BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Bauskas un Iecavas novada jaunieši un pedagogi tiekas ar izglītības un zinātnes ministri

Uldis Varnevičs
Vietējās ziņas

2019. gada 21. novembris 15:03

1490
Bauskas un Iecavas novada jaunieši un pedagogi tiekas ar izglītības un zinātnes ministri

Pēc Codes pagasta jaunatnes darbinieka Kaspara Kalēja un aktīvista Austra Stankevica iniciatīvas Bauskas novadu apmeklēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kas tikās ar Bauskas un Iecavas novada jauniešiem un Bauskas novada pedagogiem.

Pasākums notika Bauskas Valsts ģimnāzijas telpās 20. novembrī. Uz katru tikšanās reizi ieradās vairāk nekā 30 interesentu. Diskusijas skāra izglītības sistēmas attīstības tendences, gaidāmo skolu slēgšanu un izglītības iestāžu darbības īpatnības.

I. Šuplinska vispirms piedāvāja informatīvu prezentāciju, uzsverot virkni izglītības sistēmas problēmu – izglītojamo skaits mācību iestādēs, jaunā kompetencēs balstītā satura ieviešana, pedagogu vecuma struktūra un paaudžu maiņa, tehniskais nodrošinājums un citas. Viņa uzsvēra, ka savulaik izglītības iestādes veidotas valstij, kurā ir 2,5 miljoni iedzīvotāju, bet tagad ir labi ja 1,8 miljoni, un ar šo realitāti esot jārēķinās. Ministre informēja, ka notiek ļoti apjomīga datu vākšana par izglītības izmaksām Latvijā, gan neminot mērķi, kam šie dati paredzēti.

Pieskārās arī jaunās paaudzes spējām uztvert mācību materiālus un mācīties. Tiesa, šeit ministre nonāca pretrunās – no vienas puses, minēja grūtības apgūt mācību materiālu, īstermiņa atmiņu, no otras puses, ļoti atzinīgi atsaucās par jaunās paaudzes pārstāvjiem, ar kuriem viņai iznācis sastapties. Ministre uzsvēra, ka ļoti lielu lomu izglītībā nākotnē saskata tieši karjeras izglītībai, kā arī skolēnu īpašo talantu attīstīšanā.

Situācijas risinājumu ministre galvenokārt saskatīja gan skolēnu, gan resursu apvienošanā, likvidējot skolas, kas neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasībām. «Mēs redzam skumju ainu. Ja pašvaldības nedomā, kā labāk izmantot konkrēto resursu, tad valsts par to parūpēsies citādāk,» pauda I. Šuplinska. Reizē viņa uzsvēra, ka neatbilstošās skolas būs jālikvidē pašvaldībām.

Jaunieši politiskās diskusijas ir apkopojuši ciklā «Varas gaiteņu atklāsmes» un tikšanos pārraidīja arī interneta tiešsaistē, kurai bija ap 150 skatījumu.

Skolēni un studenti centās uzzināt atbildes uz konkrētiem jautājumiem. Austris Stankevics vaicāja, kāpēc I. Šuplinska izvēlējās šo amatu. Ministre skaidroja, ka tā neesot viņas izvēle, – šis amats piedāvāts koalīcijas sarunās Jaunajai konservatīvajai partijai, un izvēlējušies viņu.

Jautājumā par brīvpusdienu nepieciešamību skolās I. Šuplinska piesauca komunistisko un kapitālistisko ideoloģiju, kā arī demokrātiju, norādot, ka tās brīvpusdienu sistēma palikusi no komunistu laikiem. Tad minēja, ka IZM nevajadzētu būs sakaram ar brīvpusdienām, jo tās esot jānodrošina pašvaldībai.

Uz Kaspara Kalēja jautājumu «Vai uzskatāt, ka izglītība ir Latvijas valsts prioritāte?» ministre sāka diskutēt par budžeta sastādīšanas īpatnībām, tieši uz jautājumu neatbildot.

Gailīšu pagasta jaunatnes darbiniece Līva Kalniņa interesējās, kāpēc valdība izvēlas slēgt laukos skolas, nevis censties veicināt iedzīvotāju pārcelšanos uz laukiem un lauku attīstību. I. Šuplinska norādīja, ka tās ir ļoti lielas izmaksas. «Atbalstīt laukus vajadzēja agrāk,» sacīja ministre.

Pēc pirmās diskusijas ministre tikās ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Arnoldu Jātnieku un Bauskas sākumskolas direktori Linutu Ģerģi. Tālāk sekoja tikšanās ar skolotājiem. Ministre informēja, ka plāno mainīt modeli «nauda seko skolēnam», bet nekļuva skaidrs, kā izskatīsies jaunā sistēma. «Esmu ieinteresēta, lai arī lauku teritorijā būtu modernas vidusskolas,» bilda I. Šuplinska. Viņa stāstīja par «Iespējamās misijas» darbiniekiem skolās, norādot, ka izglītības iestādēs paliek apmēram 60 procenti no šiem pedagogiem. No atlikušajiem daži izvēlas saistīt dzīvi ar izglītības jomu, kā piemēru minot Kristapu Auzānu no Bauskas novada, kas strādā IZM.

Ķīmijas skolotājs Gints Kaspars atzina, ka pedagogiem pašlaik ir pārslodze un tas ietekmē izglītības kvalitāti. Somijā skolotājiem pacēluši algas, un viņi izvēlējās strādāt mazāku slodzi, kas paaugstināja kvalitāti. Latvijā pedagogiem iznāk strādāt pat piecas dienas nedēļā un maz laika domāt par stundu kvalitatīvāku sagatavošanu. Viņš arī norādīja, ka ministrija iesaka materiālus, par kuriem izglītības iestādēm, vecākiem un pedagogiem ir jāmaksā, tā vietā, lai sadarbotos ar skolotāju asociācijām un apkopotu materiālus bezmaksas lapās.

Sākumskolas pedagoģe Anita Feldmane vērsa uzmanību, ka prasību iemācīt skolēniem lasīt pirmsskolas izglītības iestādēs bieži neizpilda – puse skolēnu 1. klasē lasīt nemāk, bet jāpilda mācību programma. «Ko no viņiem sagaidīt tālāk?» vaicāja pedagoģe. Ministre sāka runāt par vispārējām tēmām, bet, atšķirībā no jauniešiem, pedagogi prasīja tiešu atbildi. Izvairīgas bija I. Šuplinskas atbildes arī uz citiem jautājumiem, par problēmu avotu pieminot pat pēc padomju laiku beigām neīstenoto komunisma režīma darbinieku lustrāciju.
Jaunieši diskusiju organizēšanā apstāties nedomā.
Jau 28. novembrī Bauskā būs tieslietu ministrs Jānis Bordāns, savukārt 6. decembrī sola ierasties satiksmes ministrs Tālis Linkaits, bet 12. decembrī – veselības ministre Ilze Viņķele.

+ 11
Kategorijas

Kategorijas