Bez apkures un «gaismas pils»

2019. gada 12. novembris 00:00

1036

Klīvu ciema iedzīvotāji Vecumnieku novadā saskaras ar pārbaudījumiem.

Pagājušas jau vairāk nekā trīs nedēļas, kopš Vecumnieku novada dome pārtraukusi sadarbību ar biedrību «Kalna svētību kopiena», kas saimniekoja īpašumos bijušā Vecumnieku cietuma teritorijā.

Kopienas ļaudis nelielo Klīvu ciemu Vecumnieku pagastā ir pametuši, savukārt vietējie dzīvo tālāk un mēģina tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem.

Pamazām cilvēki samierinājušies ar situāciju, ka kopš rudens par apkuri dzīvokļos jārūpējas pašiem, un katrs sev siltumu gādā, kā prot, taču nu priekšā atkal jauns pavērsiens. Pašvaldība plāno slēgt vietējo «gaismas pili» – Umpārtes bibliotēku.

Bibliotēku likvidēs
Pagājušajā nedēļā, kad «Bauskas Dzīve» apmeklēja Umpārtes bibliotēku «Jaunklīvos», ārā lija lietus un gaisa temperatūra bija plus seši grādi. Telpās bija drēgns, omulību nespēja radīt arī divi elektriskie sildītāji ar ventilatoru. «Pagaidām sildāmies, kā mākam, jo apkures nav,» sacīja bibliotēkas vadītāja Inese Dātava. Viņa tinās biezā jakā un prātoja, ka tad, kad ārā būs mīnus grādu, droši vien vajadzēs pieslēgt vēl kādu sildierīci... līdz brīdim, kad bibliotēku slēgs.

Pašvaldības struktūrvienības liktenis vēl nav izlemts, taču bijusi saruna ar izpilddirektori Aigu Saldābolu, un zināms, ka bibliotēku plānots likvidēt. Visticamāk, lēmums tiks pieņemts domes sēdē šomēnes. Pēc īpašuma nodošanas atpakaļ valstij telpas jāatbrīvo, un apkaimē nav citas vietas, kur bibliotēku pārvietot.

«Bibliotēkā reģistrēti 126 lietotāji, nāk gan vietējie, gan no viensētām. Ko nu kurš lasa – ņem avīzes un žurnālus, grāmatas. Padzirdējuši par slēgšanu, cilvēki teic, ka esot žēl un būšot jādomā, kā tikt uz tuvāko bibliotēku Vallē vai Vecumniekos. Kur paliks krājums – ap 4500 izdevumu, pagaidām nav zināms. Iespējams, to sadalīs pa citām novada bibliotēkām,» teic I. Dātava.

Ziņa, ka bibliotēka beigs pastāvēt, sarūgtina ne vienu vien. Staņislavs Fjodorovs tur ieradis veikt maksājumus, lasījis avīzes, savu reizi – kādu grāmatu. Viņš atklāj, ka no citurienes arī cilvēki braukuši. Savukārt Terēze teic: «Ja vairs nebūs Umpārtes bibliotēkas, lūgšu, lai meita ved grāmatas no Vecumniekiem. Ko citu darīt?» Maiga Štelfa ir viena no aktīvākajām bibliotēkas apmeklētājām – bieži ejot lasīt avīzes, žurnālus, kopā ar citiem pulcējas tematiskās pēcpusdienās, jo tā ir vienīgā vieta – vietējais kultūras centrs, kur sanākt kopā un parunāties. «Bija jau labi, ka tepat var satikties, citur cilvēkiem būs grūti izstaigāt. Mēs, tie vecākie, paliekam arvien mazāk,» viņa noteic.

Ar elektrību ir dārgi
Dzīve Klīvos kļuvusi rāmāka, cilvēku palicis mazāk, bet rūpju – vairāk. Vislielākais pārbaudījums daudziem ir siltuma nodrošināšana dzīvokļos, kas iepriekš apkurināti centralizēti. Tagad katlumājas dūmenis vientuļi slejas debesīs, bet iedzīvotāji sildās, kā nu kurš. «Mēs ar dēlu palīdzību ierīkojām autonomo apkuri, sagādājām malku, un mums dzīvoklī ir silti. Cik gribam, tik kurinām,» atklāj I. Dātava, kuras ģimenei ir privatizēts dzīvoklis ēkā «Klīvi–2», kas ir kopīpašums.

Staņislavu Fjodorovu «Bauskas Dzīve» satiek pagalmā, kad viņš ar maisiem dodas uz garāžu pēc malkas. Vīrietis ir vienīgais no vietējiem, kuram vēl neliela saimniecība – divas aitas, pāris pīles un vistiņas. «Vairāk neturu, jo nav spēka,» atklāj otrās grupas invalīds. Vaicāts, kā rit dzīve pēc tam, kad te vairs nav kopienas ļaužu, Staņislavs teic, ka valdot «šausmīgs klusums», un tas ir tik neierasti, jo agrāk bērni bijuši dzirdami līdz pat pusnaktij. Viņš atver garāžas durvis un rāda sagatavoto malku, kas šai ziemai pietikšot. Dzīvokli sildot ar «buržuiku», bet jākrāj nauda un nākamvasar jādomā kāds cits risinājums, jo taupības krāsniņa spēj kliedēt telpās drēgnumu, nevis dzīvokli piekurināt. Staņislavs teic, ka tas ir pagaidu variants, jo vēsts par to, ka nebūs apkures, nākusi negaidīti.

«Mums nebija iespēju tik pēkšņi ierīkot savu apkures katlu, jo skurstenis «sabrucis», un, lai pieslēgtu izvadu, vajadzīgs nopietns remonts. Sildāmies ar elektrību, kas ir dārgi. Kā spēsim samaksāt, nezinu, jau tagad iekrājies parāds,» neslēpj kāda divistabu dzīvokļa iemītniece. Jaunā sieviete cer, ka pašvaldība, kamēr sakārtosies īpašuma pārņemšanas lietas, parūpēsies vismaz par ūdens cauruļu nosiltināšanu, lai tās ziemā neaizsaltu, citādi cilvēki palikšot bez ūdens.

«Cik gribu, tik kurinu!»
Par apkures problēmām nebēdā četru dzīvokļu nama «Klīvi–1» ļaudis, jo katrai ģimenei jau sen ierīkota sava apkure. Ūdeni gan saņemot centralizēti un līdz šim par pakalpojumu maksājuši Kalna svētību kopienai, taču tagad nav skaidrības, kas iekasēs naudu.
«Mums dzīvoklī ir plītiņa, arī kanalizācija visai mājai ir atsevišķi. Kam maksāt par ūdeni, nezinām, ceram, ka to cilvēkiem paziņos,» teic Terēze.

Maiga Štelfa dzirdējusi, ka «ūdens lietu», kad viss nokārtosies, iespējams, pārņems pašvaldības SIA «Mūsu saimnieks». «Kam būs jāmaksā, tam maksāsim. Galvenais, lai neatstāj mūs bez ūdens. Noteikti kaut kas jādara, lai sagatavotos ziemai. Būtu jānosiltina spiedkatls, lai neaizsalst, jāskatās, kas darās ar caurulēm māju «Jaunklīvi» un «Klīvi–2» pagrabos,» teic pensionāre, kura Klīvos dzīvo kopš 1965. gada, kad atnākusi strādāt uz kolhozu. Viņa ir priecīga, ka vismaz par siltumu nav jāraizējas, jo plašo dzīvokli apkurinot pati. «Kādreiz arī te bija centrālā apkure, taču radiatori lāga nesila. Prasījām, lai atlaiž maksu, taču priekšnieks nebija ar mieru. Tad nolēmām ielikt savu katlu. Tagad – cik gribu, tik kurinu!» apmierināta ar savulaik pieņemto lēmumu ir Maiga.

Guntis Kalniņš, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs, apstiprina, ka pagaidām, kamēr notiek nekustamā īpašuma nodošana un pārņemšana, iedzīvotāji par ūdeni un kanalizāciju nemaksā nevienam. Lai katlumājā neaizsaltu ūdensmezgli, SIA «Mūsu saimnieks» tos nosiltinās, taču par ūdensvada cauruļu pasargāšanu no sala māju pagrabos dzīvokļu īpašniekiem jādomā pašiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bez apkures un «gaismas pils»

Kategorijas