Savienot vēsturi ar izklaidi

2019. gada 12. novembris 00:00

502

Ceļosim! Lielbritānijas tradicionālie karnevāli un īpašās katedrāles.

Šomēnes kopā ar brāli Kristeru devos četru dienu piedzīvojumā uz Lielbritāniju, Bridžvoteru, lai kopā ar maniem krustvecākiem iepazītu angļu vēsturiskās celtnes, kā arī lūkotu viņu interesantos karnevālus, kur pasākuma laikā varēja noprast, ka to rīkotāji laiku un naudas līdzekļus netaupa.

Ar «Kurzemīti» lidmašīnā
Savu ceļojumu sākām ar lidojumu no Kauņas lidostas. Līdz tam ik dienu lasījām «Brexit» jaunumus Eiropā – vai izdosies izstāties 1. novembrī, kas notiks, ja Lielbritānija izstāsties, vai būs kādi ierobežojumi? Patiesībā mums paveicās, un «Brexit» atlikts uz vēlāku laiku. Lidojums ilga divas stundas un 45 minūtes, esmu students, kuram daudz jālasa gan latviešu, gan ārzemju literatūra. Ilgi nedomādams, no ceļasomas izvilku Imanta Ziedoņa «Kurzemīti», un lidojums paskrēja nemanot.

Ierodoties Bristoles lidostā, mūs gaidīja mani krustvecāki. Ievēroju Bristoles šaurās ieliņas, kur ar automašīnu izbraukt dažubrīd bija izaicinājums, it īpaši, ja pretim nāca kravas automašīna. Briti ir atrisinājuši šauro ieliņu problēmu ar nelielām «kabatiņām», lai automobiļi varētu samainīties un dotos tālāk bez starpgadījumiem. Nedaudz dīvaina likās braukšana pa ceļa kreiso pusi un automašīnas stūres atrašanās labajā pusē, bet pie tā jau pieradu ceļojuma nākamajā dienā.

Atzīmējām mūsu brālēna dzimšanas dienu, sanāca kopā vairākas latviešu ģimenes, un ar kūkas svecīšu nopūšanu noslēdzās ceļojuma pirmā diena.

Somersetas grāfistes tradīcija
Otro dienu sākām ar došanos no mūsu ceļojuma dzīvesvietas Bridžvoteras uz Tauntonu, lai dotos nelielā iepirkšanās tūrē. Man atmiņā palika veikaliņi, kas bija vēsturiskās ēkās un angļiem ļoti tradicionālās.

Vakarā devāmies uz ikgadējo Somersetas grāfistes karnevālu, kas notiek vairākās pilsētās. Mēs to vērojām Bridžvoterā. Agrāk nebiju redzējis tik krāšņu un izdomas bagātu karnevālu. Milzīgas karnevāla mašīnas un dejojoši cilvēki uz tām bija kas vienreizējs. Citi bija tērpušies atbilstoši nogrimušās pilsētas Atlantīdas tēmai, citi vilka dēmonu kostīmu. Skatītājiem karnevāla dalībnieki piedāvāja katras grupas sagatavotu priekšnesumu, man īpaši patika, kā dejoja grupa, kas atveidoja agrāk populārās filmas «Karību jūras pirāti» varoņus. Karnevāla vakaru papildināja uguņošana, kādu iepriekš nebiju redzējis, – vairāk nekā 150 cilvēku, ģērbušies aizsargķiverēs un tērpos, sastājās divās rindās, turot virs galvām īpašas uguņošanas ierīces, un jaudīga uguņošana sākās. Manuprāt, tas ir apbrīnojami katru gadu rīkot grandiozu karnevālu, jo līdzekļu jāiegulda tiešām daudz, taču ik gadu šie pasākumi ir brīnišķīgi.

Nemainīgas vērtības
Trešajā dienā papildinājām vēstures zināšanas par Lielbritāniju. Devāmies uz Velsas pilsētu un Glastonberiju. Velsai pilsētas statuss ir kopš viduslaikiem, tieši pateicoties Svētā Endrjū jeb Velsas katedrālei. Jau no ārpuses tā ir krāšņa, ar spēcīgu auru, bet, ieejot iekšā, sajutos ļoti mazs un izjutu reliģiskās būves lielo spēku. Katedrāle ir celta gotikas stilā, kā daudzas Lielbritānijā, kur būves ir stāvas, «tiecas uz debesīm». Tajā ir vairāki altāri, tobrīd dziedāja katedrāles koris, un bija dzirdamas arī lielās ērģeles. Brīnišķīgi ir tas, ka tas viss ir saglabājies un nav izpostīts, jo tā ir liela vēsturiskā vērtība. Telpās jūtama spēcīga aura, sēdējām un meditējām.

Pēc svētvietas devāmies uz Glastonberiju, kas vēl seno romiešu celta. Pilsētiņas pievārtē katru gadu norisinās Glastonberijas festivāls – viens no lielākajiem Eiropas brīvdabas rokfestivāliem, kurš piesaista pasaules pazīstamākos mūziķus, kā arī pulcē vairāk nekā 100 000 apmeklētāju. Pirmo reizi tas notika 1970. gadā.

Mēs kāpām Glastonberijas Tora kalnā, kas ir apveltīts ar dažādiem nostātiem, ar to saistītas mītiskas un garīgas asociācijas, ko raisa kaut vai tas, ka šis konusveida uzkalns pēkšņi viens pacēlies salīdzinoši līdzenajā reljefā. Kalna virsotnē 14. gadsimta vēsturiskās celtnes paliekas – Svētā Mihaela baznīcas tornis. Gan Glastonberija, gan Tora kalns pieminēti ķeltu mitoloģijā, leģendās par karali Artūru. Viena no leģendām arī stāsta, ka karalis Artūrs esot apbedīts Glastonberijas abatijā. No kalngala vērojām skaisto Somersetas rudens ainavu, no Tora kalna tā labi pārskatāma pa visiem 360 grādiem. Šī ainava, tāpat kā britu vēsture un senās celtnes, gadsimtiem nemainīgās tradīcijas ir spēcīgas vērtības šajā valstī.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Savienot vēsturi ar izklaidi

Kategorijas