Aicina cilvēkus mainīt domāšanu

2019. gada 3. decembris 00:00

116

«Varas gaiteņu atklāsmēs» Bauskā – tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Pēc Bauskas novada Codes un Dāviņu pagasta jaunatnes darbinieka Kaspara Kalēja iniciatīvas Bauskā ceturtdienas,
28. novembra, pēcpusdienā ar interesentiem tikās tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).

Ministru Bauskas Valsts ģimnāzijā gaidīja 12 interesentu, to vidū divas atbalstītājas no Jaunās konservatīvās partijas. Tikšanās tika pārraidīta tiešsaistē mājaslapā «Facebook», skatītājiem bija iespēja sūtīt jautājumus.

Baušķenieks Austris Stankevics, kas apgūst politoloģiju, un Kaspars Kalējs vadīja tikšanos. Puišiem bija daudz jautājumu.

Ministrs atklāja, ka 20 gadi aizvadīti advokāta darbā, ir juridiska izglītība, kā advokātam nebija «iespējas salabot trūkumus tieslietu sistēmā». A. Stankevics tālab jautāja, kas būtu jāuzlabo Latvijas tieslietu sistēmā. «Jāuzlabo efektivitāte. Patiesībā uz tieslietu sistēmu attiecas tie paši procesi, kas uz uzņēmējdarbību, – ar iespējami mazākiem līdzekļiem sasniegt pēc iespējas labāku rezultātu, šajā gadījumā – taisnīgumu,» atbildēja ministrs.

Neieradušies liecinieki – vilcinātāji
Kādēļ tiesu procesi ilgst gadiem? A. Bordāns skaidroja, ka lielu laiku aizņem arī izmeklēšana. «Protams, taisnība ir taisnība, ja tā notiek laikus,» atzina ministrs. Tiesneši ar lielu atbildību rūpīgi izvērtē lietas; nereti lietu izskatīšanu vilcina arī liecinieku neierašanās – demokrātiskas brīvības esam ieguvuši, bet atbildība vēl nav «izaudzēta». ««Parastās» lietas pie mums izskata tikpat ātri kā citur Eiropā, turpretī īpašās, piemēram, korupcijas lietas un līdzīgas, iespējams, nonāk ne pie tiem tiesnešiem…» situāciju skaidro tieslietu ministrs. Tāpēc tiks veidota īpaša tiesa – Ekonomisko lietu tiesa. Lai lietas netiktu novilcinātas, svarīga policijas un tiesnešu sadarbība, piemēram, liecinieku atvešanā. Policija nereti to izdarot formāli. Tiesnesis var uzlikt sodu par neierašanos, to arī vajagot darīt.

Jauniešus satrauc arī kontrabandas izplatība, piemēram, Rīgas Centrāltirgū. Ministrs saskatīja paradoksu – 30 gadus Centrāltirgū izplata kontrabandas lietas, bet turpat blakus atrodas policijas iecirknis… «Pārdošana ir beigu posms, tur nefigurē «lielās» personas, tieši otrādi. Cīņa ar kontrabandu jāsāk valsts tiesībsargājošo iestāžu koridoros, jo, visticamāk, kāds to piesedz,» uzskata J. Bordāns.

Probācijas dienesta loma
K. Kalējs un A. Stankevics, kā arī iecavnieks Maksims Krutikovs uzdeva ministram arī neērtus jautājumus par Tieslietu un Iekšlietu ministrijas saspīlētajām attiecībām, par J. Bordāna reakciju uz televīzijas žurnālistu jautājumiem. J. Bordāns arī atzina savu vainu vai neatbilstīgu reakciju dažās situācijās. Sarunā ministrs vairākas reizes izvēlējās būt līdzatbildīgs par lietām valstī. Viņš uzsvēra sadarbības starp ministrijām, drošības dienestiem svarīgumu, jo «mēs nevaram atļauties, ka kaut ko dara dubultā».

Tika iztirzāts arī jautājums par cietumiem. Neesot nodoma palielināt cietumu skaitu vai atjaunot, piemēram, Brasas cietumu. Tieši otrādi, svarīgi «atgriezt cilvēku gatavu sabiedrībai». Te nozīmīga ir Probācijas dienesta loma. 1990. gadā bija 12 000 ieslodzīto Latvijā, pēc tam 6000, pašlaik esot ap 3000, min J. Bordāns. Šajā samazinājumā esot Probācijas dienesta nopelns.

Ekonomisko lietu tiesa
«Bauskas Dzīve» jautāja ministram par jaunveidojamo Ekonomisko lietu tiesu. Daudzi tiesneši, arī Tieslietu padome uzskata, ka tā nav vajadzīga, bet J. Bordāns to ļoti virza. Ministrs sacīja, ka šī tiesa tiek veidota, neprasot papildu naudu. Nepietiekot līdzekļu tiesnešu specializācijai. Turklāt neesot garantijas, ka lieta nonāktu pie apmācītā tiesneša, tādējādi varētu sanākt, ka viņš gada laikā saņem tikai dažas lietas. Tālab šai tiesai tiesnešu sastāvs tiks veidots no jauna. Notiks tiesnešu atlase un pēc tam mācības.

Iesāktās ekonomiskās lietas varēšot pabeigt iepriekšējās tiesās, turpretī jaunās skatīs šī tiesa. Dažkārt izskanot aplami apgalvojumi, ka citās valstīs esot atteikušies no komerclietu tiesas. Ministrs uzsver – tā tas nav, notikušas organizatoriskas lietas, nevis atteikšanās no šīs specializētās tiesas. Ekonomiskā tiesa skatīs civillietas, Konkurences padomes lietas, strīdus starp uzņēmumu dalībniekiem, akcionāriem, strīdus par uzņēmumu apvienošanu, dažādus finansiālus strīdus; otrs bloks – lietas, kas saistās ar naudas atmazgāšanu un korupciju, reiderisma lietas u. tml. «Ir labi, ka specifiskās krimināllietas izskata cilvēki, kas izprot komerciālās attiecības,» pauž ministrs, «naudas atmazgātāji, shēmotāji parasti ir vieni un tie paši, viņi prot operēt ar tiesu sistēmu. Viņiem jaunā tiesa ļoti kaitēs, tāpēc jau grib to «apcirst» pašā saknē.» Ekonomiska lieta ir tāda, kas saistīta ar komercdarbību, tā var būt arī specifiska krimināllieta, ekonomiski noziegumi. Gadā tās varētu būt ap 300 lietas, ko šī jaunveidojamā tiesa varētu skatīt, teic ministrs.

Neizmantotās mediācijas iespējas
Par tiesu nodevām ministrs sacīja, ka Latvijā tās esot augstas. J. Bordāns atzina, ka pašlaik ar šo problēmu gan netiekot aktīvi strādāts. «Būtiskāk ir, lai par to naudu cilvēks saņemtu iespējami labāko pakalpojumu,» sacīja ministrs. Tomēr tiesu nodevas pašlaik nav domāts palielināt.

Tiek strādāts ar kārtību, kādā ieceļ tiesnešus. «Nevar garantēt, ka samazināsies prasības, bet svarīgi, lai viss būtu racionālāk,» tā J. Bordāns. Varētu nebūt «augstskolas tests», bet vairāk tiks prasīta dziļāka izpratne tiesu procesos.

Kālab tik maz Latvijā tiek izmantota mediācijas prakse? Tā varētu atslogot tiesas. Ministrs uzskata, ka sabiedrība tam vēl nav gatava, neuzticas šai praksei. Mediācijas praksi pašlaik lielākoties izmanto kā papildpakalpojumu, tālab tā nesamazina tiesu procesu skaitu un neatslogo tiesu sistēmu. Te vajadzīga sabiedrības domāšanas maiņa – «nu negrib kaimiņš ar kaimiņu risināt jautājumus, grib iet uz tiesu».

J. Bordāns ceļu no Rīgas uz Bausku, protams, mēroja pa šoseju A7. «Bauskas Dzīve» jautāja, cik droša braukšana likās ministram. «Ceļš ir drošs, bet satiksme ļoti intensīva,» sacīja viesis. Nācies apdzīt vairākus kravas auto.

Satiksmes ministra iztaujāšana – jau piektdien
J. Bordāns uzskata – ir labi, ka jaunieši nodarbojas ar politiku, bet nevajadzētu uzreiz sēsties deputāta krēslā un norakt savu jaunību, ieteicamāk būtu iestāties partijā un iegūt labu izglītību, tad «nevarēs apvest ap stūri».

Šī bija jau trešā jauniešu rīkotā tikšanās projektā «Varas gaiteņu atklāsmes» ar ministru Bauskā. Iepriekš bija sarunas ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku. Savukārt jau piektdien, 6. decembrī, iecerēta tikšanās ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu, nākamnedēļ – ar veselības ministri Ilzi Viņķeli. Iecere ir uzaicināt visus ministrus un arī Valsts prezidentu, kā arī kādus Saeimas deputātus un citas augstas amatpersonas. Vērtējot šīs tikšanās apmeklētāju mazo skaitu, K. Kalējs atzina, ka, iespējams, vainīgs vārds «jauniešu», tomēr gaidīts ikviens, jaunieši ir tikai organizatori.

Ko ministrs J. Bordāns domā par Saeimas atlaišanu?
J. Bordāns uzskata, ka darbs būtu jāturpina, jo pašlaik sākta cīņa pret oligarhu tiešu ietekmi valdībā. Iespējams, Saeimas atlaišanas ideju virza N. Ušakovam tuvi ļaudis, tie, kam nepatīk cīņa pret oligarhiem un kas negrib integrēties Latvijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aicina cilvēkus mainīt domāšanu

Kategorijas