Aicina uz sapratni – Bauskai ir jāaug

2019. gada 5. novembris 00:00

107

Jauncodes bibliotēkā stāvgrūdām pulcējušies cilvēki grib konkrēti zināt, kas viņus pilsētā sagaida.

Codes pagastā piektdien, 1. novembrī, bija turpinājums publiskās apspriešanas sanāk-
smju virknei par Bauskas novada jaunā teritorijas plānojuma pirmās redakcijas un Vides pārskata projektu. Saskaņā ar to Codes pagastā paredzēta ievērojama robežu maiņa, pievienojot pilsētai tagadējo Jauncodes un Elektriķu ciemu.

Sanāksmes rīkotāji nebija nojautuši iedzīvotāju lielo interesi par šo pasākumu, jo Jauncodes bibliotēkā tam paredzētajā telpā ap 60 sanākušo ietilpināt tā arī neizdevās. Saspiestība «plecu pie pleca» jau sākumā radīja papildu spriedzes gaisotni.
Sanāksmes ievadā attīstības un plānošanas nodaļas speciāliste Dace Platonova uzsvēra, ka iedzīvotāju viedoklis par plānojuma projektu ir ļoti svarīgs, lai domes politiķi varētu lemt par grozījumiem un papildinājumiem tā turpmākai izstrādei.

«Vispārīgas lekcijas mūs neinteresē!»
Līdzīgi kā iepriekš rīkotajās sanāksmēs, centrālā vieta bija iecerēta plānojuma izstrādātāja apjomīgajai prezentācijai, pārpilnai juridisku dokumentu un plānošanas terminu uzskaitījumu. Kad bija pārvarētas tehniskās grūtības un atrasts pleķītis uz sienas, kur projicēt prezentāciju, SIA «Reģionālie projekti» pārstāvis Ivo Narbuds centās stāstīt un rādīt attēlus gan tiem, kas sēdēja pretim, gan tiem, kas viņam aiz muguras.

I. Narbuds izskaidroja teoriju – kas ir teritorijas plānojums; ka tas ir pašvaldības galvenais likums, kurā noteikti zemes izmantošanas nosacījumi; ar cik institūcijām plānotājiem jāsadarbojas, lai plānojumu izstrādātu u. tml. Taču izrādījās, ka sanāksmes dalībniekiem bija cits galvenais mērķis – viņi vēlējās zināt, kas viņus sagaida, kad ciems būs pārtapis par pilsētu. Plānotāja uzstāšanos skarbi pārtrauca sauciens: «Vispārīgas lekcijas mūs neinteresē!» Un tad sekoja asi izteiktu sakarsētu jautājumu un pārmetumu gūzma pašvaldības pārstāvjiem – gan par to, kas būs, gan par to, kas bijis un kas nebijis. Tad pašvaldības speciālisti un politiķi centās atbildēt uz jau iepriekš prognozējamiem jautājumiem. Iespējams, būtu mazāk emocionālu izvirdumu un vairāk lietišķuma sarunai ar iedzīvotājiem, ja atbildes uzskatāmā prezentācijā un skaidrojumā pašvaldības speciālisti būtu sagatavojuši «lekcijas» vietā.

Galvenie jautājumi un atbildes, kas attiecas uz robežu maiņu

Kāpēc jāpievieno ciemi pilsētai; kāds mums katram no tā būs labums?
– Dace Platonova skaidroja, ka robežu maiņa ir pamatota, jo ciemi jau tagad ir saistīti ar pilsētas infrastruktūru; lielāka teritorija un iedzīvotāju skaits spēcinās pilsētu kā novada centru.

Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone pauda sapratni par iedzīvotāju bažām, ka pārmaiņas var ietekmēt ģimenes budžetu. Uzdodot retorisku jautājumu «Vai mums vajag pierobežu māju pilsētu, vai mēs vēlamies attīstītu sava novada centru?», viņa aicināja domāt par novada attīstību kopumā un tā iespējām nākotnē, uzsverot – «mums ir viena pašvaldība, mēs esam vienā novadā».

Vai, pievienojot pilsētai, grib iegūt vairāk nodokļu naudas no iedzīvotājiem? Kā būs ar nodokli, ja pie mājas piekļaujas arī lauksaimniecības zeme vairāku hektāru platībā? Vai pilsētā būs iekļauta arī lauksaimniecības zeme?
– D. Platonova uzsvēra, ka ar šo plānojuma dokumentu neko nevienam neatņem un nedod citam. Ar plānojumu tiek noteikts zemes zonējums pēc izmantošanas veida un sakārtoti lietošanas mērķi; tas nenosaka ne zemes kadastrālo vērtību, ne nodokļus. Viņa arī skaidroja, ka gan ciemā, gan pilsētā zemes nodokli aprēķina atsevišķi zemes apbūvētajai teritorijai un piemājas zemei. Zemes kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests, un tas, vai īpašums atrodas ciemā vai pilsētā, nav noteicošais. D. Platonova sacīja, ka arī pašlaik vietām Jauncodē īpašumam ir augstāka kadastrālā vērtība nekā kaut kur pilsētā. Viņa skaidroja, ka zemes daļai, uz kuras atrodas māja, nodokli rēķinās kā apbūves teritorijai, bet piemājas zemei var noteikt citu mērķi – pagaidu sakņu dārzs vai rekreācijas zona.

Vai daudzdzīvokļu nami būs jānodod apsaimniekošanā «Vides servisam»?
– Namu īpašnieki paši pieņem lēmumu par to, kā apsaimniekot savu ēku.

Pašlaik ciemā ir iedzīvotāji, kuriem ir mājlopi. Kā būs pilsētā?
– Plānojums neparedz būvēt jaunas kūtis nākotnē.

Kā tiks attīstīta Draudzības un Mēmeles iela un ceļa posms gar tagadējo Elektriķu ciema teritoriju; vai būs gājēju ietves un ielu apgaismojums? Kur palicis Bauskas apvedceļš?
– Novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks aicināja iedzīvotājus uz sapratni par to, ka pilsētai ir jāaug. Lai tā varētu attīstīties, ir jāplāno nepieciešamā robežu maiņa. Viņš uzsvēra, ka, palielinoties pilsētai, pašvaldībai būs vieglāk turpināt arī jau ieilgušās sarunas ar valsts institūcijām par apvedceļa būvi; palielinot iedzīvotāju skaitu pilsētā, tiek izpildīts kritērijs «Rail Baltica» stacijai pie Bauskas. Pēc Mēmeles ielas posma sakārtošanas pašvaldība pakāpeniski plānos arī gājēju celiņu izbūvi un apgaismojuma ierīkošanu tagadējo ciemu teritorijā; ir padomā arī satiksmes apļa būvēšana Draudzības ielas galā.

D. Platonova aicināja iedzīvotājus paust savu attieksmi par robežu maiņu, iesniedzot pašvaldībā aptaujas anketas, kuras varēja parakstīt gan sanāksmes laikā, gan iesniegt pašvaldības klientu apkalpošanas centrā vai atstāt bibliotēkā. Viņa aicināja visus, kam interesē jautājumi par konkrētu īpašumu vai ir priekšlikumi plānojumam, vērsties novada domes administrācijā. Sabiedriskās apspriešanas posms plānojuma pirmajai redakcijai vēl turpināsies līdz 2019. gada 14. novembrim.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aicina uz sapratni – Bauskai ir jāaug

Kategorijas