Komentāri: patriotisms

Žanna Zālīte, Uldis Varnevičs, Kaspars Kalējs

2019. gada 15. novembris 00:00

Kā patriotisms izpaužas mūsdienās? Kāda rīcība, dzīvesveids, jūsuprāt, piemīt patriotam?

Dvēseles mirdzumu nesamīt dubļos
Ainars Ķienis, Vecumnieku iedzīvotājs, rezerves pulkvežleitnants:
– Šajā laikā daudz tiek runāts par patriotismu, taču, manuprāt, jautājumi par savas dzimtenes un tautas mīlestību, gatavību pašaizliedzīgi darboties to labā būtu jāuzdod Latvijas nākotnei – jaunatnei. Mūsu sabiedrībā ir pietiekami daudz patriotisku jauniešu, daudziem jau bērnudārzā dvēselē tiek aizdegts mirdzums par Latviju. Ļoti gribētos, lai sabiedrība ar savu mūžīgo vaimanāšanu «par neizdevušos Latviju» viņu dvēseles mirdzumu nesamītu dubļos.
Pilsonis – tā ir valsts. Neviena valsts nevar būt labāka par saviem pilsoņiem; kādi būsim mēs, tāda būs Latvija. Savulaik bijušais Krievijas premjerministrs Stolipins ir teicis: «Tauta, kam nav nacionālās pašapziņas, ir mēslojums, uz kura izaug citas tautas.» Tāpēc dzīsim paši savas saknes savā zemē!

Man ir tas gods
Vita Ķērpe, Iecavas vidusskolas skolotāja:
– Mūsu cilvēkiem patriotisms nozīmē piederību savai zemei, pilsētai, mājai, cilvēkiem, ģimenei. Tas ir plašs un reizē dziļi personisks, uz emocijām balstīts jēdziens.
Tas izpaužas īpaši spilgti valsts svētku reizēs, kad ģimenes, biedrības un interešu grupas vienojas unisonā kopīgā lāpu gājienā pie Brīvības pieminekļa, rīkojot pasākumus, darbnīcas vai nodarbības par patriotismu vai pie svētku galda, iededzot svecītes.
Izpausmes ir gan kopīgas kādai grupai, gan dziļi individuālas. Tās pēdējās, manuprāt, ir ilgspējīgākas un noturīgākas. Ja ikviens personīgi savā sirdī izjūt un auklē patriotismu pret savu valsti, tautu un ģimeni, tad tāda veida nostāja un pārliecība arī būs ar pievienoto vērtību un pārmantojama no paaudzes uz paaudzi. To arī novēlu ikvienam latvietim piedzīvot un lolot kā visdārgāko vērtību.
Patrioti parasti izpaužas nevis saukļos, runās vai dižojoties, bet gan savos darbos, rīcībā un dzīvesveidā. Man ir tas gods savu ģimenes draugu lokā un manā tēvā redzēt šādas iezīmes. Tāpēc varu droši apgalvot, ka patriotisms vēl ir dzīvs mūsu dienās un tam būs pēctecība.

Nepietiek ar lentītes pielikšanu
Emīls Upenieks, Bauskas 2. vidusskolas 10. klases audzēknis:
– Būt Latvijas pilsonim man ir liels gods. Esot latvietis, es varu parādīt citiem attieksmi un rīcību pret savu valsti. Es uzskatu, ka mūsdienās patriotisms cilvēkiem izpaužas dažādi, bet man šis vārds saistās ar cilvēka atbildību, cieņas izrādīšanu pret savu valsti, labu darbu darīšanu tās labā. Manuprāt, īstam Latvijas patriotam katra diena jāpavada patriotiskās noskaņās, nepietiek ar lentītes pielikšanu apģērbam Patriotu nedēļā.
Ir jāizzina savas valsts vēsture, jādzied latviešu dziesmas un jālasa latviešu autoru dzeja. Šīs nodarbes rada patriotismu. Lai arī kur latvietis būtu, dzimtenē vai svešumā, ir jāatceras tas, ka dzimtene ir un paliks Latvija. Man patriotismu ieaudzināja mani vecāki, viņi rādīja piemēru ar saviem darbiem un bija paraugs man. Vecāki iemācīja, ka pret savu valsti jāizturas ar mīlestību un cieņu, «kopjot» Latviju, es «kopju» arī savu dvēseli.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: patriotisms

Kategorijas