Aiztraucas uz Jaunatnes olimpiskajām spēlēm

2019. gada 15. novembris 00:00

322

Aiztraucas uz Jaunatnes olimpiskajām spēlēm

Baušķeniece Annija Miļūne nodarbojas ar skeletonu.

Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkne Annija Miļūne kvalificējusies Jaunatnes ziemas olimpiskajām spēlēm, kuras notiks 2020. gada janvārī Šveices pilsētā Lozannā.

Svētdien noslēdzās «IBSF Omega Yog» Jaunatnes sērijas kvalifikācijas sacensības skeletonā. Lai kvalificētos Jaunatnes ziemas olimpiskajām spēlēm, četru posmu kopvērtējumā sportistiem bija jāiekļūst labāko divdesmitniekā. Sacensībās piedalījās arī baušķeniece A. Miļūne.

Kolosāls starts
Pirmie divi posmi notika Lillehammerē Norvēģijā, savukārt pēdējie divi – Vācijā, Kēnigzes trasē. Ar diviem lieliskiem startiem pēdējos posmos vilcienā uz Lozannu ielēca arī mūspuses sportiste A. Miļūne, kura ar skeletonu nodarbojas pirmo gadu.

Pirmajās kvalifikācijas sacensībās jaunā sportiste ierindojās 21. vietā. Arī otrajās sacīkstēs viņa finišēja 21. vietā. Toties Vācijā A. Miļūnei izdevās kvalificēties Jaunatnes olimpiskajām spēlēm. Pirmās sacensības Kēnigzē izvērtās veiksmīgas – divu braucienu summā izcīnīta 13. vieta. Pirmo braucienu Annija noslēdza ar sešpadsmito vietu, taču, veicot labu otro braucienu ar lielisku starta ieskrējienu, spēja pakāpties par trim vietām uz augšu. Jauniešu izlases treneris Gints Dzērve neslēpa prieku par rezultātu: «Teicami! Ar viņas braukšanas prasmi un skeletona pieredzes ilgumu, kas ir tieši viens mēnesis, – spēt uzstumt kolosālu startu un iebraukt trīspadsmitajā vietā... Teicami!» Savukārt noslēdzošajā posmā izdevās teju neticamais – izcīnīta desmitā vieta.

Jaunā skeletoniste pirms došanās uz Lillehammeri Siguldas trasē bija veikusi aptuveni 30 braucienus.

A. Miļūne «Yog» Jaunatnes seriāla kvalifikācijas kopvērtējuma tabulā ieņēma 17. vietu. Jaunatnes olimpiskajām spēlēm, ar ļoti pārliecinošu sniegumu izcīnot otro vietu, kvalificējās arī jaunais latviešu skeletonists Elvis Veinbergs. Tā liecina mājaslapas skeleton.lv informācija.

Jaunieši var gatavoties saviem līdz šim nozīmīgākajiem startiem Jaunatnes olimpiskajās spēlēs, kuras notiks 2020. gada janvārī Lozannā Šveicē. Skeletonistiem starti plānoti 19. un 20. janvārī Sanktmoricas ledus trasē.

No skrejceļa uz reni
Par jauno skeletonistu atlases testiem jaunā sportiste uzzinājusi no sava vieglatlētikas trenera Raivja Maķevica. Sākumā bijusi skeptiski noskaņota, taču vēlāk izlēmusi pamēģināt. Savukārt treneris šādu piedāvājumu skaidro, ka vieglatlētikā baušķeniece savu talantu nespētu izkopt līdz galam. «Lai skrietu tikai sprintu, nedaudz pietrūkst dabas dotā ātruma. Taču viņai ir ļoti liels spēks, ko vieglatlētikā nespēja izmantot. Loģiski, ka skats jāvērš uz renes sporta veidiem. Bija doma par monobobu, taču tam speciālus testus nerīkoja, tādēļ izmēģināja skeletonu. Ar domu, ja tur nesanāks, tad treneri paši izlems, ka jāpamēģina monobobs. Laist postā Annijas darbaspējas sportā būtu izniekots talants,» savu viedokli skaidro R. Maķevics.

Uz atlasi jauno sportisti aizveda mamma. Par piedzīvoto atlasē Annija atminas, ka sākumā esot bijis liels uztraukums. Viņa pat esot zvanījusi vieglatlētikas trenerei Ilonai Dramačonokai, lai konsultētos par to, vai nepieciešams iesildīties. Annija atceras, ka uzmanīgi klausījusies konkurentu rezultātus un likusi mammai tos pierakstīt. Dienas beigās nosauca sportistus, ar kuriem turpinās darbu, un viņu vidū arī A. Miļūne.

Vēlāk sportisti turpināja gatavoties individuāli pēc atsūtīta treniņplāna. Pirmā skeletona nometne notika jūnija sākumā. Pēc pirmajiem treniņiem uz jaunajiem censoņiem treneri skatījušies diezgan skeptiski, taču pēc pāris dienām viņi meitenē sāka saskatīt potenciālu un attieksme mainījās.

Pirmie iespaidi un izjūtas
Pirmā saskare ar skeletonu Annijai bija jūlijā, kad sākās treniņi starta estakādē. Tur pirms braucieniem stress neesot bijis. Nebija domas, ka būs liela atšķirība starp skriešanu pa ledu vai skriešanu pa skrejceļu. Pirmos braucienus trasē sportiste aizvadīja oktobra sākumā. Pirms starta treneris esot teicis, lai neuztraucoties, jo ātrums nebūs liels. «Taču stress bija liels. 70 kilometri stundā pieredzējušam cilvēkam varbūt nešķiet ātri, bet man likās ļoti ātri un aizraujoši,» iespaidos par pirmo braucienu pa Siguldas trasi dalās skeletoniste. Otrajā braucienā treneris jau esot teicis, par ko vajadzētu piedomāt brauciena laikā. Uztraukums palielinājies, jo Annija jau saprata, ko sagaidīt trasē. Pēc pirmajiem braucieniem īsti neko neesot atcerējusies, vienīgi ātruma sajūtu.

Sportiste mācās Bauskas Valsts ģimnāzijas 9. klasē. Skolā attieksme ir pretimnākoša. Ceturtdienās meitene dodas uz Siguldu, kur trenējas līdz svētdienai. Pie šāda ritma esot grūti pierast, jo ir reizes, kad nedēļā nesanāk īsti neviena brīvdiena. Palīdz tas, ka viņa nav vienīgā no mūspuses sportistiem, kura braukā uz treniņiem Siguldā. Skeletonā trenējas arī rundālietis Valts Smilga, kurš, tāpat kā A. Miļūne, pavasarī piedalījās testos. Arī ģimene ir pretimnākoša – mamma kā prioritāti noteikusi valsts eksāmenus, taču par vienlīdz svarīgu tiek uzskatīts arī skeletons.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aiztraucas uz Jaunatnes olimpiskajām spēlēm

Kategorijas