Unikāla iespieddarbu izstāde

2019. gada 3. decembris 00:00

249

Pie kaimiņiem Jelgavā iespēja iepazīt uzņēmuma «J. F. Stefenhāgens un dēls» vēsturi.

«Šī ir pirmā tik liela mēroga izstāde, ko Latvijas Nacionālā bibliotēka iznes ārpus savām telpām,» atzīst Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Speciālo krājumu departamenta direktore Dagnija Baltiņa. Ļaujot iepazīt grāmatu izdevēju Stefenhāgenu arhīva dokumentus, dzimtas vēstures materiālus, kā arī viņu izdotās grāmatas, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā atklāta unikāla grāmatniecības uzņēmuma «J. F. Stefenhāgens un dēls» vēsturei veltīta LNB izstāde «Jelgavas Stefenhāgeni 1769–1919».

Ap 150 oriģināldarbu
Šogad aprit simt gadu, kopš darbību beidzis slavenais Stefenhāgenu grāmatniecības uzņēmums. Pēc Jelgavas tipogrāfijas rosinājuma, atzīmējot šo faktu, LNB sarūpējusi izstādi, kas, vairākus gadus veidota, Rīgā bija skatāma no maija līdz septembrim un tagad ir aplūkojama Jelgavas muzejā. Izstādē eksponēti ap 150 oriģināldarbu no LNB krājuma.

Kā atklāšanas dienā uzsvēra D. Baltiņa, savā laikā Stefenhāgenu uzņēmuma slava stiepās līdz pat Krievijas impērijai un Jelgava grāmatniecības jomā konkurēja ar Rīgu. 150 darbības gados Stefenhāgenu uzņēmumā dienasgaismu ieraudzījuši ap 1870 iespieddarbu latviešu valodā un vairāk nekā 2000 citās valodās.

Stefenhāgenu uzņēmumā iznāca reliģiskas grāmatas, laicīgā literatūra, avīzes, kalendāri un mācību grāmatas. Lai gan Stefenhāgeni iespieda grāmatas arī krievu, vācu, igauņu, lietuviešu, poļu, franču, latīņu, grieķu un ebreju valodā, visvairāk panākumu viņi guva, drukājot tieši latviešu valodā.

Laikmeta veiksmes stāsts
LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā glabājas unikāli Stefenhāgenu apgāda arhīva dokumenti, kas atklāj dzimtas uzņēmējdarbības vēsturi. Tajos redzams, kā apgaismības laika Kurzemē ienāca brīvā tirgus paņēmieni grāmatu izdošanā. Kad 1769. gadā Johans Frīdrihs Stefenhāgens (1744–1812) kļuva par Kurzemes hercoga iespiedēju, viņš kļuva arī par vadošo latviešu grāmatu izdevēju un ieviesa jaunus uzņēmējdarbības principus, stāsta LNB speciālisti Pauls Daija un Lilija Limane.

«Stefenhāgeniem cauri paaudzēm piemita unikāla spēja uztvert publikas pieprasījumu, tālredzīgi izvēlēties grāmatu repertuāru un atrast arvien jaunus manuskriptus. Izdevējdarbībā viņi sekoja līdzi jaunākajām tendencēm modernajā poligrāfijā un grāmatu noformēšanā atbilstoši rokoko un klasicisma stilam. Enerģiskais uzņēmēja temperaments padarīja Stefenhāgena apgādu un spiestuvi par sava laikmeta veiksmes stāstu,» tā speciālisti.

Literatūrzinātnieks P. Daija, viens no izstādes veidotājiem, tās atklāšanā uzsvēra: «Stefenhāgenu un arī uzņēmuma leģenda un slava 18. – 19. gadsimtā pārsniedza ne vien Jelgavas, bet arī Baltijas robežas. Veidojot šo izstādi, pats svarīgākais mums šķita, ka Stefenhāgenu vēsture spēj izstāstīt arī daudz citu stāstu – par latviešu kultūras vēsturi, agrīno grāmatniecību un uzņēmējdarbību Latvijā, stāstu par apgaismību, Baltijas vācu kultūru... Stefenhāgenu izdevniecībai ir nepārvērtējama loma latviešu literatūras radīšanā un grāmatniecības attīstībā.»

Dokumenti, grāmatas, periodika
Dokumentus par Stefenhāgena uzņēmuma saimniecisko darbību izstādē plaši papildina grāmatu izdevumi. Skatāma, piemēram, 1832. gadā izdotā «Kurzemes stāstu grāmata» (pirmā vēstures grāmata latviešu valodā, kas iepazīstina lasītājus ar Kurzemes vēsturi laikā no kristianizācijas 13. gadsimtā līdz 19. gadsimta pirmajai pusei); pirmais latviešu valodā publicētais romāns «Robinsons Krūziņš» (1825), kas, izmantojot vācu pārstrādājumu, iepazīstināja ar Robinsona Kruzo ceļojumiem un ir pirmā tieši jaunatnei adresētā un eksotiskai tēmai veltītā grāmata latviešu grāmatniecībā; 1823. gadā izdotā Georga Manceļa «Jauna latviešu sprediķu grāmata».

Tāpat izstādē iekļauts kāds jelgavniekiem interesants 1802. gada izdevums – Kristiāna Bornmana poēma, Jelgavas slavinājums, kura pirmizdevums datējams ar 1686. gadu un kas tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Baltijas vācu baroka literatūras darbiem. Eksponātu vidū arī pirmā latviešu laicīgās prozas grāmata – Gotharda Frīdriha Stendera «Pasakas un stāsti», kas 1766. gadā pirmizdevumu piedzīvoja Kristiāna Litkes apgādā. Tā bija tik populāra, ka 1789. gadā izdota jaunā, papildinātā izdevumā Stefenhāgenu spiestuvē. Ir arī kāds šodienas lasītājam nosaukuma un satura ziņā interesants izdevums – Vilhelma Ādolfija «Pamācīšana, kā iekš trim dienām var cilvēkam kašķi nodzīt» (1838).

Blakus grāmatizdevumiem izstādē iekļauta arī periodika, kā «Latviska Gada Grāmata» (1797) – pirmais latviešu vispārīga satura žurnāls, kas iznāca 1797. un 1798. gadā. Izstādē skatāmas arī 1822. gadā izdotās «Latviešu Avīzes» – pirmais latviešu laikraksts, kurā tika publicēta daiļliteratūra, jaunākās ziņas un publicistiski apcerējumi un kas iznāca no 1822. līdz 1915. gadam.

Spiestuve darbību pārtrauca 1919. gadā – to vispirms nacionalizēja lielinieki, bet bermontiešu uzbrukuma laikā ēka nodega, un dzimtas pārstāvji izceļoja uz Vāciju.
Izstādi papildina fotogrāfijas no Jelgavas muzeja arhīva.

Joprojām tur godā
Izstādes atklāšanā piedalījās arī Latvijā un Vācijā dzīvojoši Stefenhāgenu dzimtas pēcteči – jelgavnieks Normunds Štefenhāgens un Ulfs Šaks-Stefenhāgens, kurš bija ieradies kopā ar trim māsīcām. «Ļoti patīkami dzirdēt, ka ļoti lielā godā tiek turēts Johana Frīdriha Stefenhāgena vārds,» priecājas U. Šaks-Stefenhāgens, uzsverot, ka viņa priekštecim svarīga bijusi vispārēja labklājība, tāpēc viņš kā grāmatizdevējs pilnveidoja latviešu rakstniecību, lai arī latvieši varētu attīstīties.

Pateicībā par veiksmīgo sadarbību Stefenhāgenu ģimene Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājam Mārim Matrevicam uzdāvināja ģimenes īpašumā esošus J. F. Stefenhāgena un viņa dēla Johana Martina Pētersa-Stefenhāgena portretus un vēlēja tos glabāt, līdz pienāks laiks nodot muzejam. M. Matrevics gan portretus uzreiz atdāvināja muzejam, aicinot pievienot izstādei. Savukārt U. Šakam-Stefenhāgenam viņš uzdāvināja Latviešu literārās biedrības žurnāla senizdevumu, kurā lasāms, ka biedrības biedrs bijis arī Šaks-Stefenhāgens. Bet muzeja direktores vietniece Marija Kaupere U. Šakam-Stefenhāgenam pasniedza muzeja un Jelgavas tipogrāfijas kopdarbu – Jelgavas albumu.

Izstāde «Jelgavas Stefenhāgeni 1769–1919» Jelgavā būs skatāma līdz 12. janvārim.

To papildinās Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja veidota pedagoģiskā programma «No burta līdz ābecei» pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Tās laikā varēs uzzināt, kā bērniem mācīja lasīt vēl pirms ābeces izdošanas, kāda bija pirmā ābece latviešu valodā un citus interesantus faktus. Nodarbību dalībniekiem būs iespēja pašiem izdomāt mīklu vai citu tekstu, kas atbilst kādam no alfabēta burtiem. Vecākie bērni varēs izmēģināt pirmos soļus kaligrāfijā.

Latvijas Republikas proklamēšanas dienā Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā prezentēta piemiņas medaļa, kas veltīta Jelgavas atbrīvošanai 1919. gada 21. novembrī. Medaļas autors ir tēlnieks Jānis Strupulis. Tās aversā zem vārdiem «Par brīvību» attēloti pieci karavīri, kuri atveidoti, iedvesmojoties no fotogrāfijas, kas uzņemta pēc Bermonta padzīšanas. Savukārt reversā redzamas to visu piecu pulku (Rīgas, Siguldas, Cēsu, Rēzeknes un Daugavpils) nozīmes, kas piedalījās Jelgavas atbrīvošanā. Medaļas lietas un gravētas Beļģijā, tās izgatavotas 500 eksemplāros. Sakot paldies par ieguldījumu pilsētas attīstībā, piešķirtas pirmās 13 medaļas jelgavniekiem, kā arī Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijai un Latvijas Lauksaimniecības universitātei. Divas medaļas paliks muzeja krājumos, pa vienai tiks dāvinātas Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam un Latvijas Kara muzejam. Medaļas arī turpmāk tiks dāvinātas tiem pilsētniekiem, kas, pēc muzeja darbinieku domām, pelnījuši pateicību. Muzejā apskatāma arī izstāde «Bermonta karaspēka izdzīšana no Jelgavas 1919. gada 21. novembrī».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Unikāla iespieddarbu izstāde

Kategorijas