Pirms 90 gadiem Bauskā tapis Brīvības piemineklis

2019. gada 15. novembris 00:00

Skolēnu medijpratības grupa atgādina par vēstures liecībām laikrakstos.

Šogad Bauskas bērnu un jauniešu centrā darbojas medijpratības grupa «Bauskas dārgumu meklētāji». Viņu dārgumi ir vēstures liecības, un viena no tām atrasta laikraksta «Bauskas Vēstnesis» 1929. gada 25. oktobra numurā – stāsts par kritušo varoņu pieminekļa atklāšanu pilsētā.

Medijpratības grupas «Bauskas dārgumu meklētāji» dalībnieki Liāna Ērika Andrejeva, Elizabete Putniņa, Ričards Ceruss un Stefans Luka Jankovs kādā no oktobra nodarbībām meklēja «dārgumus» arī avīzē «Bauskas Vēstnesis». «1929. gada 25. oktobra numurā atradām tekstu par Bauskas Brīvības pieminekļa atklāšanu. Mūsuprāt, ļoti detalizēti izstāstīts šis notikums, un tas varētu ieinteresēt arī tos laikraksta «Bauskas Dzīve» lasītājus, kurus saista mūsu pilsētas vēsture. Rakstā saglabāts teksts tāds, kāds tas ir oriģinālā,» informē pulciņa vadītāja Vija Cerusa.

Atklāšanas svinību apraksts
Piedāvājam Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo varoņu pieminekļa atklāšanas pasākuma aprakstu «Bauskas Vēstneša» 1929. gada 25. oktobra numurā.

«Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo varoņu pieminekļa atklāšana Brāļu kapos pilskalnā notika svētdien (20. oktobrī). Neievērojot lietaino laiku, uz pieminekļa atklāšanas svinībām Brāļu kapos bija ieradušies daudz ļaužu. Varēja redzēt, ka plašas tautas masas saviļņojis lielais notikums – pieminekļa atklāšana brīvības cīņu varoņiem.

Pieminekļa atklāšanas svinības ievada baznīcā ar svinīgu dievkalpojumu Dr. mācītājs G. Turs un Sesavas māc. Rubenis. Plašais dievnams pārpildīts. Ieradušies organizāciju delegāti ar karogiem un vainagiem. Dievkalpojumam beidzoties, uz ielas pie baznīcas rindojas organizācijas un skolas kopējam gājienam uz Brāļu kapiem. Gājiena priekšgalā mācītāji, kara ministrs Ozols, Brāļu
kapu komiteja, aizsargu pulks, seko daudzas un dažādas organizācijas, pašvaldību valdību delegācijas un visas Bauskas skolas ar daudziem orķestriem.»

Ieradies Valsts prezidents Gustavs Zemgals
Apraksta turpinājums:
«Gājienam lēni virzoties pa Pils, L. Baznīcas un Rūpnīcas ielām uz pilskalnu, nomākusies debess rasina sīku lietiņu. Gājienam nonākot Brāļu kapos, ap dižo pieminekli, kurš pārklāts baltu drēbi, novietojas daudzas organizācijas, pašvaldību delegācijas, skolas, goda viesi un daudzie svētku dalībnieki. Pie pieminekļa nostādīta aizsargu godasardze. Ap pusdiviem ierodas Valsts prezidents G. Zemgals.

Sīkais lietiņš pieņemas, bet tas netraucē, un Brāļu komitejas priekšsēdētājs Valsts ģimnāzijas direktors P. Pakalniņš stājas pie pieminekļa un sniedz pārskatu par Brāļu kapu izbūves darbiem, izsaka pateicību visiem, kas nākuši palīgā Brāļu kapu komitejai ar materiāliem līdzekļiem un morālisku atbalstu. P. Pakalniņš lūdz Valsts prezidentu pieminekli atklāt.

Valsts prezidents runā par lielo tautas mīlestību, kas Brāļu kapos dusošos varoņus vedusi cīņā, lai, dzīvību upurējot, nestu brīvību Latvijai. Tāpēc pateicīgā tauta neaizmirst savus varoņus. Šis piemineklis celts ar labprātīgu ziedojumu veidā vāktiem līdzekļiem. Katrs devis savu mazumiņu, un rezultātā – varoņu monuments, kurš paudis varoņu laiku slavu nākamām paaudzēm. Tad prezidents parauj saiti, kas satur drēbi ap dižo piemiņas stabu, un tas atklājas skatītāju acīm. Nododams pieminekli tautas piemiņai, prezidents uzaicina nodziedāt mūsu valsts himnu, ko izpilda aizsargu orķestra pavadībā.»

Vainagi, parāde un goda mielasts
Apraksta nobeiguma teksts:
«Draudzes mācītājs G. Turs saka piemiņas runu, izceldams kritušo varoņu nopelnus. Pēc kopīgi nodziedāta korāļa mācītājs G. Turs pieminekli iesvētī. Beigu vārdus un lūgšanu saka Sesavas mācītājs Rubenis. Apvienotais baznīcas un vidusskolu koris brīvmākslinieka Feierabenda vadībā nodziedāja: «Dusat jūs, Latvijas dēli, dusat jūs, varoņu cilts!»

Sākās vaiņagu nolikšana. Krāšņu vaiņagu valdības vārdā noliek kara ministrs Ozols, sakot piemērotu runu, 4. Valmieras kājnieku pulka delegācijas vad. pulkv. Vaivads, 13. Bauskas aizsargu pulka – K. Grebers, apriņķa pašvaldības – R. Kuikulits un daudzi citi organizāciju pārstāvji, skaitā pāri 30.

Vaiņagu nolikšanas un runu laikā sāka stipri līt, it kā padebess apraudātu kritušos cīnītājus. Svinību dalībnieki ieslēdzās lietussargos.
Pie vainagu nolikšanas zīmīgi bija tas, ka vācu rūpnieku-amatnieku vārdā rūpn. A. Staebens un vācu privātās pamatskolas vārdā māc. Ekerts, vaiņagus noliekot, sacīja piemērotus vārdus vācu valodā, turpretī, ebreju draudzes vārdā noliekot vaiņagu, tirgotājs Berelovs runāja latviski. Zīmīgi arī tas, ka «kreisās» organizācijas neturēja par vajadzību piedalīties pieminekļa atklāšanā. Piedalījās tikai Bauskas apriņķa skolotāju arodbiedrība, kuras priekšnieks Līnis, neskatoties uz lietaino laiku, pārāk garā runā centās kaut ko svinīgu izteikt, bet, ko īsti, nevarēja lāgā izprast. Apriņķa priekšnieks bija spiests atgādināt, ka laiks beigt. Daudz krāšņu rudens ziedu pieminekļa pakājē nolika atsevišķas personas, sevišķi sievietes.

Parādi pieņēma Valsts prezidents ar goda viesiem, turpat piemineklim uz ielas malas šim gadījumam izbūvētās estrādes. Braši soļoja aizsargi, skolu jaunatne un organizācijas gar parādes pieņēmēju. Pēc parādes notika goda mielasts «Kurzemes» viesnīcas telpās.
Neskatoties uz lietaino laiku, jāatzīst, ka pieminekļa atklāšanas svinības izdevās teicami.»

UZZIŅAI

Laikraksts «Bauskas Vēstnesis» sāk iznākt Bauskā 1923. gada 20. jūlijā. Pirmā numura ievadrakstā redakcija informē, ka laikrakstā bezpartejiski sniegs plašu un izsmeļošu informāciju par Bauskas un tās apkārtnes sabiedrisko dzīvi, parādot gan labās, gan ļaunās puses. Aicina visu sabiedrību līdzdarboties informācijas sniegšanā. Ievadraksta noslēgumā izteikta pārliecība, ka «laikraksts atradīs sabiedrībā visdzīvāko atbalsi un pretimnākšanu». Laikraksta pēdējais numurs iznāca 1944. gada 28. jūlijā.

Rakstā neminētās ziņas par pieminekli: 1927. gada 5. maijā par labāko tiek atzīts E. Kuraua pieminekļa mets. Sākotnējais akmens piemineklis pēc E. Kuraua firmas dizaina no Somijas granīta izgatavots vietējā akmeņkaļa J. Sieriņa darbnīcā. Pieminekļa uzcelšana izmaksājusi ap 6000 latu. 1928. gada 28. jūlijā pilsētas galva Augusts Ilziņš iemūrē pieminekļa pamatakmeni. Pamatos tiek ievietota kapsula ar ziņojumu nākamajām paaudzēm par pieminekļa celtniecību, tā laika Latvijas monētām un jaunākajiem Bauskas laikrakstiem.

Pieminekļa pabeigšanu uz vairākiem gadu desmitiem aizkavēja komunistiskais režīms. Tagadējo izskatu ieguvis 1992. gada 11. novembrī, kad uz akmens pieminekļa uzstādīta zemgaļu kareivja bronzas skulptūra, ko pēc tēlnieka Kārļa Jansona pirmskara meta veidojis viņa dēls Andrejs Jansons. Piemineklī iekalti četru kritušo karavīru vārdi, vienā pusē teksts «Par Latvijas brīvību kritušiem 1915–1920», otrā pusē Plūdoņa rindas «Tik tas ir liels, kas spēj priekš citiem mirt. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!».

Brīvības pieminekļa pamata pakājē apbedīti: Alberts Uziņš, Bauskas apriņķa komandantūras kareivis; Ivans Rimlips, 3. Jelgavas pulka kareivis, miris 1919. gada 1. decembrī; Juris Hazenfuss, 4. Valmieras kājnieku pulka 3. rotas kaprālis, kritis Bauskā 1919. gada
17. novembrī; Nezināms Latvijas kareivis, kritis Bauskā 1919. gada 17. novembrī.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pirms 90 gadiem Bauskā tapis Brīvības piemineklis

Kategorijas