Skolotājas «zaļās pēdas» Skaistkalnē

2019. gada 10. decembris 00:00

912

Austra Auguste sarunā – par paliekošām vērtībām, bērnu izaugsmes ceļu, dzīves ģenerāļa lomu.

Lai gan pensionējusies skolotāja Austra Auguste šajā mācību gadā skolā vairs nestrādā, «Bauskas Dzīve» viņu satika tieši tur – Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskolas bioloģijas klasē. Skolotāja smaidot sacīja, ka tagad nāk uz skolu kā «brīvprātīgā» un nereti šeit satiekama.

Šogad apritējuši piecdesmit gadi, kopš A. Auguste strādājusi Skaistkalnes vidusskolā. Bijusi ķīmijas, bioloģijas, veselības mācības, ētikas un sociālo zinību skolotāja, kā arī vadījusi skolēnu ārpusklases darbu. Pēdējos gados mācījusi bioloģiju vidusskolas klasēs. Pedagoģe atklāj, ka pēc piecdesmit gadiem šajā skolā viņai ienācis prātā jautājums: «Cik daudz pusgadsimta laikā esmu jaunajiem cilvēkiem palīdzējusi un cik – kaut ko sabojājusi...? Tas ir milzīgs laiks.» A. Auguste atzīst – lai arī skolotājs cilvēka mūžā ir tikai epizodiski, viņam ir liela ietekme uz cilvēka izaugsmi, kas iespaido visu turpmāko dzīvi. Ar audzināmo klasi pavadīti kopā astoņi gadi, un pusaudžu klasēs skolotājam var būt izšķiroša nozīme – «vai nu viņš celsies, vai grims».

Allaž jautājums «kāpēc?»
Austras dzīves ceļš sācies Otrā pasaules kara izskaņā Krapes pagastā tagadējā Ogres novadā, tur arī sākums viņas ceļam uz izglītību – septiņgadīgajā pamatskolā, pēc tam Skrīveru vidusskolā. Bērnībā vairāk laika pavadījusi kopā ar puikām. «Stāvēju gan vārtos futbolā, gan lāpīju zēniem saplēstās bikses. Viņi savukārt nesa manu somu ceļā uz skolu un vienmēr aizstāvēja,» atceras skolotāja. Lai mācītos vidusskolā, desmit kilometru attālums līdz Skrīveriem pirmajos gados tika mērots ar velosipēdu – svētdienas vakarā turp, nedēļu internātā, tad sestdienas pēcpusdienā uz mājām.

Mācoties vidusskolā, vasaras brīvlaikos bijis obligāti jāstrādā skolas saimniecībā. Austra slaukusi 12 – 14 govju, sākumā ar rokām, tikai vēlāk parādījušās slaucamās iekārtas. Viņa atceras, ka daudzi bērni neizturējuši smago darbu un līdz ar to skolu nebeiguši. Vidusskolā guvusi īstu rūdījumu arī mācīšanās prasmē – kā vielu apgūt ar izpratni, nevis iekalt galvā. Matemātikas skolotājs nebijis mierā, ja zināja tikai teorēmas tekstu precīzi no galvas, bet allaž jautājis «kāpēc?», tas licis domāt. Ķīmija ieinteresējusi ar atklājumiem eksperimentos.

Piecu gadu studijās Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā iegūta ķīmijas un bioloģijas skolotāja specialitāte. Pēdējos gados mācījusies neklātienē un strādājusi par skolotāju Pamūšas skolā tagadējā Gailīšu pagastā.

Darba pieredze un veselīgi muskuļi
Skaistkalnes vidusskolā A. Auguste nonāca 1969. gadā pēc zināmās padomju laika augstskolu beidzēju sadales. Pārceļoties uz Skaistkalni, viņai sacīts, ka tur sabiedrībā neciena skolotājus. Par to sākumā nācies pārliecināties arī pašai. Taču viss mainījies, kad skolas vadībā nonācis direktors Mārtiņš Osis. Viņš pratis uzlabot attiecības starp skolu un kopsaimniecību, kas skolai bija nozīmīgi, jo faktiski saimniecība bijusi noteicošā vietējā dzīvē. Skolēniem bija jāiet strādāt talkās bez tiešas atlīdzības. Bet par to skolai bez maksas piešķīra autobusu teātru apmeklējumiem un ekskursijām. Kopsaimniecība gādājusi arī par mūziku Jaungada sarīkojumos skolā un saldumu paciņām bērniem.

Kā visai dzīvei noderīgas skolotāja atzīst vasaras darba nometnes bērniem, kur viņi iemācījās strādāt ar vienkāršiem darbarīkiem un izravēt, piemēram, dilles. Skolēni guva darba pieredzi un veselīgus muskuļus. Tā nopelnīja siltas pusdienas un noderīgas nodarbes brīvajā laikā. Pēc darba bērnus upē mācīja peldēt. «Tagad reizēm žēl skatīties, ka jau liels pusaudzis neprot paņemt rokās ne lāpstu, ne grābekli. Var redzēt, ka bērns ir nelaimīgs par savu neprasmi,» novērojumos secinājusi skolotāja. Viņa atzīst, ka nereti bērniem trūkst arī praktiskās domāšanas «trīs soļus uz priekšu».

Visvērtīgākais – dalība projektos un konkursos
Skolotāja uzskata, ka Skaistkalnes vidusskola strauju izaugsmi piedzīvo tieši pēdējo piecpadsmit gadu laikā. Direktore Svetlana Vāverniece ar aizrautību un mērķtiecību iedvesmo gan pedagogus, gan skolēnus. Savukārt skolas vadība atzīst, ka A. Auguste ir bijis dzinējspēks, kas virzījis audzēkņu attīstību izglītībā un pārliecības veidošanā, iesaistot viņus visdažādākajās «zaļajās» aktivitātēs. Skolotājas vadībā bērni piedalās dažādos ar vidi saistītos pasākumos, konkursos, projektos un pētnieciskajos darbos. Viņa ilgus gadus veido Skaistkalnes iedzīvotāju pilsonisko un patriotisko apziņu vairākās paaudzēs, ir ieguldījusi milzīgu darbu skolēnu pētnieciskās darbības veicināšanā.

Pati pedagoģe aizrautīgi stāsta par skolēnu paveikto pētniecībā un praktiskajās darbībās vides piesārņojuma mazināšanā, skolas un apkārtnes sakārtošanā. Pārliecību par konkursu un projektu aktivitāšu nozīmi stiprinājis arī pašu absolventu teiktais skolotājai izlaidumā: «Visvērtīgākais – dalība projektos un gatavošanās konkursiem.» Lai gan katru gadu skolēni piedalās bioloģijas olimpiādēs, valsts mērogā nav gūti augsti panākumi. Pedagoģe skaidro, ka tik nelielā mācību iestādē skolēnu skaita ziņā ģēniji uzrodas retāk, tāpēc par svarīgu skolotājas misijā uzskatījusi virzīt uz priekšu visus skolēnus viņu spējām atbilstoši. Tādēļ tik liela uzmanība veltīta bērnu iesaistei «zaļajos projektos», ļaujot skolēniem izvēlēties tēmas, kuras viņiem interesē un var noderēt dzīvē.

Atplaukst un mainās uz augšu
Austra Auguste lepojas, ka kopā ar audzēkņiem izdevies glābt parkā krītošā oša nogāzto ozolu, kas joprojām zaļo. Ar prieku viņa stāsta par kopīgo darbu, veidojot ziedu rakstus skolas pagalmā rudeņos. Kā īpašu pedagoģe izceļ projektu «Eksperimentē skolēni». Tajā bijusi iespēja piedalīties arī tiem, kuri nav paši veiksmīgākie un centīgākie, rodot pieredzi, kuru citādi nebūtu guvuši. «Prieks, ka daži arī atplaukst un mainās uz augšu, pabeidz vidusskolu un studē augstskolās,» teic A. Auguste. Pedagoģei personīgi nozīmīgākie ar skolēniem kopā veiktie pētnieciskie darbi ir «Skaistkalnes vidusskolas parks» un darbs par Skaistkalnes pagasta ilgtspējīgu attīstību. Tam ir paliekoša vērtība skolai un novadam arī nākotnē.

Lai gan sarunā ar «Bauskas Dzīvi» skolotāja ne reizi nepieminēja pašlaik izglītības nozarē tik aktuālo frāzi «kompetencēs balstīta izglītība», pārdomājot viņas izteiktās atziņas, jāsecina, ka saruna bijusi tieši par to.

Skolotāja uzaudzinājusi meitu Inetu un dēlu Alvi, tagad lepojas ar mazbērniem Aigu un Ulvi, mazmazmeitām Alisi un Anniju. Par to, ka varējusi ar sirdi un laiku nodoties skolotājas darbam, A. Auguste pateicīga savam vīram Ivaram, kurš bijis un ir drošs atbalsts it visā, un sirsnīgi bilst: «Viņam es piešķirtu savas dzīves ģenerāļa pakāpi!»

Par nozīmīgu Austras Augustes personīgo devumu mācību iestādes un audzēkņu sasniegumos skolā atzīts:

sadarbībā ar «Zaļo punktu» skolēni piedalās konkursos, iegūtas godalgotas vietas;

Lielbritānijas vēstniecības un projekta «Pēdas» projektu konkursā «Zaļā trīscīņa» iegūts laureāta tituls;

kopš 2009. gada skola lepojas ar «Zaļo karogu»;

2011. gadā piešķirts starptautisks ekoskolas sertifikāts «Zaļais diploms» par sasniegumiem ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā skolā un tās apkārtnē;

2012. gadā biedrības «Zaļā josta» konkursā «Caur izpratni aktīvai rīcībai» iegūts diploms «Videi draudzīga mācību iestāde»;

skolotājas vadībā Skaistkalnes pagastā skolēni organizējuši makulatūras vākšanas, elektrotehnikas, riepu un izlietoto bateriju vākšanas akcijas;

sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību skaitītas stārķu ligzdas, veikta gājputnu atlidošanas uzskaite.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skolotājas «zaļās pēdas» Skaistkalnē

Kategorijas