Lāčplēša dienu svin Garozas muižas parkā

Vakar, 11. novembrī, visā Latvijā ar svecīšu dedzināšanu, lāpu gājieniem un citiem pasākumiem atzīmēja Lāčplēša dienā pieminēto notikumu, simts gadu jubileju, kopš 1919. gadā Latvijas armija padzina no Rīgas Bermonta karaspēku.
Mežotnes pagasta Strēlniekos šos svētkus atzīmēja ātrāk – piektdienas, 8. novembra, vakarā, kad iedzīvotāji pulcējās lāpu gājienā un kopā satikās Garozas muižas parkā. Pasākumu organizēja Mežotnes pagasta pārvaldes vadītājs Zigurds Kalējs.
Pateicas par paveikto
Gājienā priekšgalā ar Latvijas karogu devās Zemessardzes 53. Bauskas bataljona zemessargi, kā arī jaunsargi. Gājienā piedalījās Mežotnes pagasta iedzīvotāji, Bauskas novada vadības pārstāvji un arī divi vēstures rekonstruktori – Anatolijs Kazačenko un Igors Zikovs, kas pārstāvēja Mežotnes pagasta biedrību «Upmale».
Parka estrādē ar priekšnesumiem uzstājās Bauskas pūtēju orķestris, Mežotnes pagasta jauktais vokālais ansamblis «Mēs», dzejoļus lasīja Mežotnes pagasta jaunieši. Runas teica Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Rolands Radziņš.
«Mēs pulcējamies skaistajā Garozas muižas parkā, jo mūsu tautieši pirms simts gadiem saprata, ka brīva Latvijas valsts bez drosmes, bez godaprāta, bez pašaizliedzīgas vīrišķības nav iespējama,» tā sanākušos uzrunāja Z. Kalējs.
Mežotnes pagasta pārvaldnieks šajos svētkos arī pateicās tiem, kas ieguldījuši savu darbu Garozas parka sakopšanā. Kopā strādājuši iedzīvotāji, zemessargi, jaunsargi, pārvaldes darbinieki. Savukārt īpaši pateicās Bauskas novada nekustamo īpašumu speciālistei Aijai Fridrihsonei, kas vadīja darbus. Z. Kalējs nosauca viņu par Garozas parka krustmāti un dāvināja ziedus.
Ordeņa kavalieri
Par Mežotnes pagasta iedzīvotājiem, kas piedalījās Latvijas neatkarības cīņās un par īpašiem nopelniem saņēma Lāčplēša ordeni, stāstīja vēsturnieks Aigars Urtāns. Viens no tiem bija Pēteris Buķis, kurš ordeni saņēma jau 1920. gadā no prezidenta Jāņa Čakstes. Savulaik brīvprātīgi pieteicies Latvijas armijā un apbalvojumu saņēma par cīņām Rīgā. Arī otrs mežotnieks Vilis Kalniņš nopelnīja ordeni cīņās Rīgā 1919. gada novembrī.
Trešais no pieminētajiem ir Teodors Baltalksnis, kas pievienojās Latvijas armijas Latgales pulkam. Latgales frontē, veicot izlūkgājienu, parādīja varonību un saņēma Lāčplēša Kara ordeni par šo paveikto darbu. Viņš atgriezās dzimtajā Mežotnes pagastā, bet pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Rīgā.
A. Urtāns pieminēja arī jauno filmu «Dvēseļu putenis». «Domāju, ka šī filma vienos tautu patriotismā, svētku noskaņā, jo tā tiešām ir filma par Latvijas valsts tapšanu, par Latvijas valsts sākotni,» uzsvēra vēsturnieks.
Noslēgumā sanākušos cienāja ar tēju un pīrāgiem.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»