Divi vienā – dzīvē un darbā

2019. gada 6. decembris 00:00

1044

50 gadu pēc Mauriņu pāra kāzām nav zudusi ne Jāņa vīrišķīgā un staltā stāja, ne Janīnas dzirkstošās sievišķības pievilcība.

Mežotnieki Janīna un Jānis Mauriņi 4. decembrī uzņemti zelta pāru kārtā, bet kāzu 50. jubileja ģimenes un radu pulkā tiek svinēta šovakar – 6. decembrī.

Mīlestība no pirmā skatiena
Jānim Mežotnes pagasts ir dzimtais, un, ja neskaita izsūtījuma gadus Sibīrijā, šeit arī visu mūžu dzīvojis. Janīnai dzimtas saknes ir Polijā, bet uz Latviju kopā ar ģimeni pārcēlusies no Baltkrievijas 1963. gadā. Abu satikšanās stāsts iederas sērijā – mīlestība no pirmā skatiena. Nākamajā dienā pēc atgriešanās no obligātā dienesta armijā 1969. gadā Jānis iegriezies vietējā veikalā Punclavu ciemā, kur Janīna bija pārdevēja; tas arī izrādījies liktenīgi. Abi atzīst, ka jau pirmajā saskatīšanās reizē dzirksts pārlēkusi abpusēji.

Janīna atceras savas izjūtas un Jāņa neatlaidību: «Tāds smuks, gara auguma puisis ienāk veikalā vienreiz, otrreiz. Tad jau sāka arvien vairāk pārliekties pār leti… Nepagāja ilgs laiks, kad pēkšņi ieradās pie manis mājās, nolika žaketi uz krēsla un jutās kā mājās.» Bet jau pēc pusgada Punclavu klubā svinētas kāzas ar simt viesu un pūtēju orķestri. Kāzinieku pulks sanācis kupls, jo jaunlaulātajiem radu vien bijis daudz, īpaši Jānim – audzis sešu bērnu ģimenē. Kāzas 4. decembrī izraudzītas ar gudru ziņu, lai arī nākamā diena būtu svinama, kas Padomju Savienībā bija brīvdiena – oficiāli tika atzīmēta PSRS Konstitūcijas diena.

Nākamajā gadā pēc kāzām piedzimusi meita Judīte, bet pēc lielākas pauzes 1984. gadā pasaulē nācis dēls, kuram, turpinot dzimtas tradīciju trīs paaudzēs, dots vārds Jānis. Tagad vecvecāki aplaimoti ar trīs mazdēliem, ar lielajiem – Emīlu un Reini – un četrgadīgo Evertu, kurš jau tagad protot atšķirt un nosaukt visu auto markas. Viņam pašlaik tiek arī lielākā uzmanība, un pretī saņemts lielākais prieks. Lepodamās ar mazdēlu, Janīna «Bauskas Dzīvei» tālruņa ekrānā rādīja video, kur Everts Latvijas valsts dzimšanas dienā ar patriotisku izteiksmi deklamē: «Es mīlu savu Latviju, es mīlu savas mājas un ļoti, ļoti gribu, lai visiem labi klājas!»

Ballēšanās un kompāniju laiks
Kad bijuši jauni, daudz gājuši uz ballēm – publiskiem deju sarīkojumiem, kuri padomju laikā rīkoti teju ik sestdienu. Janīnai ļoti paticis dejot, taču – ak vai, Jānis sākumā to pagalam nepratis. Gadījies arī tā, ka aizgājuši uz ballīti, kur Janīnai deju pielūdzēju netrūcis un viņa arī tos neatraidījusi; Jānis sadusmojies un devies prom. Pēc tam, mācoties vietējā klubā rīkotajos deju kursos, arī Jānis kļuvis par Janīnas deju partneri.

Pāris ar patiku atceras jaunības gadus – tas bijis ballēšanās un kompāniju laiks. Viņiem paticis būt sabiedrībā, bijuši aktīvi dažādu pasākumu apmeklētāji, piedalījušies darba kolektīvos rīkotajās sporta sacensībās. Īpaši sportot paticis Jānim, viņam krājumā arī izcīnītie apbalvojumi un medaļas. Tagad Jānis brīvajā laikā labprāt iet uz upi pamakšķerēt kādu līdaku.

Janīna, jautāta par savu aizraušanos, sacīja it kā par neko īpašu: «Sirdslietas – patīk puķes, patīk pašai veidot skaistu savu māju, radīt kādu glītu kompozīciju. Kā jau sievietei – māja, dārzs, vīrs; arī mazdēlu reizēm man «piesviež», jo vedekla studē, mums jāpalīdz.» Viņa mēdz uzliet šņabīti uz savā dārzā audzētām ogām; īpaši vedeklai garšojot vīramātes gatavotais «ķirsītis». Jānis atklāja, ka tagad ģimenē Janīna ir arī mūsdienu saziņas «pārvaldniece»: «Viedo telefonu uzdāvināju sievai, pašam pietiek ar parasto, arī dators viņas ziņā.» Mauriņu pāris daudz ceļojis jau padomju laikā pa PSRS teritoriju, tagad bijuši Itālijā, Grieķijā un Zviedrijā. Šogad vasarā kopā ar vedeklas vecākiem baudījuši savu zelta kāzu ceļojumu Turcijā.

Ne vienmēr «balta un pūkaina»
Par ilgās kopdzīves formulu Janīna atklāja: «Nepavisam nav tā, ka mūsu dzīve visu laiku bijusi «balta un pūkaina». Apprecējāmies ļoti jauni – tikai 19 un 21 gadu veci, dzīves pieredze nāca pakāpeniski.» Pārim bijuši arī nesaskaņas brīži, pat koferu krāmēšana uz šķiršanos. Jānis ir Skorpions, mēdzot būt impulsīvs, bet Janīna – Svari, vairāk cenšoties pielāgoties. «Nevar jau tā – kā izkapts pret akmeni, tad nekas labs neiznāk,» noteica Janīna.

Sarunā atklājās, ka ģimenes vēsturē divās paaudzēs laulības spēcināšanā pozitīva loma bijusi gan Jāņa sievasmātei, gan tagad Janīnai kā vīramātei. Janīna atceras, ka viņas mamma bijusi tā, kas likusi padomāt, vai patiesi vajag šķirties vai labāk palikt kopā. Viņa sacījusi: «Meitiņ, tu esi jauna, viena mūžu nenodzīvosi. Tu nevari zināt, kāda būs lemta dzīve ar nākamo. Arī vienai sievietei būt nav viegli, tevi ātri var «abižot», būsi neaizsargāta.» Arī Jānis apliecināja, ka viņam bijusi labākā sievasmāte. Tagad Janīnas un Jāņa vedekla Agnete mēdzot teikt, ka tādēļ vien bijis vērts precēt viņu dēlu, lai tiktu pie tādas vīramātes.

Lustīga Jāņu svinēšana
Mājās «Sniedziņi» Mauriņu ģimene dzīvo jau 31 gadu. Mīlīgais vārds pārņemts no netālu esošas izzudušu māju vietas nosaukuma. «Sniedziņos» daudz svinēts ģimenes un draugu pulkā. Īpaši lustīga un plaša allaž ir Jāņu svinēšana, kad sabrauc bērni, radi un draugi, jo pašiem savs Jānis taču. Pie mājas gādāts par nojumi un lielu galdu, kur visiem pulcēties.

Janīna atzīst, ka ļoti patīk latviešu tradīcijā svinēti svētki. Saieti Mauriņu ģimenē parasti ir arī Ziemassvētkos un Lieldienās. Īpašus priekus bauda mazbērni, kamēr vēl tajā vecumā, kad Lieldienu zaķis nes olas mājas dārzā. Janīna atceras – «ir gadījies, kad, steidzoties ārā meklēt olas, viens zābaciņš palicis neuzvilkts...».

Saskanīgs komandas darbs
Jānis visu darba mūžu bijis šoferis, strādājis turpat Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijā (Mežotnes SIS), kura vēlāk pārtapa par SIA «Lielmežotne», pēc tam šoferējis arī SIA «Lielzeltiņi». Janīna aktīvas darba dzīves laika sākumā un nogalē strādājusi pārdevējas darbu, bet pa vidu – bijusi dispečere, arī Mežotnes SIS.

Kad dažus gadus abi pabaudījuši pensionāru brīvību un kad visi nepadarītie darbi mājās padarīti, kad laiku vairs nespējuši piepildīt arī televizors un grāmatas, atskārtuši, ka enerģijas vēl par daudz, lai dzīvotu dīkā. Tā šovasar par abiem paņēmuši pastnieka darbu, strādājot piecas dienas nedēļā, un atkal «Sniedziņos» zvana modinātājs – tagad jau pulksten 5.30. Savukārt pēcpusdienas ir brīvas, tad vasarā atliek laiks arī dārzam. Īstā darbiniece gan esot Janīna, bet Jānis viņas personīgais šoferis un marš-rutu plānotājs, kā arī nesējs. Sākumā daudzas adreses nav zinājuši. «Bet tagad visas jau zināmas no galvas,» stāstīja Jānis. Jāapkalpo gana liels apgabals – sākot no Bauskas pievārtes līdz visai Mežotnes teritorijai, mēnesī nobraukts pat ap 1600 kilometru. Dedzīgais stāstījums par to, kā «pastnieks – divi vienā» saplāno un veic dienas uzdevumu, pārliecināja par saskanīgu komandas darbu. Gan Jānis, gan Janīna atzīst, ka viens šo darbu neuzņemtos, bet divatā tas ir pa spēkam un dara dzīvi ikdienā interesantu un piepildītu.

Tiekoties ar pāri tagad, 50 gadu pēc viņu kāzām, jāatzīst – nav zudusi ne Jāņa vīrišķīgā un staltā stāja, ne Janīnas dzirkstošās sievišķības pievilcība.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Divi vienā – dzīvē un darbā

Kategorijas