Politiskā stabilitāte kā kritērijs naudas dalīšanai

2019. gada 10. decembris 00:00

231

Politiskā stabilitāte kā kritērijs naudas dalīšanai

Šoseja A7, grants ceļi, paredzētā dzelzceļa trase – tikai dažas svarīgākās tēmas piektdienas diskusijā ar satiksmes ministru Bauskā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits piektdienas, 6. decembra, vakarpusē uz jauniešu Austra Stankevica un Kaspara Kalēja rīkoto un vadīto tikšanos Bauskā brauca pa noslogoto A7 šoseju. Viņš nevarot saprast, kālab «Via Baltica» tika būvēta NP 14 profilā (divās joslās ar paplašināto nomali – red. piezīme), tāds profils tikai tundrā varot būt piemērots.

Minētais šosejas profils 2000. gadā tika izbūvēts autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža vairākos posmos ar domu, ka ātrāk braucošais transports var veikt apdzīšanas manevru, neiebraucot pretējā joslā. Tomēr šādi arī palielinās frontālās sadursmes risks. Kālab pirms 20 gadiem nebūvēja platāku brauktuvi? Transporta plūsma nebija tik intensīva, turklāt būtu jāpiepērk zeme, un tad jau projekts prasītu tik daudz naudas, ka tas pārkāptu «sarkanās līnijas». Tā situāciju pirms 20 gadiem atminējās Bauskas novada domes deputāts, ceļu būvnieks Gatis Skurba, kas bija atnācis uz diskusiju ar satiksmes ministru.

«Rail Baltica» ar vai bez apvedceļa
A7 ceļa lielo noslogojumu, kravas transporta un starptautisko pasažieru pārvadātāju autobusu neadekvāto uzvedību transportlīdzekļu plūsmā, kuri «vienkārši brauc tev sejā», uzsvēra arī diskusijas dalībnieks, Bauskas novada iedzīvotājs Mārtiņš Cimermanis. Viņš turpināja par apvedceļu un «Rail Baltica»: «Man kā saimniekam liekas tikai loģiski, ja reizē ar «Rail Baltica», izmantojot šīs dzelzceļa trases celtniecības infrastruktūru, tiktu būvēts arī Bauskai apvedceļš. Bet man skaidri atbild, ka tas nav iespējams. Vai tiešām nav iespējams pārprojektēt, pārdomāt, jo visi pievedceļi, apkalpojošie ceļi dzelzceļam būs, tilts būs. Nevar taču būt izdevīgāk katru no šiem objektiem būvēt atsevišķi.»

T. Linkaits skaidroja, ka «Rail Baltica» vajadzētu decembrī būt iepirkumam par trases posma projektēšanu, oficiālais galatermiņš ir 2026. gads, par to gan ministrs esot ļoti uzmanīgs, plus divi gadi var būt klāt. «Tagad mums Ķekavas apvedceļš pirmais pēc privātās un publiskās partnerības principiem taps būvēts, pēc tam Rīgas apvedceļš, un tad nāks kārta Iecavas un Bauskas apvedceļam, kādā tieši secībā tie būs, vēl nav skaidrs,» sacīja ministrs. Viņš piekrīt baušķeniekiem, ka pēc loģikas apvedceļa celtniecība reizē ar «Rail Baltica» dzelzceļu būtu pareizs risinājums. «Cik saprotu, vispār projektēšana šajā posmā vēl nav sākusies, un projektēšanas procesā jau lietas var mainīt. Mums ir vairāki it kā neloģiski gadījumi –, piemēram, Ķekavas apvedceļš neiet kopā ar «Rail Baltica» līniju, katrs cīnās par kaut kādām savām lietām. Katrs skatās to savu lauciņu, un viņu neinteresē, kas notiek koplaukā,» teica T. Linkaits.

G. Skurba vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka, sākoties «Rail Baltica» celtniecībai, būvmateriālu kravu transports ies caur Bausku. Jau tagad tranzītplūsma pilsētai smagi panesama, kas notiks vēl dzelzceļa trases izbūves laikā? Apvedceļam pēc loģikas vajag tapt vai nu pirms «Rail Baltica», vai reizē ar to, akcentēja G. Skurba. Uz to ministrs tik atbildēja – tajā brīdī, kad baušķenieki bloķēja Mēmeles tiltu, protestējot pret slimnīcas slēgšanu, vajadzēja valstiskā līmenī saprast, kas notiek ar stratēģiski svarīgu punktu un maģistrāli, ja nav alternatīvas.

Izskanēja arī jautājums – vai pašvaldība varētu iekasēt naudu par tranzīta ielas lietošanu Bauskā? Atbilde strikta – maksas ceļu mums Latvijā nav, tāpēc nekādu maksu par tranzītceļu Bauskā nedrīkst iekasēt.

Pārņem pašvaldības. Reforma nāk
M. Cimermanis minēja uzņēmuma «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) attieksmi pret cilvēkiem – viņa pieredze rādot, ka atklātuma, caurspīdīguma nav nekāda, valda liela neieinteresētība un bezsaimnieciskums. LVC attālinās no cilvēkiem, komunikācija nav uz sadarbību vērsta. LVC bezdarbības dēļ jau Rundāles novada pašvaldība pārņēma no valsts Svitenes ceļu un paši to pārbūvēja.

Satiksmes ministrs uzsver, ka ir iespējams pašlaik pašvaldībām pārņemt valsts īpašumā esošos ceļus, tiem līdzi nāk arī mērķdotācija ceļu labošanai – 1560 eiro uz kilometru. Bet pārrunās ar pašvaldību vadītājiem ministrs ir sapratis – nav pārliecības, ka tā mērķdotācija tur ilgi vilksies līdzi, vienā brīdī tas viss beigsies, aizmirsīs... «Tāpēc mēs tagad rakstām Autoceļu likumā pantu, kurā noteikts, kā tā pārņemšana-nodošana notiek un ka tā mērķdotācija saglabājas,» informē T. Linkaits. Viņš pārliecināts, ka ilgtermiņā vairāk ceļu jānodod pašvaldībām, valstij vispār nevajadzētu ar vietējās nozīmes ceļiem nodarboties.

Diskusijas vadītāji min TV raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» vēstīto, ka kritiskākais ceļa posms Latvijā esot Vecumnieki–Bauska. To ir izbraucis arī ministrs. Teritoriālā reforma paredz, ka Vecumnieki iekļautos Bauskas novadā. Vai un kad šo ceļu salabos, lai varētu normāli nokļūt potenciālajā novada centrā?

T. Linkaits skaidro: «Par konkrēto posmu tagad nepateikšu, bet pēc būtības ir tā – būs ceļu saraksts, ko labos par godu šai pašvaldību reformai. Tā sauktais ministra Pūces saraksts, Pūces 300 miljonu solījums šiem ceļiem. Es gribētu redzēt, kur to naudu atradīs, bet pieņemsim, ka atradīs. Būs atsevišķa programma, kur labos konkrētus ceļus, kas svarīgi reformas īstenošanai, tie būs asfaltējami.»

Kur dabūt naudu? Projekti
Kad tiks atjaunots Autoceļu fonds? Ministra atbilde – nekad. Jautājums nav par viena vai otra fonda izveidi, bet par naudas piesaistīšanu ceļu remontiem, ceļu būvniecībai. Fondā pēkšņi nez no kurienes nauda neparādās. «Budžeta veidošanas gaitā es redzu, kā šī naudas pārdale dabā notiek – vieni saka, ka nodokļi mums ir par lielu, otri – ka mums vajag vairāk naudas. Kurš skaļāk bļauj, tas arī dabū lielāko daļu. 2020. gadā visvairāk nāk klāt nauda veselības aprūpei, izglītībai, kultūras darbiniekiem pie algas pieliek, pensijas pieliek, nu un infrastruktūrai nekas neatliek... Tikai lai būtu politiskā stabilitāte. Uz valsts iezīmētu naudu nevaram paļauties, es ļoti ceru, ka mēs varam īstenot publiskās un privātās partnerības projektus, ka varam pakāpeniski audzēt bāzes finansējumu, kas ir, un, ja pēkšņi kāds izdomā pielikt akcīzes nodokli degvielai, tad satiksmes nozare ir pirmā, kurai pienākas kaut vai daļa no šī pieauguma,» savu redzējumu pauž ministrs.

Nauda piesaistāma arī no Eiropas Savienības dažādu programmu līdzekļiem. Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projektā «Easycrossing» jeb Vieglā šķērsošana «Latvijas Valsts ceļi» 2018. gada maijā sāka autoceļa V1028 Bauska–Bērzi–Ādžūni–Lietuvas robeža posma no 7,4. līdz 14,6. kilometram atjaunošanu. Remonts joprojām nav pabeigts, arī tas, kas padarīts, nav kvalitatīvs, iepirkumā tolaik uzvarējušai būvniecei SIA «Union Asphalttechnik» maksātnespēja. Kāds tālākais risinājums, kad šī ceļa posma pārbūvi pabeigs?

Ministrs pauž: «Es nezinu, kādā veidā un kam tie pasūtījumi ir tikuši, bet Lietuvas–Latvijas projekts nez kāpēc «Latvijas Valsts ceļiem» ir ļoti neveiksmīgs. Mēs redzam līdzīgu situāciju arī citur – joprojām nekvalitatīvs un nepabeigts darbs ir arī šajā projektā remontētajā ceļā Neretā, tas pats ir Nidā. Ir vismaz trīs projekti šajā programmā «galīgi garām». Sliktākais ir tas, ka tagad mēs runājam par nākamo plānošanas periodu, mums turpināsies Latvijas–Lietuvas programma, un man saka – kāpēc jūs gribat kādus transporta projektus tur likt iekšā, ja nespējāt tos īstenot jau pagājušajā periodā? Konkrēti par jautājumā minēto posmu – būs jauns iepirkums, un mēģināsim to pabeigt.»

TĀLIS LINKAITS (JKP)
Rīdzinieks, dzimis 1970. gadā.

Latvijas Universitātē ieguvis ekonomista izglītību.

Strādājis par Baltijas jūras telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītāju. Darbs bijis Privatizācijas aģentūrā. Ir bijis starptautiskās lidostas «Rīga» neatkarīgais padomes loceklis, «Latvenergo» padomes loceklis, «airBaltic» padomes loceklis. Kā pats
saka – papildu darbiņi: konsultāciju pakalpojumi publiskajā sektorā. Par konsultantu darbojies projektos Alžīrijā, Kosovā, Lībijā, Moldovā, Melnkalnē un Serbijā, kā arī tepat Latvijā.

Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP) nokļuvis «caur tā saukto Rīgas Lielo kapu tramvaja lietu» – iesaistījies akcijā pret tramvaja sliežu būvniecību pāri Lielo kapu teritorijai, devies uz sarunām uz dažādām iestādēm, arī partiju birojiem, nonācis pie JKP, tur teikuši – nav ko daudz runāt, nāc strādāt! Tā arī sācies ceļš politikā. Ievēlēts 13. Saeimā, izraudzīts par satiksmes ministru.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Politiskā stabilitāte kā kritērijs naudas dalīšanai

Kategorijas