainījusies, tāpēc tās pratējiem nesagādā lielas grūtības lasīt no 10. līdz 13. gadsimtam sarakstītās sāgas sennorvēģu valodā.
Valodu mācīšanās ir aizraujošs process, tāpēc, ja radās interese apgūt jaunu valodu, jārīkojas! Lai apgūtu valodu pēc iespējas kvalitatīvāk, ir ieteicams doties uz valodu skolu vai citu mācību centru, kurā profesionāli pasniedzēji palīdzēs apgūt valodas pamatus. Lai veicas svešvalodu apguvē!
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»