Atsevišķais Bauskas bataljons

Raitis Ābelnieks, Bauskas muzeja vēstures nodaļas vecākais speciālists

2019. gada 8. novembris 00:00

154

Mūsu novadnieki – Latvijas Neatkarības kara varoņi.

Sagaidot Lāčplēša dienu, ir vērtīgi atskatīties uz tiem tālajiem notikumiem, kas iespaidoja Latvijas turpmāko attīstību vesela gadsimta garumā. Par baušķenieku devumu mūsu valsts brīvības izcīnīšanā jau ir bijis daudz pētījumu un rakstu. Arī šī gada 31. maija publikācijā «Kaujas par Bausku 1919. gada pavasarī» aprakstīta Atsevišķā Bauskas bataljona izveidošanās un piedalīšanās kaujās mūsu pilsētas pievārtē. Starplaikā vēl ir nākusi klāt papildu informācija par mūsu novadniekiem, kuri piedalījās Latvijas Neatkarības karā.

Zināmi visu redzamo personu uzvārdi
Šoreiz gribu pievērst lasītāju uzmanību šeit redzamajai unikālajai fotogrāfijai no Latvijas Kara muzeja krājuma. Tā tapusi Grenctāles muižā, kur 1919. gada maija beigās izvietojās un ilgāku laiku uzturējās Atsevišķais Bauskas bataljons. Attēlā redzams viss šī bataljona komandējošais sastāvs – 22 latviešu un divi vācu virsnieki pie Grenctāles muižas kungu mājas parādes durvīm kopā ar bataljona ārstu Gailīti un intendantu – Budbergas pagasta lauksaimnieku Lindemani. Grenctāles muižas kungu māja Brunavas pagastā ir saglabājusies līdz mūsdienām, vienīgi skaisto ārdurvju vietā tagad ir citas.

Bauskas bataljonu izveidoja vietējie latviešu virsnieki, un tajā dienēja aptuveni 300 pilsētas un apkārtējo pagastu vīri. Šo fotogrāfiju īpaši vērtīgu padara tas apstāklis, ka ir zināmi visu redzamo personu uzvārdi, daudziem arī vārdi. Bet sasaistē ar gaidāmajiem valsts svētkiem sevišķi nozīmīgs ir fakts, ka seši attēlā redzamie latviešu virsnieki, mūsu novadnieki, par nopelniem kaujas laukā vēlāk ir saņēmuši augstāko Latvijas militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni (LKO). Tie ir: Ceraukstes pagastā dzimušais Jānis Birznieks, Bruknas pagastā dzimušais Valdemārs Ērmanis, Budbergas pagastā dzimušais Leons Krafts, Bauskas pagastā dzimušie Juris Kristiņš un Tālivaldis Lepše, kā arī Rundāles pagastā dzimušais Jānis Vīksne.

Tā laika karavīru ietērps
Attēls sniedz daudz informācijas par tā laika karavīru ietērpu. Visiem latviešu karavīriem vienojošais elements bija tradicionālā kokarde pie cepures – «Latvijas saulīte», bet cepures gan ir dažādu paraugu, respektīvi – no vairāku valstu uniformām. To pašu var teikt par mundieriem un apaviem, te var atpazīt lielākoties Krievijas un Vācijas militāros ietērpus. Var redzēt, ka tika izmantoti gan kājnieku, gan jātnieku apavi ar piešiem, gan stulmu zābaki, gan īsie šņorzābaki kombinācijā ar stilbtiņiem un garie šņorzābaki. Šis dažādo ietērpu raibums lieliski ilustrē situāciju mūsu valsts tapšanas sākumposmā un Latvijas armijas izveidošanās gaitu. Tas vēlreiz apliecina faktu, ka toreizējās uzvaras kaujās pret stiprāku pretinieku nodrošināja patriotisms un vēlme izcīnīt savu valsti, nevis materiālais nodrošinājums.

Apkakles zīmotnes bija tādas pašas kā mūsdienu Latvijas armijā, šeit pārstāvēti virsnieki ar leitnanta, virsleitnanta un kapteiņa dienesta pakāpi. Vienīgi virsseržantam tolaik bija divas svītriņas uz zīmotnēm, kas vēlāk atbilda kaprāļa dienesta pakāpei. Ieņemamos amatus norāda leņķveida uzšuves uz piedurknēm – vada komandierim viena, rotas komandierim un tā vietniekam divas, bet bataljona komandierim trīs.

Latvieši kopā ar vāciešiem
Attēlā redzams interesants solidaritātes apliecinājums: vācu virsniekiem arī ir piestiprinātas «Latvijas saulītes» – brīvkorpusa komandierim fon Brandisam tā ir pie krūtīm, bet leitnantam Betiheram, kuru fon Brandiss bija iecēlis par pirmo Atsevišķā Bauskas bataljona komandieri, tā ir pie cepures kopā ar Vācijas armijas kokardi. Savukārt trim latviešu virsniekiem pie zīmotnēm ir piestiprinātas Brandisa brīvkorpusa īpašās atšķirības zīmes – aļņa raga atveids.

Jāpiebilst, ka Atsevišķais Bauskas bataljons kopš izveidošanas vairākus mēnešus atradās taktiskā pakļautībā fon Brandisam, jo sakaru ar citām latviešu vienībām tolaik praktiski nebija. Jāņa Baloža vadītā Dienvidlatvijas brigāde 1919. gada pavasarī atradās pie Lielupes Kalnciema rajonā, bet Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā vēl tālāk – Ziemeļvidzemē.

Šo un vēl vienu līdzīgu lielizmēra fotogrāfiju ar Atsevišķā Bauskas bataljona komandējošo sastāvu novembrī var aplūkot Bauskas muzejā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atsevišķais Bauskas bataljons

Kategorijas