Zem laimes nesēja zīmes

Voldemārs Barens, 286. Bārbeles mazpulka vadītājs Vecumnieku novadā

2019. gada 3. decembris 00:00

Bārbeles mazpulks atjaunots pirms 30 gadiem.

Šomēnes aprit 90 gadu, kopš Latvijā izveidots pirmais maz-pulks. Bārbelē lauku jaunatnes organizācija dibināta 1933. gada 25. janvārī; tā pastāvēja līdz pat okupācijai. 286. Bārbeles mazpulks atdzima 1989. gada 23. novembrī un reģistrēts kā otrais atjaunotais mazpulks Latvijā.

Simbols – četrlapu āboliņš
Mazpulku kustības pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs. Jau 19. gadsimta nogalē amerikāņi secināja, ka lauku jaunatnes organizēšana klubos nes bagātīgus augļus. Pamazām mazpulku ideja iesakņojās visās Eiropas lauksaimniecības zemēs: 1922. gadā Zviedrijā, 1924. gadā Dānijā, 1926. gadā Somijā, pēc tam arī Norvēģijā, Beļģijā, Nīderlandē, Polijā un Lietuvā.

Latvijā pirmais mazpulks izveidojās Saldus novada Ezerē 1929. gadā 8. novembrī, savukārt Bārbelē tas nodibināts 1933. gada 25. janvārī. 1940. gadā pēc padomju okupācijas mazpulki tika likvidēti.

Pašlaik šīs biedrības darbojas vairāk nekā 80 valstīs; tās sauc arī par 4H organizācijām, jo lauku jaunatnes klubu jeb mazpulku emblēmā atainots četrlapu āboliņš. Šo simbolu par savu pazīstamības zīmi pieņēma arī Latvijas mazpulki. Četrlapu āboliņš senajiem latviešiem bija laimes nesēja zīme, kas ietver četrus simbolus: prātu, kas ziedojams skaidrām domām; sirdi, ko dalībnieks ziedo taisnībai un kvēlākai sajūsmai; rokas, lai darītu labus darbus; veselību, kas ir cilvēka dārgākā manta un ko mazpulka dalībnieks sargā, lai varētu labāk un ilgāk kalpot savai tēvzemei – Latvijai.

Mazpulku mērķis ir iemācīt jauniešiem lietderīgi pavadīt brīvo laiku, strādāt individuāli un kolektīvā: veidot savu projektu un to īstenot, par veiksmēm un neveiksmēm pastāstīt citiem, dalīties pieredzē. Svarīgi ir izkopt prasmes iesaistīties kolektīvā darbā, citam citu atbalstīt, uzticēties.

Palikuši vienīgie
Visā valstī mazpulki tika atjaunoti 1991. gada 14. februārī, kad norisinājās šo organizāciju pirmā konference un tika ievēlēta Latvijas Mazpulku padome. Šajā sanāksmē par pirmo pieredzi runāja arī Bārbeles mazpulka dalībniece Marika Antonova.

1991. gada jūnijā pie Bārbeles sēravota notika pirmais Latvijā atjaunoto mazpulku Bauskas rajona salidojums, kurā piedalījās mazpulcēni no Bārbeles, Codes, Griķu, Mežotnes pamatskolas un Skaistkalnes vidusskolas. Salidojumu apmeklēja Latvijas mazpulka priekšsēdētājs Jānis Ruško, mazpulku atbalsta grupa no Lielbritānijas un lauku jaunatnes organizācijas vecbiedri.

Līdz ar izglītības iestāžu likvidēšanu bijušā Bauskas rajona teritorijā apsīcis arī mazpulku darbs. Pašlaik organizācija aktīvi darbojas vienīgi Bārbelē, kur apvienoti 14 dalībnieki.

Bārbeles mazpulkā 30 gadu laikā ir bijuši 18 priekšnieki – aktīvi un labi mazpulcēni. Ar ļoti lielu atbildību un iniciatīvu darbojušies: Laima Valpētere, Kitija Grinberga, Emīls Godļevskis, Roberts Kļaviņš, Nauris Godļevskis un Alans Prosvetovs. Arī pašreizējais mazpulka priekšnieks Armands Pīpiņš darbā sevi ir apliecinājis.

Tiekas rudens forumos
Šo gadu laikā Bārbeles mazpulkā īstenoti un rudens skatēs sekmīgi prezentēti 311 individuālie projekti. Mazpulcēni audzējuši dažādus augus, kopuši mājdzīvniekus, pētījuši dabu, vākuši novadpētniecības materiālus. Izstrādāti arī 22 grupu projekti; tie galvenokārt saistīti ar novadpētniecību un tūrisma objektu sakopšanu. Ik gadu notiek talkas pie Bārbeles sēravota un seno zemgaļu būvētajā Pilveru pilskalnā.

Mazpulks jau ceturto gadu iesaistās ģenerāļu kluba un jaunsargu organizētajā konkursā «Latviešu karavīrs laikmeta griežos». Konkursa noslēguma sarīkojumā 7. un 8. novembrī Saldū piedalījās 12 Bārbeles mazpulcēnu.

Katru gadu paveiktais tiek prezentēts rudens forumos. 19. oktobrī Zemgales un Latgales forums notika Jēkabpilī un Biržu pamatskolā. Bārbeles mazpulku pārstāvēja deviņi dalībnieki. Visi sekmīgi atklāja projektos paveikto un saņēma pirmās pakāpes sertifikātus. Forumā ar savu pieredzi tomātu audzēšanā dalījās Niklāvs Sokolovskis un Armands Pīpiņš. Toms Dziedātājs bija iedziļinājies aviomodeļu gatavošanā, bet Kristians Bušs un Romāns Broļšs veikuši pētījumu par putnu ligzdošanu. Par mazpulka komandas veikumu konkursā «Latviešu karavīrs laikmeta griežos», izzinot tematu «Bārbelieši – Neatkarības kara dalībnieki», stāstīja Ričards Kamerovskis un Edgars Kļaviņš. Ar grupas projektu «Raiņa mātes dzimta Bārbelē» iepazīstināja Armands Pīpiņš un Anna Ozoliņa.

Saņēmuši «Goda nomināciju»
Kopš 2003. gada Latvijas mazpulkos ir izveidots augstākais apbalvojums «Goda nominācija» – diploms un sudraba karotīte ar mazpulka dalībnieka vārdu. Apbalvojumu piešķir par vismaz piecu gadu aktīvu darbu mazpulkā. Pretendentiem savs veikums jāprezentē īpaši izveidotai Latvijas Mazpulku padomes komisijai. Bārbeles mazpulkā «Goda nomināciju» ir saņēmuši: Laima Valpētere, Santa Muceniece, Kitija Grinberga, Sigita Dievaite, Jānis Bračka, Emīls Godļevskis, Eduards Lācis, Reinis Jirjens un Nauris Godļevskis.

Bārbeles mazpulks sekmīgi piedalījies divos «Sējēja» konkursos un saņēmis naudas balvas. Veicināšanas balvas ieguvuši četri mazpulcēni, kuri šajā konkursā startēja individuāli.

Mazpulkam izveidojusies laba sadarbība ar brīvdabas muzeju «Ausekļu dzirnavas» Bārbeles pagastā jau kopš tā atklāšanas 2009. gadā. Mazpulcēnu komanda ar demonstrējumiem piedalās visos Sējas un Pļaujas svētkos – gan sēj un novāc ražu, gan sver, kuļ ar spriguļiem, tīra graudus, šķiro kartupeļus un veic citus lauku darbus pēc sentēvu metodēm.

Liels paldies par atbalstu mazpulcēnu vecākiem, bijušajiem kolēģiem Bārbeles pamatskolā, Bārbeles zēnu skolas «Saknes un spārni» kolektīvam, kā arī Vecumnieku novada domei, kas neliedz transportu mazpulka vajadzībām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zem laimes nesēja zīmes

Kategorijas