Rožu sagatavošana ziemošanai

Milzīgs darbs – jāizgriež nenobriedušie dzinumi, jāatlapo.
Ražas svētkos Bulduru dārzkopības vidusskolā parka dārzniece Marta Saulīte atklāja interesentiem, kā rožu stādījumus kopj un uztur skaistus vidusskolas parkā. Mūsuprāt, šis stāstījums liek pārdomāt, izvērtēt iespējas, kā šo darbiņu veicam mēs un ko var-
būt vajadzētu darīt citādāk, lai nepārcenstos un lai rozes labi augtu un krāšņi ziedētu ik gadu.
M. Saulīte: – Sagatavojot rozes ziemošanai, vispirms jāapskata rožu krūmi un jāizgriež nenobriedušie dzinumi, jo tie būs pirmie, kas nosals. Dzinumi jānogriež līdz nobriedušai vietai. Tad rozes atlapo. Nevienu lapiņu nenoplēš, bet ar šķērēm griež tā, lai lapas kātiņš paliktu kā neliela sedziņa pumpuriņam. Tas ir milzīgs darbs. Visas lapiņas jāsavāc un vislabāk jāsadedzina. Apgriešana veicama oktobra beigās, novembra sākumā, kad temperatūra noslīdējusi līdz piecu grādu robežai. Apgriežot tējhibrīdu rozes, atstāj augstāka auguma, floribundrozes apgriež kādus 40 cm augstu (skatīt 1. attēlā).
Rudenī daudz neizgriežam, atstājam tā, kā augs audzis; ja nu tur ir bojāts zars, to izgriežam. Kad roze apgriezta, ap to ar kapli uztaisa grāvīti, kurā liek sadalījušos kūtsmēslus (skatīt 2. attēlā).
Pēc tam grāvīti aiztaisa, lai kūtsmēslus pārklātu augsne. Kad temperatūra noslīdējusi zem nulles un ir -3°C, -5°C, katram rožu krūmam uzber augsnes konusiņu (skatīt 3. attēlā).
Ja ir ļoti auksti, nav sniega, liekam skujas. Jāteic gan, ka pēdējos divus gadus rozes ar skujām neesam klājuši, jo nav bijušas aukstas ziemas. Skujas liekam, ja stabili kādu nedēļu temperatūra ir noslīdējusi līdz -10°C. Konusiņu var uzbērt arī no kūdras, bet, ja ir mitrs, kūdra samirkst un veido blīvu garoziņu, zem kuras augi sāk sust.
Pavasarī rozes apgriež līdz četriem pieciem pumpuriņiem. Daudzu iecienīto vīteņrozi `Flammentanz` tikai atlapo, to neapgriež, jo ziedi veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem. Noziedējušos zarus un augļus apgriež vai nu tūlīt pēc noziedēšanas, vai, ja grib, lai augļi rotātu rozi, kad tā nezied, – nākamajā pavasarī. Šo rozi tikai atlapo, tā nav jāpieliec. Citas vīteņrozes atlapo, paklāj apakšā skujas un tad noliec. Skujas noteikti jāklāj, lai pasargātu no grauzējiem. Poliantrozītēm mēdz būt daudz jēlu dzinumu, jo šī roze visu vasaru zied. Kad visas rozes atlapotas, saulainā dienā tās ieteicams miglot ar «Čempionu». Pavasarī to nepaspēsit, liksies, ka roze vēl guļ. Taču pēc divām dienām pumpuri būs sarkani, un tad vairs nevarēs miglot. Pavasarī, kad rozes mostas, tās mēslojam ar kalcija nitrātu un kālija nitrātu, bet vasarā labs ir kompleksais mēslojums. Vairāk arī neko nemēslojam.
Šīs rozes ir stādītas 2005. gadā kapitāli ielabotās bedrēs, apakšā liekot mālu, jo jūrmalas augsnēs tas ir svarīgi.
Kāpēc agrotīkls un mulča neder?
Pasākuma laikā M. Saulīte atbildēja arī uz interesentu jautājumiem:
Vai rožu segšanai var izmantot agrotīklu?
– Ar agrotīklu jābūt uzmanīgiem, jo tas var rozes izsutināt. Pavasaros agrotīkls piesaista saules siltumu, bet naktīs ir auksti, un tādējādi rodas krasas temperatūras svārstības.
Vai segšanai varētu derēt mulča?
– Ar mulču esmu strādājusi minimāli. Rozēm mulča īpaši nepatīk. Neesmu pētījusi, kāpēc. Nevar jau pateikt, kādi koki ir mulčā.
Kad rozes jāatsedz?
– Agrāk latviešiem bijis teiciens – kad bērziem lapas ir kā peļu austiņas, tad jāatsedz. Bet nu vairs uz to paļauties nevar, jo laika apstākļi ir ļoti mainīgi. Agrāk 10. novembrī visas rozes ziemojām, tagad 10. novembrī vēl nevar neko tām likt virsū. Pavasarī nav tik daudz no aukstuma jābaidās kā no tā, lai saule neapdedzinātu zem skujām esošos pumpuriņus. Katram pašam jāskatās, kādi ir apstākļi.
Rozēm šogad izauga tādas garas pīckas, kas neziedēja. Kāpēc tā?
– Tas bija laika apstākļu dēļ. Pavasaris bija rozēm nepiemērots, pasauss – rozes sāka ziedēt. Tad uznāca lietus periods, mitrums, un augi uzņēma visas tās barības vielas, ko pavasarī nevarēja uzņemt. Strauji izauga jaunie dzinumi. Tie jānogriež līdz vietai, kur sākas pārkoksnēšanās.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»