E-adrese – e-cilvēkam

2019. gada 26. novembris 00:00

388

Valdība plāno dokumentu apriti aizvien vairāk pārnest elektroniskā formātā.

No 2020. gada 1. janvāra uzņēmējiem Latvijā būs obligāta e-adreses lietošana. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vecākā projekta aktivitātes koordinatore Liene Strazdiņa informē – ja šāda adrese nebūs izveidota līdz 1. janvārim, tad to izveidos automātiski.

Bauskas Centrālās bibliotēkas telpās pagājušajā nedēļā notika Bauskas biznesa bibliotēkas sarīkots pasākums uzņēmējiem «Mana Latvija. Dari digitāli». Uz to ieradās apmēram desmit interesentu, no kuriem gan tikai daži bija uzņēmēji vai uzņēmumu pārstāvji.

Pastkastīšu gluži vienkārši nav
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Latvijā regulāri rīko informatīvus seminārus un pasākumus par digitalizācijas procesu. Vieni no šādiem pasākumiem ir saistīti ar tā saucamo «digitālo aģentu» izglītošanu – mērķis ir panākt, ka sabiedrībā ir vairāk personu, kas var gan informēt, gan palīdzēt cilvēkiem darboties digitālajā vidē.

Vienu šādu meistarklasi «Digitālā saziņa ar valsti: dzīves situācijās noderīgi e-risinājumi» Rīgā apmeklēja arī «Bauskas Dzīve». VARAM Publisko pakalpojumu departamenta direktora vietnieks un Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols dalībniekiem pastāstīja par iemesliem, kāpēc e-adrese savulaik ir izveidota. «Valsts regulāri saskārās ar problēmu, ka cilvēki kļūst aizvien mobilāki un ir grūtības nogādāt dokumentus. Pašlaik 78 tūkstošiem korespondentu valstī nav pastkastīšu, piemēram, nevar nogādāt vēstules ar aicinājumu uz vēlēšanām,» uzsvēra G. Ozols.

Tā tapis arī plāns, ka no 2020. gada 1. janvāra e-adrese uzņēmumiem būs obligāta. Tiesa, VARAM pārstāve L. Strazdiņa pauda, ka pašlaik mēģina panākt, lai šī lēmuma īstenošanu pārceļ uz 2023. gadu, bet vēl nav informācijas, vai valdība tam piekritīs. Portālā mana.latvija.lv pieejamā informācija liecina, ka pašlaik e-adreses ir izveidojušas apmēram 5500 personas. Katrs var e-adresi izveidot portālā latvija.lv.

No pieejamas uz proaktīvu
E-adreses aktivizācija notiek ar elektroniskās identifikācijas kartes (eID) vai aplikācijas «eParaksts Mobile» palīdzību. G. Ozols informēja, ka ar bankas karti šo procesu īstenot nevar. Tas nozīmē, ka jau iepriekš jābūt aktivizētam e-parakstam.

E-adreses vienīgais mērķis ir nodrošināt dokumentu apriti saziņā ar valsti. Caur e-adresi var uzdot arī jautājumus un pašam sazināties ar valsts iestādēm, bet tas nav e-pasts, kur var sūtīt vēstuli kādam citam. Lai nebūtu regulāri jāpārbauda e-adrese, to var piesaistīt pie bieži izmantota e-pasta, kur pienāks ziņa, ka atnācis kāds dokuments.

VARAM pārstāvji gan uzsver, ka pašlaik īstenotie pasākumi e-dokumentu apritē ir tikai pirmais solis tās pilnveidošanā. «Piecu līdz septiņu gadu perspektīvā mēs vēlamies pāriet no elektroniski pieejamas valsts uz proaktīvu valsti, kur valsts jau laikus informē par pieejamajiem atbalsta resursiem un mehānismiem, kā arī palīdzību, pirms iedzīvotājs to ir pieprasījis,» pauda G. Ozols. Viņš informēja, ka daži šādi pakalpojumi jau darbojas Igaunijā – bērnam piedzimstot, viņu uzreiz reģistrē pirmsskolas izglītības iestādē, kas atrodas tuvāk dzīvesvietai. Vecāki pēc tam reģistrēto vietu var gan mainīt, gan nemainīt.

Ietaupa laiku un resursus
VARAM pārstāvji uzsver, ka e-pakalpojumi un e-paraksts ļaus ietaupīt laiku, resursus un vienkāršos saziņas iespējas. L. Strazdiņa dalījās savā pieredzē, kad stundu nostāvējusi pastā rindā, lai saņemtu no valsts iestādes sūtītu vēstuli. Tagad viņa šo informāciju saņem e-adresē. «Es šo laiku labāk veltu saviem bērniem,» pauda speciāliste.

E-paraksta iespējas vienkāršojušas gan lielo, gan mazo uzņēmēju dzīvi. Vispirms jau mobilitāte. Bauskas Centrālajā bibliotēkā demonstrēja gan ierīces, ar kuru palīdzību var pieslēgt eID karti pie portatīvā datora, gan arī datorus, kur ir iebūvēts karšu lasītājs. Vēl vienkāršāk ir izmantot «eParaksts Mobile» iespējas viedtālrunī. Signe Briķe, Baltijas Datoru akadēmijas Projektu vadības nodaļas vadītāja, pastāstīja par novēroto tirgū, kad divi tirgotāji vienojas savā starpā, parakstot līgumu turpat uz vietas ar «eParaksts Mobile» palīdzību. «Nebija speciāli vēlreiz jābrauc kaut kur uz Valmieru vai citu pilsētu, lai parakstītu līgumu,» stāstīja speciāliste.

Entuziasms vēl neaizrauj
Ministrijas pārstāvji par pašlaik paveikto izteicās ļoti pozitīvi. «Mēs nekļūsim digitāli – mēs jau tādi esam,» uzskata L. Strazdiņa. «Visām valsts un pašvaldības ie-stādēm ir jāpieņem elektroniski parakstīti dokumenti,» pauda S. Briķe.

Tomēr gan uzņēmēji, gan «parastie» iedzīvotāji ir saskārušies ar dažādām situācijām, kad e-paraksts nestrādā vai e-pakalpojuma piedāvājums ir nepietiekami plašs. Ceraukstes pagasta iedzīvotāja Ingrīda pastāstīja, ka savulaik ar e-paraksta palīdzību pieteikusies bērna pabalstam Bauskas novadā. Liels bijis izbrīns, kad viņa vienalga uzaicināta parakstīt dokumentus klātienē. Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina skaidroja, ka tas bijis šī gada rudens lielākais darbs speciālistiem – aprakstīt un noformēt visus pašvaldības e-pakalpojumus. Tāpēc kādu brīdi kaut kas varēja nedarboties.

Uzņēmējs Gūrijs Bulle diskusijā par valsts un pašvaldības iestāžu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti sacīja, ka e-pakalpojumi ne vienmēr spēj atrisināt visas situācijas un ik pa brīdim cilvēkiem vienalga ir nepieciešama klātbūtne iestādē. Tāpēc, par spīti digitālās vides attīstībai, iestādēm arī turpmāk jādomā par to, lai tās būtu pieejamas visiem.

Seminārā Bauskā speciālisti gan šādas situācijas komentēja viennozīmīgi: «Visām valsts un pašvaldību iestādēm ir jālieto e-pakalpojumi. Nevar būt teksts: «Mēs to nedarām!».»

Biškopis no Īslīces pagasta Oskars Spalis atzina, ka informatīvais pasākums Bauskas biznesa bibliotēkā bija labs, un izmantoja iespēju piereģistrēt e-parakstu un e-adresi. «Jaunais digitālais piedāvājums paver interesantas un plašas iespējas. Vajag tikai vairāk saprast un spēt tās izmantot,» teic uzņēmējs.

E-vēlēšanas tuvojas

Visos semināros, kas saistīti ar digitalizācijas jautājumiem, cilvēki cenšas noskaidrot, kāda ir situācija ar e-vēlēšanām un kad tās varētu sagaidīt.

Pasākumā Bauskā Latvijas Radio un televīzijas centra pārstāvji skaidroja, ka, visdrīzāk, par šādu jautājumu varēs runāt, sākot ar 2023. gadu, kad elektroniskā identifikācijas karte kļūs par obligātu personību apliecinošu dokumentu.

Meistarklasē, kas notika Rīgā, VARAM Publisko pakalpojumu departamenta direktora vietnieks un Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols atzina, ka, atšķirībā no Igaunijas, Latvijā e-vēlēšanu ieviešana vairāk ir psiholoģisks jautājums. Tīri praktiski ieviest šāda veida vēlēšanas var, bet paliek jautājums – vai būs uzticība šādām vēlēšanām?

Savukārt gadījumā, ja e-vēlēšanas kļūst par realitāti, tad pieaugs publisko bibliotēku loma šajā politiskajā procesā – kā iespēja ierasties un novēlēt tiem iedzīvotājiem, kam mājās nav datora vai kas nejūtas pilnībā gatavi šādam procesam. Īslīces pagasta Ādžūnu bibliotēkas vadītāja Dace Kuzmina pastāstīja, ka bibliotēka ir apgādāta ar karšu lasītājiem un datori – ar nepieciešamajām programmām un šāda situācija problēmas nesagādātu. Tomēr pašlaik vēl neviens neesot nācis uz bibliotēku izmantot pakalpojumu, kam būtu nepieciešams karšu lasītājs. «Taču mēs esam atvērti šāda pakalpojuma sniegšanai,» pauda D. Kuzmina.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

E-adrese – e-cilvēkam

Kategorijas