Kaktusi uzzied krāsu priekā

2019. gada 5. novembris 00:00

572

Marta Roga Vecumniekos sarīko savu pirmo gleznu personālizstādi.

Ainavas un ziedoši kaktusi – pavisam 13 dažāda izmēra, formu un krāsu gleznas apskatāmas Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas audzēknes Martas Rogas pirmajā personālizstādē «Krāsu prieks».

Lai iepazītos ar meitenes daiļradi, 31. oktobra vakarā skolas atpūtas telpā pulcējās tuvinieki, draugi, skolēni, pedagogi un ziņkārīgie.
Vizuāli plastiskās mākslas programmas vadītāja Anda Sproģe, atklājot 11 gadu vecās 4. klases audzēknes darbu ekspozīciju, uzsvēra, ka skolas dzīvē šāds notikums tiek piedzīvots jau otro reizi. Janvārī debijas personālizstādi sarīkoja Martas Rogas skolasbiedre, toreiz 5. klases audzēkne Enija Zagorska.

Daba – iedvesmas avots
Māksla esot dvēseles, sirds, prāta, skaistuma un mīlestības samezglojums un visa veida cilvēka tieksmju skaistākais darinājums, kas spēj eksistēt pilnīgi pastāvīgi paralēli visam citam, – tā, atsaucoties uz gleznotājas Džemmas Skulmes pausto, sacīja Anda Sproģe. Arī Martas dzīvē «viss tik veiksmīgi samezglojies», ka var baudīt viņas oriģinālo darbu izstādi. «Esi teikusi, ka iedvesmojies no dabas, gleznās parādās dažādi augi, arī kaktusi. Daudziem māksliniekiem daba ir radošās aktivitātes avots, jo, izrādās, koki un augi ideāli pilda funkciju, kas svarīga cilvēkam, – tie ir uzticami, un ar tiem var saprasties. Tu audzē kaktusus un labi ar tiem saproties, tāpēc tie dzīvo arī tavās gleznās. Ar savu radošo darbību tu bagātini skolas dzīvi, un, lai gan tas ir mazs piliens jūrā, šī personālizstāde ir labs sākums sevis apliecināšanai Latvijas kultūras dzīvē. Turpini attīstīt savu glezniecības stilu un rokrakstu, nebaidies no idejām, krāsu risinājumiem!» sveicot audzēkni, rosināja pedagoģe.

Marta Roga, uzrunājot klātesošos, atklāja, ka izstāde tapusi tāpēc, ka viņai patīk zīmēt, nevis tāpēc, ka kāds to liek darīt. «Sāku gleznot jau pagājušajā gadā, taču nedomāju, ka nonākšu līdz savai pirmajai izstādei. Vispirms zīmēju ainavas, bet ziemas periodā iepatikās kaktusu tēma, un sāku attēlot tos,» sacīja meitene. Pārsteidzoši, bet ideja, ko gleznot, rodas tad, kad sagatavoti visi materiāli un sākts jaukt krāsas. Anda Sproģe atzīst, ka tas atbilst audzēknes eksperimentētājas dabai, un uzsver, ka Marta regulāri gūst godalgotas vietas dažādos konkursos, viņas darbiem piemīt kas tāds, ko pamana un novērtē.

Lauž savu ceļu
Mūzikas un mākslas skolas direktore Iveta Lavrinoviča atzina, ka par mākslinieku runā viņa bildes, un arī šie darbi ļauj ko vairāk uzzināt par Martu, dod iespēju ielūkoties, kas «slēpjas viņas sirds kambarīšos». Profesionālās ievirzes izglītības iestādes vadītāja pateicās audzēknei par uzdrīkstēšanos un laiku, kas veltīts, darot vairāk, nekā paredz mācību programma.

Interesantu stāstu par Martu atklāja viņas bijusī audzinātāja sākumskolā (pašlaik meitene mācās Vecumnieku vidusskolas 5. klasē) Ivanda Ieveniece: «Marta bija neērtais bērns. Skolotājs vienmēr kaut ko iecer un paredz, kādam vizuālās mākslas vai mājturības stundā vajadzētu būt galarezultātam, taču Marta vienmēr lauzās pa citām straumēm un meklēja pati savu ceļu. Sākumā mēģināju viņu pierunāt, bet tad paļāvos, jo sapratu, ka viņai ir savs gājums.» Skolotāja Martai vēlēja «atrast savu ceļu un lauzt jaunas gultnes».

Sveicēju pulciņā bija arī meitenes mamma Sanita Roga. Viņa ir pedagoģe, tāpēc uzsvēra, ka skolotāja uzdevums ir iedvesmot un parādīt audzēkņiem iespējamo pareizo virzienu, palīdzēt ieraudzīt un saprast, kurš ceļš ir piemērotākais. Bērniem atliek tikai mēģināt. Sanita Roga pateicās meitas skolotājai Andai Sproģei par pamudinājumu uzdrīkstēties.

Vēlējumu pauž līdzībās
Tā kā Martas izstādē vadošā tēma ir kaktusi, turklāt meitenei šie augi ir mīļi, Vecumnieku vidusskolas skolotāja Ingrīda Segliņa bija radījusi dāvanu, «sakrustojot» ķirbi ar smailiem durekļiem. ««Kaktusi reti zied, lēni jo lēni aug» – tādas ir Gunāra Freidenfelda slavenākās dziesmas «Kaktuss» pirmās rindas. Kaktusi tiešām zied reti, bet, kad uzzied, tad ar tik krāšņiem ziediem, ka nevar vien nobrīnīties.

Kaktusi mēdz būt ļoti asi un duroties prot sevi aizstāvēt. Tie ir izturīgi un var izdzīvot pat vispieticīgākajos apstākļos. Arī tavs ceļš mākslā varētu būt līdzīgs kaktusam. Lai tu visnegaidītākajos brīžos spēj uzziedēt koši jo koši; lai tu proti sevi aizstāvēt un ar visminimālākajiem līdzekļiem spēj radīt lieliskus mākslas darbus!» runājot līdzībās, vēlēja Ingrīda Segliņa.

Ziedus, nelielas veltes un sirsnīgus apsveikumus Marta saņēma arī no citiem izstādes apmeklētājiem. Meitene pateicās visiem par klātbūtni, bet jo īpaši savai skolotājai Andai Sproģei un ģimenei, kas vienmēr atbalsta.

Ar muzikāliem akcentiem Martas lielo notikumu izskaistināja māsas Loretas Rogas čella priekšnesums un māsīcas Alises Vēveres akordeona skaņdarbs «Mazā dejotāja». Klātesošie aplūkoja gleznas, aprunājās ar autori un pie stilistiski iederīgi noformēta galda, kur netrūka arī no Martas mājām atvesto kaktusu, baudīja sarūpētos našķus, cienājās ar zaļu – adataino augu krāsas – limonādi. Iespējams, kādu šīs ainavas un krāsu priekā uzplaukušie kaktusi iedvesmos un pamudinās uzdrīkstēties.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kaktusi uzzied krāsu priekā

Kategorijas