Spriešana sanāksmēs beigusies; tagad jāraksta

2019. gada 8. novembris 00:00

Īslīcē un Bauskā sapulcēs iedzīvotājus interesē zemes un nodokļu jautājumi.

Ar sapulci Bauskas novada domes administrācijas ēkā trešdienas, 6. novembra, vakarā beidzās deviņu publiskās apspriešanas sanāksmju virkne par Bauskas novada jaunā teritorijas plānojuma pirmās redakcijas un Vides pārskata projektu. Šajā sabiedriskajā apspriešanā akcents bija uz plānu pievienot pilsētai tuvējos ciemus – Janeikas, daļu Mūsas, Jauncodes un Elektriķu ciemu, Bērzkalnus.

Iedzīvotāju sapulcēs gan Ceraukstes pagastā, gan Jauncodē un Īslīces kultūras namā sanākušajiem iedzīvotājiem lielas bažas bija par to, ka, pievienojoties pilsētai, augs nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) zemei un mājoklim. Vai tā būs, vai nebūs – skaidras atbildes nav.
Ar iedzīvotājiem otrdienas vakarā Īslīcē un trešdien Bauskā tikās plānojuma izstrādātājas SIA «Reģionālie projekti» pārstāve Santa Pētersone un pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas speciāliste Dace Platonova, kā arī domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs.

Par zemes vērtību un zonējumu viennozīmīgas atbildes nav
Nav plānotāju kompetencē atbildēt par nodokļiem, tomēr arī no citiem klātesošajiem speciālistiem iedzīvotāji minētajos pagastos pilnīgi drošu atbildi uz šo jautājumu neguva. Bauskā trešdien novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs apgalvoja, ka zemes vērtība tiek noteikta un NĪN tiek aprēķināts pēc faktiskā zemes lietojuma, nevis pēc funkcionālā zonējuma teritorijas plānā. Piemēram, Bērzkalnos kādam četru hektāru gabalam lietošanas mērķis ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, nākotnes plānojumā funkcionālajā zonējumā šī teritorija iezīmēta kā mazstāvu apbūve. Skaidrs, ka mazstāvu apbūvei mērķētās zemes vērtība būs daudz augstāka un līdz ar to arī NĪN lielāks nekā lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kur ir augļudārzs un pļava.

Kā izskanēja sapulcē Īslīcē – nekādi skaistie pilsētas izaugsmes mērķi nespēj cilvēku nomierināt, ja viņam nodoklim būs jātērē daudz lielāka naudas summa.

V. Čačs gan mierina visus, kam šāda situācija un bažas, – kamēr vien jūsu zeme reāli būs lauksaimnieciska rakstura un bez apbūves, tās vērtība tiks aprēķināta kā lauksaimniecībā izmantojamai. Valsts zemes dienesta speciālisti, ar ko «Bauskas Dzīve» konsultējās, gan tik strikti un viennozīmīgi to nepasaka. Vajadzētu būt tā, kā min domes priekšsēdētāja vietnieks, ka zemes vērtību rēķinātu pēc faktiskā izmantojuma, bet apgalvot to nevarot, jo esot dažādi interpretējami Ministru kabineta noteikumi un juristam piederot galavārds. Par piemēru tiek stāstīts gadījums ar mazdārziņiem Ziedoņu ielā Bauskā, kur ilgus gadus zemes īpašniekiem vajadzēja maksāt lielu NĪN kā par apbūves gabaliem, nevis kā par faktiski lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Ne tik sen šī absurdā situācija sakārtota tā, ka zemei noteikts lauksaimnieciska izmantojuma mērķis.

Speciālisti zemes īpašniekiem piepilsētā iesaka nekavējoties rakstīt iesniegumus pašvaldībai ar lūgumu viņu īpašumu «iezīmēt» kā lauksaimniecības zemi ciema teritorijā (L1).

Adreses, transports un viensētas
Pievienojot īpašumus pilsētas teritorijai, mainīsies adresācija. Par šīm darbībām iedzīvotājiem nebūs jāmaksā, tas ir pilnīgi noteikti. Pašvaldības darbinieki teic, ka adrešu maiņas process notiks «automātiski», pašiem uz Zemesgrāmatu nodaļu nevajadzēšot iet. Eksperti gan to apšauba – ar Valsts ugunsdzēsības dienestu, Valsts policiju un vēl vairākām iestādēm tiešām šī informācijas apmaiņa notikšot «automātā», bet uz Zemesgrāmatu nodaļu izziņu no pašvaldības vajadzēšot aizgādāt katram pašam.

Sapulcē Bauskā tika runāts arī par to, ka, paplašinoties pilsētas teritorijai, būtu jādomā par pilsētas sabiedrisko transportu. Sanākušie minēja, ka būtiski sadārdzināsies pakalpojumi, ko pagastā sniedz bāriņtiesa, bet pilsētā veic notārs. Tika minēts fakts, ka pilsētas teritorijā vairs nevarēs tik bieži un brīvi kurināt ugunskurus, kā laukos to dara.

Bija ieteikums domāt, lai veiktu izmaiņas likumos un noteikumos par viensētu atdalīšanu no pārējās zemes. Ja, piemēram, cilvēkam pieder astoņi hektāri zemes, viņš no tās savu viensētu likumīgi bez «meistarīgas shēmošanas» nevarot atdalīt. Plānotāji skaidroja – ja zonējumā viensētas «iekrāsotas» kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, nevis kā nacionālas nozīmes lauksaimniecības zeme, tad tagad noteikumi atļaujot viensētas atdalīt no pārējā gabala.

Cer uz ielas šķūrēšanu
Noskaņojums ciemu iedzīvotājiem pārsvarā ir pret pievienošanos pilsētai, jo tāpat labi – Jauncodē ūdens esot labs, arī Bērzkalnos «Īslīces ūdens» pakalpojums apmierinot.

Tomēr vairāki «Bauskas Dzīves» uzrunātie ciematnieki atzīst, ka tāpat jau jūtoties kā pilsētnieki un viņus pievienošana Bauskai nebiedējot, nekādas problēmas nesaskatot. Bērzkalnos dzīvojošā Sarmīte vispār neatceras, kad viņa būtu devusies uz Īslīces pagasta pārvaldi, jo pilnīgi viss saistot tikai ar Bausku. Skaidrīte savukārt ļoti cer, ka, esot Bauskā, varbūt sākšot ziemās šķūrēt viņas ielu. Tur sešas mājas, un ielu pašvaldības dienesti nekad nav šķūrējuši.

Ja Bērzkalnus pievienos pilsētai, kā plānots, arī Īslīces SOS bērnu ciemats un tur esošais Rundāles novada bērnudārzs «Saulespuķe» pāries Bauskas teritorijā. Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis nekādas problēmas no šīs robežu pārbīdīšanas pirmsskolas izglītības iestādei nesaskata. Lielāka neziņa esot saistībā ar līgumu, kas līdz 2021. gadam noslēgts ar «SOS Kinderdorf» par bērnudārza ēkas bezatlīdzības lietošanu.

Kā jau iepriekš «Bauskas Dzīve» rakstījusi, pašvaldība ierosinājusi paplašināt pilsētas teritoriju, to argumentājot šādi: lielāks iedzīvotāju skaits pilsētā – lielākas iespējas piesaistīt dažādu projektu un fondu līdzekļus; tiek izpildīts kritērijs «Rail Baltica» stacijai Bauskā, ja ir 10 000 iedzīvotāju pilsētā (šogad 1. janvārī 8838); vieglāk pilsētai piesaistīt investīcijas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Spriešana sanāksmēs beigusies; tagad jāraksta

Kategorijas