Neviens ģimenei nevar uzspiest pieņemt aprūpētāju

2019. gada 3. decembris 00:00

Bauskas novada iedzīvotājas Irēnas saimē ir aprūpējams pirmās grupas invalīds. Viņa stāsta, ka līdz šim bijis tā – ja kāds ģimenes loceklis bija spējīgs guļošu 1. grupas invalīdu apkopt, nav bijis nepieciešams aprūpētājs. Finansējums, ko piešķīra valsts, varēja palikt ģimenei. Tagad tiek norādīts, ka obligāti jāņem aprūpētājs, kuram oficiāli jāstrādā sešas stundas. «Man nav skaidrs, ko šī persona darīs šīs norādītās stundas. Mums paskaidroja, ka aprūpētājs ar laiku kļūstot kā ģimenes loceklis, bet – kas tās par muļķībām!? Man pietiek cilvēku ģimenē,» sašutumu pauž Irēna.

Kopšanas pabalsts
Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas politikas departamenta vecākā referente Zanda Beinare paskaidroja, ka saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumā un 2009. gada 22. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 1608 «Noteikumi par pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana» noteikto, pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana (turpmāk – kopšanas pabalsts), tiek izmaksāts personai, kurai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Kopšanas pabalsta apmērs ir 213,43 eiro mēnesī, bet personām, kurām invaliditātes cēlonis ir «slimība no bērnības», ar 2019. gada 1. jūliju – 313,43 eiro mēnesī. Minētais pabalsts tiek izmaksāts personas ar invaliditāti norēķinu kontā vai ar piegādi tās dzīvesvietā.

Z. Beinare atzīmēja, ka kopšanas pabalsts ir viens no valsts sociālo pabalstu veidiem, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Kopšanas pabalstu piešķir personai ar ļoti smagu invaliditāti, kurai nepieciešama nepārtraukta – 24 stundu – kopšana. Tas var tikt izlietots gan papildu aprūpes vajadzībām, tehniskā aprīkojuma iegādei, higiēnas preču iegādei u. c. mērķiem pēc pašas personas vai tās ģimenes locekļu ieskatiem.

Vienlaikus LM pārstāve norādīja, ka saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto pašvaldībai, kuras teritorijā persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, kā arī informēt šo personu vai viņas likumisko pārstāvi par tiesībām un iespējām to saņemt. Ja personai nepieciešams sociālās aprūpes pakalpojums, tad jāvēršas savas dzīvesvietas sociālajā dienestā. Sociālā dienesta pienākums ir veikt personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu. Ja izvērtējuma rezultātā sociālais dienests konstatē, ka personai nepieciešami sociālās aprūpes pakalpojumi, tad ir jālemj par piemērotākā sociālās aprūpes pakalpojuma piešķiršanu atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos rakstītajam.

Var piedāvāt profesionālu pakalpojumu sniedzēju
Ja personai ir nepieciešama aprūpe, tad vispirms sociālajam dienestam jāpiedāvā aprūpes mājās pakalpojums. Lemjot par aprūpi mājās, sociālais dienests novērtē paša klienta un ģimenes locekļu spējas nodrošināt aprūpi, plāno darbības, kurās nepieciešama palīdzība, un aprēķina aprūpes mājās pakalpojuma izmaksas. Pašvaldība atbilstoši savām iespējām piedāvā profesionālu pakalpojumu sniedzēju nodrošināto aprūpi mājās vai sniedz atbalstu ģimenei, lai tā pati varētu aprūpēt ģimenes locekli. Ja personas aprūpi nodrošina ģimenes locekļi, pašvaldība šos ģimenes locekļus var atbalstīt psiholoģiski, viņus konsultējot un apmācot, ja nepieciešams, arī materiāli (ja šāds atbalsta veids ir paredzēts pašvaldības saistošajos noteikumos).

Ja ar aprūpes mājās pakalpojumu nav iespējams nodrošināt personas pamatvajadzības, sociālajam dienestam ir jānodrošina iespēja saņemt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas (pansionāta) pakalpojumu. Jāņem vērā, ka klienta pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem, arī par aprūpi mājās. Savukārt trūcīgas personas, kuras par tādām atzītas saskaņā ar MK noteikumiem, no samaksas par sociālajiem pakalpojumiem ir atbrīvotas.

Konsultēties iespējams sociālajā dienestā
Ņemot vērā iepriekš minēto, Z. Beinare paskaidroja, ka valsts piešķirtais kopšanas pabalsts paliek personas rīcībā, kuru tā izlieto pēc saviem ieskatiem, savukārt, ja ar valsts piešķirto kopšanas pabalstu nepietiek, tad personai ir tiesības vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā ar lūgumu izvērtēt un noteikt, kādi sociālie pakalpojumi tai nepieciešami. Jāņemot gan vērā, ka pašvaldība savos saistošajos noteikumos var paredzēt dažādus atbalsta veidus. Par savas pašvaldības iespējām nodrošināt sociālās aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem un šo pakalpojumu nodrošināšanas kārtību Z. Beinare aicina interesēties savas pašvaldības sociālajā dienestā.

Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja Dina Romanovska skaidro, ka ģimenes locekļu pienākums un tiesības ir aprūpēt savus tuviniekus, paturot, kā šajā gadījumā, ģimenes budžetā invalīdam piešķirto pabalstu par īpašo kopšanu. «Neviens no malas ne invalīdam, ne viņa ģimenei nevar uzspiest pieņemt aprūpētāju un likt tam maksāt atalgojumu,» atzīmēja D. Romanovska.

Savukārt, ja konkrētais cilvēks ir vērsies pie sociālā dienesta ar rakstveida iesniegumu piešķirt viņam aprūpes mājās pakalpojumu, tad tiek ievērota normatīvajos aktos noteiktā procedūra.

Individuālu konsultāciju par konkrēto gadījumu var saņemt pie Bauskas novada sociālās darbinieces Zanes Kukas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Neviens ģimenei nevar uzspiest pieņemt aprūpētāju

Kategorijas