Laiks tagad rit daudz ātrāk

2019. gada 29. novembris 00:00

696

40 gadu jubilejā Ingars Štelfs atzīst – vairs neliekas svarīga savu gadu svinēšana, bet nozīmīgas un svinamas kļuvušas bērnu dzimšanas dienas.

Šonedēļ 40. dzimšanas diena bija Ingaram Štelfam. Jubilāram Vecumnieki ir dzimtais novads; Klīvu ciemā uzaudzis un lielu dzīves daļu tur arī dzīvojis un strādājis. Taču kopš 2018. gada pavasara viņa darbdienas aizrit pārvaldnieka amatā Stelpes pagastā un dzīvesvieta ir Vecumniekos.

«Uzvilku uzplečus»
Kopš bērnības Ingaram interesējusi tehnika, gājis tēvam līdzi darbā, kur varēja darboties ap traktoru. Tam sekojusi arī profesijas izvēle – pēc pamatskolas beigšanas Vecumnieku vidusskolā apguvis ugunsdzēsēja-autoatslēdznieka specialitāti Aizkraukles profesionālajā vidusskolā. Pēc tam atgriezies Klīvu ciemā, sācis strādāt par smagās automašīnas šoferi un uzraugu Vecumnieku cietumā. Jubilārs atklāja savu karjeras ceļu valsts Iekšlietu ministrijas sistēmā ar smaidot sacīto: «Uzvilku uzplečus, un tad uz augšu.» Vispirms bijis dežurants, tad maiņas vecākais, visbeidzot paaugstināts par dežūrdaļas priekšnieku, šos pienākumus veicis līdz cietuma likvidēšanai 2016. gadā. Tad izmēģināts darbs policijā Bauskā, kas tomēr nešķitis aizraujošs. Pēc tam kādu laiku braukājis uz darbu Olaines cietumā. Strādājot Iekšlietu ministrijas sistēmā, Ingars uzdienējies līdz pat kapteiņa pakāpei.

Taču pie kapteiņa uzplečiem nebūtu ticis tikai ar teicamu dienestu vien, bija nepieciešama augstākā izglītība. Ingars atzīst, ka nav bijis viegli pieņemt izaicinājumu studēt neklātienē. Viņš atklāj, ka izšķiroša nozīme bijusi tuvinieku atbalstam. Īpaši ir pateicīgs sievai Vitai par mudinājumu mācīties, pateicas arī vecākiem par finansiālu atbalstu. Nepilna laika studijās Ingars absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā, studējot apakšprogrammā «Tiesību zinātnes».

Nevar iedomāties dzīvi citur
Tuvojoties 40. dzīves skaitlim, Ingaram radusies vēlme pēc pārmaiņām profesionālajā dzīvē – darīt pavisam ko citu; sekojis darba piedāvājumiem tuvāk mājām Vecumniekos. «Visu dzīvi esmu dzīvojis šajā novadā, nevaru iedomāties, ka varētu iedzīvoties kaut kur citur,» pauda jubilārs. Pagājušajā gadā ar ģimenes atbalstu un iedrošinājumu kandidējis uz pārvaldnieka amatu Stelpes pagastā. Tas bijis liels izaicinājums – pagastu un tā cilvēkus pirms tam zinājis maz. Lai gan iepriekšējās karjeras laikā uzkrāta liela pieredze saskarsmē ar cilvēkiem, kā atrast kopīgu valodu un sastrādāties, pirmie mēneši pārvaldnieka amatā nav bijuši viegli.

Pašlaik jubilārs atzīst: «Lai gan uz šo amatu nācu, īsti nezinot, uz ko, darbs man patīk un aizrauj, esmu apmierināts. Šķiet, ka stelpieši arī mani ir pieņēmuši par savējo». Viņš atklāja, ka joprojām izjūt lielu atbildību, uzrunājot ļaudis publiskos pasākumos, tad netrūkst arī uztraukuma. Pagasta teritorijas un ļaužu iepazīšanā daudz palīdzējusi kolēģe, pagasta pārvaldes lietvede Mārīte Grantiņa-Podiņa. Sarunā atzinīgi viņš novērtēja arī kultūras darba organizatores Sandras Neliusas ieguldījumu kultūras dzīves norisēs pagastā. Viņš atzina, ka daudzi iedzīvotāji neapmeklē rīkotos pasākumus un arī neiesaistās kultūras dzīvē, bet tiem, kam tas ir vajadzīgs, – tas ir ļoti svarīgi.

Tikai jādara savs darbs
I. Štelfs uzskata, ka Stelpes pagasta attīstībai un ļaužu labklājībai ir līdzīgi kavēkļi, kādi ir daudzviet lauku pagastos, – nav pietiekamas uzņēmējdarbības piesaistes nesakārtotas vides dēļ, tāpēc – darba vietu trūkums, ceļu infrastruktūras neapmierinošais stāvoklis. Līdz ar to ir maz jaunu cilvēku, kuri nāktu dzīvot uz laukiem. Viņš pauda nožēlu par iecerēto, taču valdības maiņu laikos neatbalstīto ceļa remonta projektu posmā no šosejas līdz Nīzeres krustojumam, kas atvieglotu pārvietoties caur pagasta centru.

I. Štelfs atzina, ka, strādājot pagasta pārvaldnieka darbu, lielā mērā ir mainījies skatījums uz sabiedrības dzīvi, jo ikdienā ir saskare ar plašu un dažādu cilvēku loku. Ņemot līdzdalību sabiedriskajos un komunālajos procesos, būtiski ir paplašinājies redzesloks. Ir nostiprinājusies atziņa, ka visas pārmaiņas prasa rūpīgu izskaidrošanas darbu un tikai tad var tikt pieņemtas. Viņš atklāj, ka pašlaik valda neziņa par dzīvi pašvaldībā pēc gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas, kas var skart tieši arī viņa darbu. Taču optimistiski un pārliecinoši sacīja: «Pašlaik tikai jādara savs darbs. Arī nākotnē vajadzēs cilvēkus darbam pašvaldībā, lai kādas arī būtu to teritorijas un pārvaldes sistēma.»

Mīļi sauc par «peciņām»
Jautāts par brīvo laiku un vaļaspriekiem, Ingars atzina, ka nav pārņemts ar kādu vienu nodarbošanos, ik pa laikam interesējas par dažādām jomām. Kad strādājis iekšlietu sistēmā, pastāvīgi aizrāvies ar volejbola spēli. Interesē notikumi sportā un patīk arī parosīties garāžā. Savu auto cenšas remontēt pats: «Tīk pašam iebāzt degunu zem motora pārsega.» Bērnībā raisītā interese par tehnikas skrūvēšanu joprojām nav zudusi.
Taču pašlaik daudz laika aizņem darba rutīna un jāvelta arī pietiekama uzmanība ģimenei. Ar prieku acīs Ingars lepojas ar savu ģimeni un meitām, kuras mīļi sauc par «peciņām», – Sindiju, kura drīz būs sešgadniece, un Esteri, kurai septembrī apritējis pirmais gadiņš. Mazā Estere pašlaik vecākiem ir uzmanības «favorīte», un tētis atzīst, ka otrais bērns nav pirmā bērna atkārtojums, bet atkal jauna pieredze.

Ingars sacīja, ka jūtas ļoti jauns. «Četrdesmit man patiešām nav, simt metrus vēl varu noskriet, kā nākas!» Jubilārs tomēr atzīst, ka 40 gadi ir tāds kā lūzuma punkts laikā – tagad tas rit daudz ātrāk, nekā tas bijis 20 un 30 gadu vecumā. Toreiz šķitis, ka vasaras ir garu garas un dzīve arī. Tagad vairs neliekas svarīga savu gadu svinēšana, bet nozīmīgas un svinamas kļuvušas bērnu jubilejas; un «Ziemassvētkos vajag lielu, skaistu egli!». Ar gandarījumu jubilārs pauda savas dzīves atziņu, ka lielās lietas, ko iecerējis pats un ģimene, ātrāk vai vēlāk piepildās.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laiks tagad rit daudz ātrāk

Kategorijas