Kas varēja priedi vērpt, kas ozolu šķeterēt?

2019. gada 6. decembris 00:00

477

Kas varēja priedi vērpt, kas ozolu šķeterēt?

Tekstilmākslinieks Ritvars Točs no koku vilnas darina ekoizstrādājumus.

Atbildēt uz šo jautājumu ir vienkārši. Latvijā to spēj vienīgi keramiķis un tekstilmākslinieks Ritvars Točs. Par vilnas iegūšanu no kokiem un augiem viņš sācis interesēties pirms četriem gadiem, bet tikai pēdējā gada laikā sācis pats iegūt kokšķiedru jeb ekovilnu no ozola, apses, kārkla, niedrēm, vilkvālēm, nātrēm, ugunspuķēm, kā arī no citiem kokiem un augiem.

Atjauno senas zināšanas un prasmes
«Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais – senie latvieši to jau ir darījuši. Sadarbībā ar Vēstures institūta arheoloģijas nodaļu izpētu tērpu rekonstrukcijas. Esmu atjaunojis kārkla godu, jo visas villaines var aust no kārkla. Savukārt citi koki labi noder zeķēm, cimdiem, kā arī citām lietām,» saka R. Točs.

Viņam kopā ar domubiedriem izdevies iegūt dziju no kokiem un augiem. Pie Ritvara mājas ir lapene, kurā iekārtota vilnas studija. Tajā ir 21 vilnas paraugs, kas iegūts no ozola, apses, kārkla, nātrēm, ugunspuķēm... Tajā ir paša darinātas stelles un kārstuve, ar kuru palīdzību iegūtā vilna un dzija tiek izmantota latvisko zīļu vainagu, villaiņu un citu priekšmetu darināšanā. Īpašas ir senākās stelles – rāmis ar tapiņām pretējās pusēs, kur vērpjot pakāpeniski uzvirpina diegu, izmantojot vaska klucīti, nogludina, un, kā dainās teikts, liekot šķipsniņu pie šķipsniņas, var noaust villaini.

«Senos laikos visas baltu tautas gatavoja no kokiem filcētos materiālus. No mīkstās egles vilnas gatavoja ganu deķus, arī drēbes. Vilna ir izturīga, tā tikai labi jāizsukā un jāsavērpj. Nātru vilnas dziju izmantoja ikdienas apģērbā. Senās Romas hronikās minēts, ka baltu priesteri staigājuši vītola vilnas apģērbā. Arī kokles stīgas var gatavot no vītola, liepas vai gobas vilnas dzīpariem. Es tādas kokles gatavošu. Vilnu no ozola, apses izmantoja cepurēm, cimdiem,» skaidro Ritvars Točs.

Viņš uzsver, ka viss ir dainās aprakstīts un nav nekas jauns. Vienkārši koku vilnas dzijas iegūšanas un aušanas tehnika ir jāatjauno. Ritvars spriež, ka impulss atjaunot senču prasmes radies «no augšas». Citādi viņš nespēj izskaidrot to, ka prot iegūt koku vilnu un to sagatavot, lai gan nekur nav mācījies vai ko tādu redzējis.

Rāda, māca un skaidro interesentiem
R. Točs brauc pa visu Latviju, stāsta un rāda, kā iegūt ekovilnu, lai radītu interesi un vēlmi atjaunot senās prasmes. Viņam līdzi ir gan dažādu koku un augu vilna, gan audumu paraugi: nātru sedziņa, kārklu sedziņa, zīļu vainagi... Nesen tekstilmākslinieks tikās ar interesentiem Tirzas bibliotēkā.

«Iespējams, koku vilnas ieguve un izstrādājumu gatavošana kādam var kļūt par nodarbošanos. Tikšanās laikā katrs varēja pagatavot latvisko zīļu vainadziņu no ozolkoku vilnas, kā arī izzināt un izmēģināt šo procesu. Bija daudz jautājumu par nātru vilnas ieguvi, par maizes ierauga sagatavošanu no ozolzīļu kafijas biezumiem un citām senču gudrībām,» stāsta Tirzas bibliotēkas vadītāja Agrita Petrovska.

Protams, tas ir iedvesmojoši, tomēr līdz šim neviens nav mēģinājis tā darboties, kā to dara R. Točs, lai gan viņš apgalvo, ka tas ir vienkārši. Tiesa, esot vajadzīga pacietība. Meža cirsmās pēc zāģbaļķu izvešanas atlikusī koksnes daļa paredzēta sapūšanai. Tā ir piemērota vilnas iegūšanai, jo svaigi zāģēti koki neder, tiem apmēram gadu jāpastāv.

«Apses atvases pēc trimerēšanas var daudz savākt, bet arī tām ir gadu jānostāv. Tad zem mizas parādās brūna šķiedra, ko pēc tam noņem un nes uz upi izskalot. Der līdz pat pieciem centimetriem resni sprunguļi. Arī nātres ir viegli atrodamas, turklāt nātru šķiedra ir ļoti pieprasīta,» uzsver R. Točs. Viņš skaidro, ka vilnas ieguvei no katra koka ir atšķirīgs process un savs laiks, kad to sagatavot.

Piesaista ārstnieciskās īpašības
Iepriekš R. Toča ikdienas darbs saistījās ar celtniecību, bet tagad pavērušās plašas iespējas gan tūrismā, gan ārstniecisku produktu sagatavošanā. Piedaloties starptautiskajā gadatirgū «Balttour 2019», daudzus aizrāva stāsti par koku vilnas izmantošanu. Vislielākā interese bija par ekovilnas ārstnieciskajām īpašībām.
Apses vilna plaši tiek izmantota jostās pret muguras sāpēm, pret prostatas vainām. R. Točs sācis šūt ārstnieciskās saites no apses vilnas. Savukārt nātres vilna palīdz novērst vairogdziedzera problēmas. Arī želeja, ko iegūst no apses, no ozola, palīdz tautas medicīnā, noder dažādu sāpju noņemšanai.

«Katram kokam ir atšķirīgas ārstnieciskās īpašības, kuras senāk labi zināja. Viens Zviedrijas uzņēmums no manis iegādājās vītola auduma paraugu. Man ir daudz dažādu pasūtījumu. Tiek pasūtīti arī zīļu vainagi, kādi senāk bija. No ābeļu vilnas gatavoja villaines. Arheologi ir atraduši ābeļu villaines fragmentu, kas ir saglabājies 800 gadus. Dainās teikts: ābelnīcas kroni pina deviņiem dzīpariem. Tie ir ļoti skaisti, tāpēc tādus gatavoju,» stāsta Ritvars. Vainagam tika piešūtas ozolzīles, tāpēc to sauca par zīļu vainagu. Ne velti dainās minēts, ka, «meitu vedot tautiņās, zīles vien grabēja».

Vai Latvija varētu kļūt par pirmo valsti, kurā tiek ražota koku un augu ekodzija? «Sākam to darīt. Domāju, ka janvārī būs pirmā nātru dzija, arī apses dzija. Ja izdosies, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijai ir savi projekti, kā koku un augu tekstilu izmantot ārstniecībā. Tas nozīmē, ka sākotnējais hobijs var izvērsties par ekoražošanu,» stāsta Ritvars.

Asociācijas prezidents Guntis Strazds atzinis – koku pārstrādei vilnā ir nākotne. To varētu eksportēt, jo, piemēram, nātru vilnu pieprasa tonnām. Vai attīstīsies koksnes vilnas iegūšana, vērpšana un aušana rūpnieciski, to rādīs nākotne. «No koksnes var ražot audumu mēbelēm, arī uzvalkiem. Tiesa, ir vajadzīga cita tehnoloģija, taču iespējas ir neierobežotas. Pavasarī pie manis ieradīsies dizaineri, kas interesējas par rūpnieciskas ražotnes veidošanas iespējām,» atklāj R. Točs.

Viņš stāsta, ka pašlaik tiek gatavoti paklāji kaķiem, kuriem ļoti patīk gulēt uz ozola vilnas sedziņām. Savukārt pirts lāvām tiek piedāvāti apses vilnas paklāji.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kas varēja priedi vērpt, kas ozolu šķeterēt?

Kategorijas