BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dalījuma sekas neskaidras

Uldis Varnevičs

2019. gada 12. novembris 00:00

1355
Dalījuma sekas neskaidras

Autoostām pēc Ministru kabineta noteikumiem piešķir četras kategorijas.

Šomēnes stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 502, kas reglamentē autoostu darbību, iedalot tās četrās kategorijās. Noteikumi skars 35 autoostas visā Latvijā, arī Bauskas autoostu.

Jaunie noteikumi nav attiecināmi uz Iecavu. «Oficiāli Iecavā autoostas nav, ir tikai pietura «Iecava». Nosaukums «autoosta» ir vēsturiski saglabājies,» informē Diāna Goldmane, Iecavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste.

Vēlu izdoti

Bauskas autoostas vadītājs Jānis Kļaviņš gan atzīst, ka noteikumi klajā nākuši diezgan vēlu. Ir savi ieguvumi – no sākotnējā diezgan lielā dokumenta gala versijā ir tikai dažas lapas. Tomēr bažas rada pašlaik notiekošais konkurss uz sabiedrisko autotransporta pārvadājumu lotēm – visiem interesentiem Bauskas autoostas un arī citas autoostas ir iesniegušas plānotās izmaksas, bet tagad ir jauni noteikumi. Turklāt vēl nav skaidrs, kā tas ietekmēs izmaksas.

Pēc jaunajiem noteikumiem Bauskas autoosta atbilst 3. kategorijai – autoosta, kas atrodas reģionālās nozīmes attīstības centrā. Šādas kategorijas autoostā obligāti jāsniedz tādi pakalpojumi kā iespēja izmantot pasažieru platformas, jāsniedz informācija par autobusu kustības sarakstiem un platformu, no kuras atiet un pie kuras pienāk autobuss, par autobusa pienākšanas un atiešanas laiku un tā atbilstību kustības sarakstiem. Tajā jātirgo braukšanas biļetes, jābūt iespējai izmantot tualeti un vietu bērna aprūpei. 3. kategorijas autoostā jābūt ar sēdvietām aprīkotai apsildāmai uzgaidāmajai telpai, kas pieejama līdz pēdējā reģionālās nozīmes maršruta reisa atiešanai.

Uztrauc dalīšana
Bauskas autoostas vadītāju J. Kļaviņu gan pašlaik uztrauc valdības vēlme pēc iespējas vairāk sadalīt maksājumus. Likuma anotācijā minēts, ka autoostām noteikts pienākums veikt atsevišķu izdevumu un ieņēmumu uzskaiti. Ja autoosta papildus pakalpojuma sniegšanai reģionālās nozīmes pārvadātājiem īsteno arī citu saimniecisko darbību, piemēram, iznomā telpas vai veic starptautiskos, pilsētu un neregulāros pārvadājumus, tai ir pienākums nodrošināt atsevišķu izdevumu un ieņēmumu uzskaiti saimnieciskajai darbībai. Mērķis – panākt, lai par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām saņemtā kompensācija netiktu izmantota komercdarbības šķērssubsidēšanai.

Vietējai autoostai šāda centība var sagādāt problēmas. J. Kļaviņš skaidro, ka ir vēlme noteikt platību, kāda nepieciešama autoostas pakalpojumu veikšanai. Ja platība ir par lielu, var prasīt slēgt kādu pieturvietu, kā arī atsevišķi no autoostas darbības reģistrēt stāvlaukumu, kur atrodas autobusi. Var ierobežot sēdvietu skaitu autoostā, pieņemot, ka tik liels skaits nav vajadzīgs pakalpojuma sniegšanai. Uztrauc iespējamība, ka var pieprasīt, lai biļešu pārdošanai un tualešu pakalpojuma sniegšanai būtu atsevišķi izdevumi un ieņēmumi. «Šie pakalpojumi paši sevi neatpelna,» atzīst J. Kļaviņš.

Plāno pārbaudīt

Autoostu īpašniekiem no 1. novembra trīs mēnešu laikā jāreģistrē autoosta noteikumos norādītajā kārtībā. Kopš šī gada janvāra autoostu reģistrācija, autoostu darbības uzraudzība un tās darbības apturēšana vai anulēšana ir Autotransporta direkcijas (ATD) kompetencē. Tai vismaz reizi gadā ir jāveic autoostu darbības pārbaude. Viņi to varēs darīt arī pēc privātpersonu sūdzības saņemšanas.

ATD varēs pārbaudīt, vai ievēro Autoostu noteikumos reglamentētās prasības par autoostas pakalpojumu maksas noteikšanas principiem. Pārbaudes laikā konstatējot neatbilstības, piemēram, atsevišķi nenodalītus izdevumus, kas attiecas uz citu saimniecisko darbību, ATD ir tiesības pieprasīt autoostas īpašniekam vai valdītājam veikt autoostas pakalpojumu maksas pārskatīšanu nākamajam gadam.

UZZIŅAI

Problēmas, kuras valdība plāno atrisināt ar jaunajiem noteikumiem:

mazināt diferencēto un autoostu atšķirīgo pieeju autoostas pakalpojumu maksas noteikšanā;

mainīt atšķirīgo autoostu pieeju peļņas apmēra noteikšanā, atsevišķos gadījumos arī nesamērīgi augstas peļņas piemērošanu, kas krietni sadārdzina autoostas piemēroto pakalpojuma maksu, tādējādi netieši ietekmējot arī valsts budžeta izdevumus;

uzlabot nepietiekamo autoostu darbības uzraudzību saistībā ar Satiksmes ministrijas ierobežotajām iespējām un resursiem šo funkciju nodrošināt;

mazināt atšķirīgo autoostu sniegto pakalpojumu kvalitāti un obligāti sniedzamo pakalpojumu apjomu.