BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rosina rīkot plašāku sapulci par Bauskas pilsētas robežas paplašināšanu

Uldis Varnevičs

2019. gada 5. decembris 07:40

1729
Rosina rīkot plašāku sapulci par Bauskas pilsētas robežas paplašināšanu

Bauskas novada deputāti pagājušajā nedēļā lēma par Bauskas novada teritorijas plānojuma pirmās redakcijas apstiprināšanu. Diskusijas parādīja, ka nekas nav beidzies – deputāti vēlas aicināt iedzīvotājus uz plašāku tikšanos.

Bauskas novada domes sēdē 28. novembrī Bauskas novada Attīstības un plānošanas nodaļas teritorijas plānotāja Dace Platonova raksturoja pašreizējo situāciju. Publiskās apspriešanas laikā, tiekoties ar iedzīvotājiem, viņiem piedāvāja paplašināt Bauskas pilsētas robežas. Pēc aptaujas datiem iedzīvotāju lielākā daļa šo priekšlikumu neatbalsta.

D. Platonova norādīja, ka gaida no deputātiem skaidri formulētu uzdevumu – virzīt teritorijas plānojuma 2. redakciju uz apspriešanu ar plānoto Bauskas pilsētas robežu palielinājumu vai ņemt vērā aptaujas datus un šādu priekšlikumu atmest. «Decembrī sanāks darba grupa, analizēs priekšlikumus, kuru ir daudz. Galvenais jautājums, kādu redakciju gatavojam –  robežu paplašinām vai atgriežamies pie esošajām robežām?» vaicāja D. Platonova.

Valdis Veips diskusijā izteicās, ka būtu jāvadās no publiskās apspriešanas rezultātiem. Mārīte Ķikure pauda, ka personīgi ir par pilsētas robežu palielināšanu. Svarīgs ieguvums nākotnē būtu dzelzceļa pieturas izveide. Taču viņa apzinoties, ka jālemj iedzīvotāju vārdā, nevis personīgi.

Deputāta Gata Skurbas viedoklis – jārīko vēl viena, plašāka tikšanās ar iedzīvotājiem, jo, viņaprāt, pagastu tikšanās reizēs nav pietiekami skaidrots, kādi būs ieguvumi, ja pilsētu paplašinās. Viņam piekrita Raitis Ābelnieks: «Vajag vairāk runāt – cilvēcīgi pirmā reakcija par jauniem priekšlikumiem ir negatīva. Tikai pēc laika sāk pamanīt plusus un mīnusus un viedoklis  mainās. Nevajag sasteigt procesu.»

Voldemāra Čača domas –  jo mazāk iedzīvotāju pilsētā, jo lielākas iespējas, ka ne tikai pilsēta, bet arī novads zaudēs kādu iestādi, piemēram, slimnīcu, policiju vai kaut ko citu. Deputāti izzināja, ka aptaujā piedalījušies tikai aptuveni 150 cilvēku. Teritorijā, kuru plānots pievienot pilsētai, dzīvo apmēram divi tūkstoši iedzīvotāju. Kurš neesot paudis savu viedokli, ar klusēšanu esot atbalstījis plānojumu  un tas nozīmējot, ka vairākums ir par, sprieda deputāti. Karīna Andreika un Agris Mustermanis izteicās konkrēti – neliela neapmierināto skaita dēļ nedrīkstot ciest viss novads. «Tad mēs saprotam tā – kas nav atnākuši un piedalījušies aptaujā, ir piekrituši piedāvājumam. Tas ir mūsu redzējums pašlaik,» kopsavilkumu izteica novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks.

Deputāts Andris Arcimovičs norādīja, ka par šādiem nosacījumiem cilvēki būtu jāinformē laikus. Arī deputāts Agris Mustermanis vērsa uzmanību uz to, ka trūkst komunikācijas starp domi un iedzīvotājiem. «Man, cilvēkam, kas ir nesen šajā pasākumā, liekas, ka ir nenormāls bardaks,» sašutis bija deputāts.

Interesanti, ka noslēgumā notika divi balsojumi. Pirmajā balsis dalījās uz pusēm – astoņi par, astoņi neatbalsta. Pēc nelielām diskusijām un komentāriem no sēdes apmeklētāju puses balsoja vēlreiz, un vairākums bija par. Neatbalstīja Valdis Veips, Juris Landorfs, Aleksandrs Novickis, Aivija Kursīte un Andris Arcimovičs.  Jānis Kalinka rosināja janvārī rīkot vēl vienu, lielāku apspriedi.