Top Mežotnes pilskalna svētku ideju banka

2019. gada 22. novembris 00:00

1094

Top Mežotnes pilskalna svētku ideju banka

Biznesa forums Rundālē rosina un motivē radoša tūrisma attīstībai.

Rundāles novadā Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. ga-
dam projektā sarīkots biznesa forums «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē,
Raunā, Ropšā».

Pasākuma mērķis – pieredzes apmaiņa un savstarpējās sadarbības veicināšana starp minētajām pašvaldībām un vietējiem uzņēmējiem pārrobežu kontekstā, lai uzlabotu un veidotu jauna, unikāla un konkurētspējīga tūrisma piedāvājumu visos trijos novados – Rundālē un Raunā Latvijā, kā arī Ropšā Krievijas Ļeņingradas apgabalā. Tikšanās laikā pagājušajā nedēļā, 13. novembrī, grupu darbā jeb darbnīcās tika veidots vienots tūrisma pasākumu piedāvājums Mežotnes pilskalna svētkiem ar vēsturisko notikumu rekonstrukcijas elementiem.

Aicina piedalīties uzņēmējus
Biznesa forumā piedalījās sadarbības partneri no Raunas pašvaldības un novada uzņēmēji, kā arī Rundāles novada pašvaldības pārstāvji, tūrisma jomas speciālisti un citi interesenti. Diemžēl nevarēja ierasties partneri no Ropšas.

Rundāles novada pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis foruma ievadā uzsvēra nepieciešamību nelielajām pašvaldībām kopīgi meklēt un izmantot novados esošo dabas ainavu vēsturiskos un estētiskos resursus, lai pilnveidotu tūrisma piedāvājumu un attīstītu arī neformālas novadu iedzīvotāju attiecības. Viņš aicināja ar savām idejām un piedāvājumu projektā iesaistīties vietējos uzņēmējus. A. Okmanis novēlēja, lai šajā kopīgajā darbā rastos jauni, radoši risinājumi jau ierastajam, palielinātos piedāvātais pakalpojumu skaits un inovācijas, kas būtu vērtīgas un interesantas arī citiem.

Laura Ārente, Rundāles novada attīstības nodaļas vadītāja, iepazīstināja ar projekta virzību kopš 2017. gada, kad tika sāktas pārrunas par iespējamo sadarbību ar Raunas un Ropšas pašvaldību starptautiskajā projektā. Projekta partnerpašvaldības vieno kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības, pievilcīgie, pat leģendārie dabas objekti, ko var papildināt un izmantot uzņēmēji. Laura Ārente pastāstīja par plānotajām aktivitātēm turpmāk – tās ietver pašvaldību pārstāvju un projekta dalībnieku tikšanās Raunā, Rundālē un Ropšā ar devīzi plānot, diskutēt un darīt. Uzmanības centrā būs Mežotnes evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa atjaunošanas gaita; plānota arī piedalīšanās Ronenburgas viduslaiku svētkos Raunā un gatavošanās Mežotnes pilskalna svētkiem, kas 2020. gadā iecerēti jūnijā, nevis maijā, kā bija līdz šim. Paredzēts apmeklēt partnerus Ropšā un tuvāk iepazīties ar viņu pieredzi uz tūrismu vērstu publisku pasākumu organizēšanā, izmantojot vietējos kultūrvēsturiskos resursus.

No «pārtūrisma» līdz «zemtūrismam»
Jeļena Solovjova, mārketinga komunikācijas stratēģe, izvērsti runāja par savstarpēju tīklošanos tūrisma jomā iesaistītajiem Mežotnes pilskalna svētku kontekstā. Sākot ar retorisku jautājumu – ko visi var darīt Zemgalē, kāds ir stāsts, kādas ir vērtības un pieredze, un kādas pēdas paliek, tātad – kāds ir rezultāts? Vai un kā pasākums nodrošina ierastās vērtības? Meklējot atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem, iespējams radoši aptvert dažādo objektu sasaisti un vislielāko dažādību, kas sasniegtu tikpat atšķirīgu auditoriju. Speciāliste uzsvēra, ka no vienas galējības «pārtūrisma» – skaļāk, lētāk, vairāk – līdz otrai, ko var saukt par «zemtūrismu», – klusu, dabai draudzīgu – ir jo plašas iespējas uzrunāt mērķgrupas tā, lai apmeklētāji gribētu atgriezties.

Raunas «Ķiploku festivāla» entuziastes Sintija Rude un Inese Krūklīte pastāstīja par festivāla tapšanu un apstiprināja veco patiesību: lai iesāktu jaunu lietu, vajadzīga milzu pacietība un neatlaidība, bet galvenais – pārliecināšanas spējas.

Atjaunot interesi par senvēsturi
Mežotnes pilskalna svētki noritējuši kopš 2007. gada. Biedrības «Upmale» pārstāvji Elīna Kūla-Braže un Anatolijs Kazačenko iezīmēja problēmas Mežotnes pilskalna svētku organizēšanā un atzina, ka, iespējams, pauze 2018. gadā, kad pasākums nenotika, bija vajadzīga, lai izvērtētu gūto pieredzi un padomātu par izaicinājumiem, kādi pastāv šādu vēsturisku sarīkojumu veidošanā. Elīna Kūla-Braže akcentēja trīs problēmas: komunikācija, administrēšana un finansējums. Pirms vairāk nekā desmit gadiem uzņēmēju un arī apmeklētāju motivācija bija piedalīties, turpretī pašlaik uzņēmējs grib zināt, cik nopelnīs. Diemžēl samazinājies arī apmeklētāju skaits un zūd arī interese par latviešu senvēsturi.

Par līdzīgām problēmām, ar kurām saskaras ne tikai Latvijas senvēstures entuziasti, runāja Normunds Jērums, Tērvetes pils un senvēstures muzeja īpašnieks, kurš jau piecpadsmit gadus organizē Zemgaļu svētkus Tērvetē.
Viņu īpaši satrauc, ka jauniešiem ir ļoti vājas vai nekādas zināšanas par latviešu senvēsturi un mūsu varoņiem. Bet šādu pasākumu lielākais apdraudējums ir tas, ka senvēstures rekonstrukcijas speciālistu un entuziastu kļūst arvien mazāk. Arī sponsoru trūkums ir jūtams, jo tie pievērsušies novadu svētkiem. N. Jērums atzina, ka visā Eiropā zūd interese par vēsturiskajiem laikiem. Interesantas idejas speciālists piedāvāja Mežotnes kolēģiem un rosināja atrast savu oriģinālo «odziņu».

Biznesa foruma praktiskajā daļā klātesošie uzņēmēji, pašvaldības pārstāvji un nevalstisko organizāciju sektora pārstāvji lektores J. Solovjovas vadībā aktīvi strādāja, veidojot Mežotnes pilskalna svētku ideju banku.

Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības projekts

Rundāles novada pašvaldība kopā ar Raunas novada un Krievijas Ropšas pašvaldību īsteno projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā».

Viena no projekta aktivitātēm ir Mežotnes baznīcas torņa rekonstrukcija. Saskaņā ar SIA «Livland Group» izstrādāto būvprojektu baznīcas torni paredzēts atjaunot tādā apmērā un izskatā, kāds tas bijis pēc 20. gadsimta 20. gadu atjaunošanas projekta realizācijas, paredzot nodrošināt iespēju uzkāpt tornī līdz pat galerijai, kas kalpotu kā skatu platforma. Torņa nobeigumu –
barokālu torni ar kupolu, galeriju un smaili – paredzēts būvēt pēc 1926. gada projekta materiāliem.

Mežotnes baznīcas torņa atjaunošanai Rundāles novada pašvaldība Valsts kasē uz
15 gadiem aizņemsies 184 000 eiro. Saskaņā ar noslēgto iepirkumu būvdarbus objektā nodrošinās SIA «Kvintets M». Līguma kopējā summa ir 349 954 eiro.

Projekts paredz arī ekspozīcijas izveidošanu un mobilo gidu ierīkošanu Mežotnes pilskalnā, kas dos iespēju pilskalna teritorijas apmeklētājiem noklausīties informāciju par daudzslāņaino Mežotnes pilskalna vēsturi. Tas prezentē vairākus vēsturiskus periodus, turklāt Mežotnes baznīcas ēka un Mežotnes pilskalns Lielupes krastā pretī Mežotnes muižas pilij veido Zemgales reģionam raksturīgu kultūrvēsturisko ainavu.

Kopējais projekta budžets ir 649 814 eiro.

Avots: Rundāles novada pašvaldība.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Top Mežotnes pilskalna svētku ideju banka

Kategorijas