Aicinājums ir lauki un darbs

2019. gada 15. novembris 00:00

785

Melleņu un dzērveņu audzēšanā svarīgi izprast ģimenes saimniecības kapacitāti.

Latvijas Augļkopju asociācija vēstījusi, ka šosezon bijis dzērveņu un melleņu gads, šo nodēvējot pat par rekordražas gadu.

Kā veicies vienam no Latvijas dzērveņu un melleņu audzētājiem Vecumnieku novadā, «Bauskas Dzīve» devās izzināt uz Riharda Melgaiļa ģimenes zemnieku saimniecību «Griezes».

Saimnieko Vilku purvā
Vēlā rudenī ogu audzētāju rokas brīvākas un var pārdomāt, kāda bijusi aizejošā sezona, kā arī iepriekšējie gadi un kāda ir ieguldītā darba atdeve.

Rihards Melgailis ir pieredzējis ogu audzētājs, ar to nodarbojas jau kopš 90. gadu beigām un ir viens no pašiem pirmajiem Lielogu dzērveņu audzētāju asociācijas dalībniekiem. Pirmās dzērveņu stādu stīgas atvestas no Amerikas Savienotajām Valstīm, stādījums bijis vien ap 300 kvadrātmetru liels, bet uz pirmo ražu vajadzēja gaidīt piecus gadus. Pašlaik iekopts pusotra hektāra lielogu dzērvenēm un hektārs krūmmelleņu vietā ar visai intriģējošu nosaukumu – Vilku purvs.

R. Melgailis atzīst: «Ņemot vērā laikapstākļus, raža šogad bijusi laba. Oga ir sīka un trausla dabas velte, tāpēc novākšanas un realizācijas laiks ir intensīvs, it īpaši krūmmellenēm. Darba netrūkst visu sezonu, ja gribi ievākt ražu, nevis tikai «savvaļā» kaut ko audzēt. Ogām ir trīs galvenie apdraudējumi: pavasara salnas, rudens agrās salnas, kas bieži līdzinās vieglam salam, un zaķi un stirnas, kam īpaši garšo jaunie melleņu dzinumi, tāpēc stādījumi ir iežogoti. Ar laiku atklājas, kādas šķirnes mūsu apstākļiem labākas. Esam izvēlējušies vidēji vēlās dzērvenes, tad vieglāk paglābties no rudens aukstuma. Šogad, piemēram, no esošajām trim šķirnēm ražoja tikai viena. Dzērvenēm pumpuri veidojas jau augustā, savukārt mellenēm aug jauni dzinumi, un vecie zari pavasarī – aprīlī, maijā – rūpīgi, pat nežēlīgi jāizgriež, lai ogas būtu lielas. Dzērveņu lauks ieaug no stīgām «brīvā stilā», bet mellenes stāda glītās rindās, atstājot arī rindstarpas, kur izbraukt ar minitraktoriņu. Šīs ogas nenogatavojas visas vienā laikā, šogad lasījām četras reizes.»

Kas pircējam patīk
«Griezēs» aug sešas melleņu šķirnes. Visas Latvijā aprobētas. Pēdējos gados stādmateriālu pērk no Pūres stādaudzētājiem. Nav tā, ka obligāti jāiegādājas lieli melleņu stādi.

Rihards Melgailis teic, ka ogas gatavojas divas trīs nedēļas. Novākšanai neder lietains laiks – ogām jābūt sausām, citādi aplīp ar visvisādiem purva gružiem. Precei jābūt kvalitatīvai – tīrai un veselai. Dzērvenes var uzglabāt ilgāk, bet krūmmellenes vispirms jāatdzesē, jo saulē sasilušas, tikai tad var pildīt plastmasas kastītēs. Pircējiem patīk, ka iepakojums ir caurspīdīgs un ogas var aplūkot no visām pusēm.

Ogu audzētājs stāsta: «Ar mellenēm tirgū biju dažas reizes, bet pārējo izdevās pārdot «no mājas». Pircēji labprāt iegādājas Latvijas preces. Sagadījās arī, ka nebija ievesto ogu, un tas veicināja tirgošanos. Gan dzērvenēm, gan mellenēm ir vides kvalitātes sertifikāts. Mūsu ogu platības nekad nav miglotas, taču pēc bagātas ražas gadiem ir vērts stādījumus pabarot ar mikroelementiem, kādi ir atļauti un atbilst mūsu bioloģiskās saimniecības statusam. Šogad maksimālo ražu deva 2013./2014. gada stādījumi. Dzērveņu raža bija līdz trim tonnām, bet mellenes – ap pusotru tonnu. Protams, tiem, kuri vēlas, ir iespēja pašiem atbraukt un salasīt ogas – mellenēs var iet pēc 20. jūlija. Patīkamā ziņa ir tā, ka no šīm ogām ne mute, ne rokas nepaliek melnas... Dzērveņu krājumus var lasīt septembrī.»

Stādījumus paplašina pakāpeniski
Rihards Melgailis atceras, ka lauku darbi un saimniekošana viņam vienmēr patikuši. Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā iegūts lauksaimniecības ekonomista un organizatora diploms. Savulaik pašam bijusi gan neliela ferma, gan graudaugu sējumi. Taču pāreja no kopīpašuma uz privāto saimniekošanu atklāja, ka veids, kā tas tika organizēts, pieļāva daudz kļūdainu lēmumu. Arī algota darba pienākumi likuši mainīt saimniekošanas veidu. Tad nopirkts izstrādāta purva gabals. Tajā nācies sastapties ar «līduma līšanu» – kūdrājā bijis krietns klājiens koku sakņu, celmu, zaru.

Stādījumi joprojām tiek paplašināti pakāpeniski, šogad iegādāti 1600 jauni melleņu stādi. Svarīgi izprast ģimenes saimniecības kapacitāti, lai izaudzēto varētu novākt un arī pārdot. Palīgi ir dēli Raivis un Jānis ar ģimenēm, kurās kopā aug seši mazbērni. Sievai Norai ir algots darbs, tad atliek tikai nedēļas nogales. Ja dienā nolasīts ap 150 kilogramiem melleņu, tad tās strauji jārealizē. Lai šķirotu, uzglabātu un pārstrādātu dzērvenes, vajadzīgas gan telpas, gan aprīkojums. Ogu audzētājs atgādina, ka nebijis vienkārši iesākt 90. gados Latvijā mazpazīstamu lietu – lielogu dzērveņu audzēšanu. Vispirms vajadzīgas zināšanas par iecerēto kultūru, šķirnēm, augsnes/kūdras īpatnībām un sastāvu, citādi var nākties piedzīvot ne tikai morālu vilšanos, bet arī finansiālus zaudējumus.

***
Rihards Melgailis nav zaudējis sportisko formu, kas uztrenēta savulaik rokasbumbā un volejbolā. Tagad, cik vien laiks atļauj, viņš aktīvi piedalās velomaratonos, patīk būt pie Latvijas ūdeņiem. Bet uz piecus kilometrus attālo Vilku purvu labprāt brauc ar velosipēdu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aicinājums ir lauki un darbs

Kategorijas