Labs padoms zelta vērts

2019. gada 29. novembris 00:00

869

Ar meliorācijas inženiera zināšanām palīdz zemniekiem.

Zīmes dabā un novērojumi, kas izsenis ir liecinājuši par prognozējamām likumsakarībām, vairs nedarbojas. Pārmērīgam nokrišņu daudzumam seko periodi, kad mitruma dabā un augsnē katastrofāli trūkst. Lauksaimniekiem strādāt šādos apstākļos kļūst arvien grūtāk.

Jaudīga un moderna tehnika ir tikai instruments, bet visu pārējo uz lauka tik un tā sakārto daba.

Pirms pāris gadiem pieredzētie pārplūdušie lauki nepārprotami parādīja trūkumus esošajā saimniekošanas praksē. Neapdomīgas darbības dēļ aizartie un kārkliem aizaudzētie grāvji nefunkcionēja. Ne viens vien zemnieks grāvjus uzskata par lieku greznību un nu bija spiests kaut ko parakņāt un palabot. Arī aramzemes platības daudzviet sākas tieši pie autoceļa, piešķirot brauktuvei grāvja izskatu...

Sertificēts četrās specialitātēs
Laukus pie optimālas dzīvības uztur meliorācija sistēmas, kas būvētas pagājušā gadsimta 70. gados. Toreiz lauksaimniecībā izmantojamo zemi kopa un susināja par līdzekļiem, ko piešķīra valsts. Viktors Ruža ir nostrādājis par meliorācijas inženieri 53 gadus, viņa padomu un konsultācijas joprojām lūdz zemnieki, tiklīdz atklājas problēmas un jāatrod pareizs tehniskais risinājums. Patlaban kopā ar sievu Dzidru dzīvo un saimnieko Bauskas novada Vecsaules pagasta «Gudžās». Viktora dzimtā puse ir Daugavpils. Jau pēc pamatskolas beigšanas viņš ieguva hidrotehniķa specialitāti Mālpils lauksaimniecības tehnikumā. Atgriežoties no dienesta padomju armijā, iestājies toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Hidromeliorācijas fakultātē, ko absolvēja 1970. gadā. Tad tika nosūtīts darbā Bauskā, Meliorācijas celtniecības pārvaldē.

V. Ruža aktīvajās darba gaitās bijis sertificēts četrās specialitātēs: hidrotehnisko sistēmu būvniecībā, projektēšanā, meliorācijas sistēmu tehniskajā uzraudzībā un pagastu un privātsaimniecību ceļu būvēšanā un būvuzraudzībā. 1978. gadā iecelts par Bauskas meliorācijas celtniecības pārvaldes galveno inženieri, bet no 1991. gada līdz pensijai bijis tehniskais direktors uzņēmumā SIA «Bauskas meliorācija», kas beidza pastāvēt 2012. gadā.

Nav sistēmu uzrauga
Viktors Ruža atceras, ka Bauskas rajona kādreizējā meliorācijas uzņēmumā strādājuši ap trīssimt cilvēku. Viņš atzīst: «Diemžēl zemnieku vidū vērojama liela bezrūpība un pavirša attieksme pret hidrotehniskajām būvēm jeb, vienkārši sakot, grāvju sakopšanu un uzturēšanu. Lauku meliorēšanai ir lielas izmaksas, un bez projektu līdzekļu atbalsta zemnieks to nevar izdarīt, taču grāvju un caurteku sakopšanai nav vajadzīgs miljons. Bēdīgi noskatīties, ka dažviet meliorācijas akas guļ apgāztas, stāv bez vākiem vai pat likvidētas pavisam – aizartas. Atceros kolhozu vai viensētu saimniekus, kas šīs kontrolakas pat piesedza un aukstajās ziemās izolēja ar salmiem vai ko citu, lai sals pārāk neizcilā zemi. Ikdienas darbs mums bija ne tikai lauku drenēšana, bet arī grāvju rakšana, krūmu izciršana utt. Patiesībā lielajās zemnieku saimniecībās, kam tūkstotis un vairāk hektāru, būtu vajadzīgs kvalificēts meliorācijas sistēmu uzraugs. Ar ekskavatoru var kooperēties vairākas saimniecības, un tad izmaksas nav tik lielas. Mālainā zemē divarpus metru dziļumā drenāža stabila, jo strādājām ar Lodes drenu cauruļu rūpnīcā ražotajām drenām, bet filtrēšanai izmantoja lielākoties sūnas. Tagad liek plastmasas caurules, kam jau komplektā ir filtrmateriāls. Strādāt ir vieglāk, bet ļoti svarīgs plastmasas biezums, lai smagā zemē, kāds ir māls, to nesaspiestu. Lauksaimniecības tehnika tagad nav no vieglajām...»

Vajag aizsardzību
V. Ruža uzsver, ka bez zināšanām šajā nozarē nevar iztikt, bet Latvijā nav, kur iegūt melioratora specialitāti. Viņš stāsta: «Dažkārt sistēmas labošanas darbi tiek sākti pavisam ačgārni. Arī skalot un tīrīt jāprot, citādi visu var sabojāt vēl vairāk. Ūdens piltuve veidojas tieši uz tranšejas, no tās vietas arī «jāiet», jārok virzienā uz leju, bet gadās, ka aiziet uz augšu. Kā pareizo virzienu nosaka? To nolasa pēc drenāžas-nosprauduma plāna, kurā redzams, kā faktiski uztaisītas hidrotehniskās būves (drenāža, caurtekas, grāvji, akas, iztekas utt.). Ir vēl kāda problēma. Kā zināms, drenāža ir paralēli ceļam, un bieži var novērot, ka tur uzkrājas vairāk ūdens, veidojas peļķes. Meliorācija ir sabojāta, jo paralēli ceļam liek arī visdažādākos kabeļus. Drenāžai būtu jābūt valstiski aizsargātai, ierīkojot komunikācijas, tās vajadzētu saskaņot ar zemes īpašnieku. Ne tikai sakopti un augstražīgi lauki, bet arī sakopti grāvji un ceļmalas parāda zemes saimnieka darba kultūru.»

EKSPERTA VIEDOKLIS

Ilze Bergmane, Zemgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītāja:
«Ir uzteicama zemnieku centība un vēlme iesaistīties Eiropas projektos, kur iespējams saņemt atbalstu meliorācijas būvēm. Pašreiz atvērtais periods iet uz beigām, un atbalsta procenti nav tie lielākie, taču iespējas ir. Darbi notiek visos novados – Rundālē, Svitenes pagastā, Bauskas novada Brunavas pagastā, arī Vecumnieku novadā.

Valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanai no 2014. līdz 2020. gadam izmantojam ne tikai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), bet arī Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Novembra beigās noslēdzas ELFLA projektu iesniegšanas termiņš valsts nozīmes ūdens noteku atjaunošanai.

Patlaban aktīvi tiek strādāts ERAF objektā Iecavā, kur upītes krastos novākts apaugums un sākta gultnes tīrīšana. Taču dažviet jau gadiem vērojama ne tā labākā situācija. Droši vien daudzi pamanījuši «ainavu» Bauskas–Rīgas šosejas malā. Iespējams, nesakoptībai ir kādi objektīvi iemesli, piemēram, kabeļi. Nezinot detaļas, nevar izdarīt secinājumus. Zemnieki strādā atbilstoši savām iespējām, bet jāatceras, ka ne vienmēr vajadzīgs miljons...»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Labs padoms zelta vērts

Kategorijas