Komentāri: varonības zīmē

Žanna Zālīte, Ruta Keiša, Uldis Varnevičs

2019. gada 8. novembris 00:00

Kas ir varonība mūsdienās? Kādi varētu būt varonības piemēri mūsu pašreizējā Latvijas, novadu dzīvē?

Marta Zirnīte, Vecumnieku vidusskolas 12. klases skolniece

Drosme paust savus uzskatus
– Varonība, aizstāvot savu pārliecību par neatkarīgu valsti, izpaudās 1919. gada rudenī, kad Bermonta karaspēks iebruka Latvijā un norisinājās viens no asiņainākajiem Latvijas Neatkarības kara posmiem. Latviešu karavīru drosme un varonība ļāva uzveikt pretiniekus.

Varonība Latvijas nākamās simtgades paaudzei nebūt nenozīmē tikai pārdrošu rīcību ekstrēmās kara situācijās, kā tas bija latviešu vīriem, kuri veidoja neatkarīgu valsti. Mūsdienu Latvijas varoņi ir cilvēki, kuri ar lepnumu un prieku, nereti spītējot grūtībām, izvēlas rīkoties un nepalikt vienaldzīgiem. Varonība – tā ir arī drosme paust un aizstāvēt savus uzskatus; tā ir cieņa un mīlestība pret valsti, lepni nesot tās vārdu pasaulē.

Manuprāt, priesteris Andrejs Mediņš ir mūsu varonis, kurš nepaguris aicina uz labiem darbiem gan Bārbelē, gan Kurmenē. Viņš ir gatavs iet un darīt, lai aizstāvētu noteiktas vērtības un ideālus.

Šis ir laiks, kad bez varoņa ir bīstami, un tikpat bīstami ir kļūt par varoni. Aicinu ikvienu sajust sevī varonības garu, lai ietu un darītu vairāk, lai pastāvētu par sevi un savu tēvuzemi!

Juris Dalbiņš, baušķenieks, bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris

Jāaizstāv vērtības
– Teikšu, ka ir divas varonības. Viena ir ikdienas. Tā ietver spēju ikdienā nepārtraukti aizstāvēt patriotismu, stingru vērtību sistēmu, tradīcijas – kā mīlestība, godīgums un taisnīguma izjūta.

Un ir tā varonība, kas kaujas laukā. Kā karavīri parasti saka: «Tas, kurš nebaidās, tas ir muļķis.» Baidās visi, bet varonība ir tā, kad spēj pārvarēt savas bailes. Kad ir vērtības, kuras esi gatavs aizstāvēt un turi augstāk par visu pārējo. Kad spēj pārvarēt savas bailes, izpildīt kaujas uzdevumu un aizstāvēt, riskējot ar dzīvību, to, par ko esi iestājies un kāpēc karavīra formu esi uzvilcis. Varonība cīnīties par savu valsti un savu ģimeni. Kā teic ungāru dzejnieks Šāndors Petēfi: «Visu dzīvi es veltu mīlestībai un visu mīlestību savai valstij.»

Pirms simt gadiem tā bija īpaša varonība – būt gatavam ziedot savu dzīvību tikai ar ticību, ka valsts būs, ka tā ir jāaizsargā. Karavīru mīlestība pret savu valsti izpaudās pilnā mērā. To noteica tā laika cilvēku stiprās vērtības.

Arī šodien ir varonība saglabāt vērtības un nepakļauties globālajām ietekmēm, kas klasiskās vērtības deldē.

Līga Feldmane, Pilsrundāles vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja

Jauniešos slēpjas rezerves
– Varonībai patiesībā nav īstas definīcijas. Manuprāt, par varoņiem nepiedzimst, tādi rodas krīzes situācijās vai apdraudējuma apstākļos. Karā un izsūtījumā cilvēka atteikšanās no maizes gabaliņa par labu kādam citam bija varonība. Atbrīvošanas cīņu kaujinieki kļuva par varoņiem, kaut paši to neapzinājās un neizvēlējās.

Latviešu valodas un literatūras stundās ir iespējas par to runāt ar jauniešiem. Grūti atbildēt viņu vietā, bet nevar nepamanīt, ka līdzās jaunības maksimālismam daudzos ir bezkompromisa patriotisms. Nesen runājām par Kārļa Skalbes daiļradi – par patriotisko dzeju un «Mazajām piezīmēm». Audzēkņi ļoti labi saskata vēsturiskā laika līdzības ar mūsdienām. Esmu novērojusi, ka spēcīgi literārie darbi jauniešos atstāj dziļu iespaidu. Piemēram, nesen stundās lasījām Māras Zālītes romānu «Pieci pirksti», un jaunieši izdzīvoja visu pārdzīvojumu gammu.

Ticu, ka mūsu jaunieši būtu gatavi riskēt ar sevi un aizstāvēt tuvākos, taču ne visi grib par to skaļi runāt. Varbūt tieši klusie, dažkārt nenovērtētie slēpj sevī lielas varonības rezerves.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: varonības zīmē

Kategorijas