Deķīti katra pašvaldība velk uz savu pusi

2019. gada 10. decembris 00:00

Reformas gaitā apvienotos ar Baldoni, ja par centru noteiktu Iecavu.

Daļa iecavnieku piekristu jauna novada veidošanai kopā ar Baldones pašvaldību, taču ar nosacījumu, ja administratīvais centrs saglabātos Iecavā, liecina Iecavas vietvarā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Goldmane stāsta, ka iecavnieki no 27. novembra līdz 1. decembrim tika aicināti paust viedokli par jauna novada veidošanu kopā ar Baldoni. Aptauja norisinājās tikai pašvaldības vietnē internetā un tajā piedalījās 366 iedzīvotāji. Puse no respondentiem piekrituši jauna novada veidošanai kopā ar Baldoni tikai gadījumā, ja Iecava ir administratīvais centrs, bet 15% nebija iebildumu, ja centrs būtu Baldonē. Pārējie aptaujas dalībnieki abu novadu apvienošanu neatbalstīja.

Lielākā novadā cietīs mazākais
Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks telefonsarunā aicinājis Baldones novada priekšsēdētāju Raimondu Audzeru izsludināt līdzīgu aptauju un noskaidrot Baldones novada iedzīvotāju viedokli, taču R. Audzers atbildējis, ka Baldones novada domes deputāti piekristu izvērtēt iespēju veidot jaunu novadu kopā ar Iecavu tikai gadījumā, ja administratīvais centrs būtu Baldonē. Taču iedzīvotāju aptauja Baldonē tomēr ir uzsākta un ilgs līdz 15. decembrim. R. Audzers «Bauskas Dzīvei» atzīmēja, ka jau vasarā pašvaldībā izzinātas iedzīvotāju domas, un vairākums neesot piekritis pašvaldības pievienošanai kādai citai. Tagad dome lūdz iedzīvotājus atkārtoti izteikt savu viedokli par alternatīvu – apvienot Baldones un Iecavas novadus. Aptaujā iespējams izvēlēties arī nākotnes administratīvo centru.

Jaunajā reformas plānā Baldoni paredzēts pievienot Ķekavas novadam. Jautājot Iecavas novada domes priekšsēdētājam Aivaram Mačekam, vai nav izskatīta iespēja Iecavai apvienoties ar Ķekavu, A. Mačeks norādīja, ka dome šādu variantu izslēdz. «Uzskatām, ka, pievienojoties lielākam novadam, visvairāk cieš tieši mazākas pašvaldības iedzīvotāji. Iecavas novada dome joprojām atbalsta Iecavas novada administratīvās teritorijas saglabāšanu,» akcentēja A. Mačeks. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka dome ir pārliecināta par administratīva centra atrašanos Iecavā.

Kopīgs rajons reiz bija
Baldone iecavniekiem nešķietot pievilcīgs galamērķis attiecībā uz vietvaras centru, jo daudziem varētu būt apgrūtināta nokļūšana. R. Audzers savukārt norāda, ka viss ir atrisināms, tostarp arī transporta tīkla jautājums. Baldonē pašlaik jūtami pieaugot iedzīvotāju skaits, pilsētā ir attīstīta infrastruktūra. 0,4 % Iecavas iedzīvotāju ir nodarbināti Baldones novadā, bet baldonieši gan uz Iecavu nebraucot strādāt. Baldone atrodas Rīgas virzienā un daļai iecavnieku, kuri strādā Rīgā, daudz neērtību nerastos, ja būtu jākārto lietas Baldonē, piemēram, pirmdienās dome strādā līdz septiņiem vakarā.

R. Audzers atgādināja, ka no 1950. līdz 1959. gadam pastāvējis Baldones rajons, kurā ietilpa tagadējais Baldones, Iecavas un Vecumnieku novads. «Labprāt šādās robežās to arī atjaunotu, bet Vecumnieku pašvaldība nav izrādījusi interesi, turklāt iepriekšējā reformā Vecumnieku novadam ir piepulcējušies divi pagasti, kas līdz tam bija Aizkraukles rajonā. Ja Baldoni, Iecavu un Vecumniekus apvienotu, tad šie attālie pagasti būtu jāatdala. Taču tas ir tīri politiski smags jautājums,» atzina R. Audzers. Viņš piekrīt, ka tagad gan Iecava, gan Baldone to «deķīti katra velk uz savu pusi», bet galavārds tāpat piederēšot Saeimai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā administratīvi teritoriālā iedalījuma karte paredz, ka Iecavas novada administratīvo teritoriju ir paredzēts apvienot ar Bauskas, Vecumnieku un Rundāles novadu, par reģionālās nozīmes attīstības centru nosakot Bausku.

Pietrūkst kapacitātes
VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs paskaidroja, ka Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā – 2030, kuru apstiprinājusi Saeima, Iecava neklasificējas kā pietiekami nozīmīgs ekonomiskās aktivitātes un pakalpojumu saņemšanas centrs.

«Piemērot izņēmumu Iecavas novadam, saglabājot to esošajā administratīvajā teritorijā, nav saskaņā ar izvirzīto kritēriju – veidot pašvaldības ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem. Iecavas novads neiekļaujas arī Pierīgā, kur kā kritērijs novada izveidei noteikts 15 000 iedzīvotāju. Baldones novadā ir aptuveni 5400 iedzīvotāju, pēc 2019. gada CSP datiem Iecavas novadā dzīvo 8359 iedzīvotāji. Tātad arī Iecavas un Baldones apvienošana nesasniedz noteikto 15 000 kritēriju Pierīgas kontekstā. Turklāt šāds novads nerobežotos ar Rīgu, kas ir nosacījums, lai pašvaldība būtu Pierīgas novads,» uzsvēra A. T. Plešs.

Papildus tam svarīga esot arī pašvaldības finanšu kapacitāte. Indikatīvi budžeta ieņēmumu summai jābūt vismaz 20 miljoniem eiro, kas ļautu labāk atbalstīt uzņēmējdarbību un darbavietu veidošanu. Prakse pierāda, ka investoriem ir svarīga pašvaldību kapacitāte, tās dotās iespējas un iedzīvotāju skaits.

«Apvienojoties Iecavas novadam ar blakusesošām pašvaldībām, to kapacitāti ir iespējams vēl ievērojami kāpināt un efektīvi izpildīt funkcijas par samērīgām izmaksām. Paredzams, ka jaunajā apvienotajā novadā budžets varētu sasniegt ap 60 miljoniem eiro, kas ļautu sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus un realizēt ambiciozākus investīciju projektus,» pārliecināts ir A. T. Plešs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Deķīti katra pašvaldība velk uz savu pusi

Kategorijas