Atkāpties no bezdibeņa malas un ieraudzīt cerību

2019. gada 5. novembris 00:00

767

Atkāpties no bezdibeņa malas un ieraudzīt cerību

Jārod kas pozitīvs, jo nāve nekur neaizbēgs, tāpat visi mirsim, nav, kur steigties.

Par šo tēmu izvēlas nerunāt, labāk klusēt. Tomēr tas nenovērš faktu, ka pašnāvības ir aktuāla problēma, to skaits nesarūk. Tā diemžēl šoruden kādā no mūsu novadiem sieviete pakārās... Nerunāšana nav risinājums. Tāpēc «Bauskas Dzīve» izzināja drūmo statistiku un sarunās ar speciālistiem mēģināja gūt padomus, kā palīdzēt līdzcilvēkiem, kas stāv tuvu bezdibenim vai jau uz tā malas.

Jāmeklē prieks un atslodze ikdienā
«Bauskas Dzīve» tikās ar Bauskā praktizējošu psihiatru Edgaru Lauci, kuram ir 30 gadu pieredze šajā darbā. Ārsts uzskata, ka vajadzētu izrunāties ar tuviniekiem. Ja tas nav iespējams, būtu jāmeklē speciālists – psihoterapeits, psihiatrs. Visbiežāk jau cilvēki sāk ar ģimenes ārstu, un viņš izvērtē, kāda palīdzība nepieciešama.

Ja notiek pašnāvības mēģinājums, tad cilvēks jāstacionē psihiatriskajā slimnīcā, tuviniekiem jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, jāuzrauga cilvēks.

Psihiski paasinājumi nereti pastiprinās gada tumšajos mēnešos, tas, protams, ir individuāli un nav vispārināms. Psihiatrs iesaka atrast ko jauku, interesantu nodarbi, kas piešķirs krāsas pelēkajai ikdienai. Pats ārsts jau aptuveni 15 gadus nodarbojas ar putnu vērošanu. Tas dod prieku un atslodzi no psihiatra un tiesu medicīnas eksperta ikdienas. Nepārprotami, vispirms jāmēģina izpausties, piemēram, interešu pulciņos, kādās nodarbēs, nevajadzētu steigties ar zālēm. Kad atnāk pie psihiatra, tad tiek nozīmēti medikamenti, kaut vai, iespējams, pietiktu ar psihoterapiju. Bet mediķis atzīst: «Cilvēki paši grib dzert zāles.» Problēmas jāmācās atrisināt, tajā var palīdzēt psihoterapija.

Galvenais – atrast problēmas cēloni
«Bauskas Dzīve» ārstam atgādina daudzu bažas par iešanu pie psihiatra, bailes, ka «būs uzskaitē» un nedrīkstēs, piemēram, vadīt automašīnu. «Tā nav kontrindikācija automobiļa vadīšanai. To nevar, piemēram, ja ir garīgas slimības, atpalicība. Katrs gadījums ir individuāls, bailes no psihiatra nāk no padomju gadiem, patiesībā tām nav pamata,» uzsver E. Laucis. Protams, ja cilvēks jau provē sev likt klāt rokas, tad noteikti jāved uz slimnīcu. To var darīt arī ar varu – bez izmisušā cilvēka piekrišanas, lai glābtu viņa dzīvību. Psihiatriskā slimnīca pacientiem ir bez maksas. Varot arī pats braukt, ja apzinās problēmu. Tur ir arī psihoterapeiti, dažāda palīdzība, tur smalkāk var izanalizēt kaiti un problēmu.

Pie psihiatra vairāk vēršoties sievietes, biežāk depresijas sakarā. Pašlaik esot jaunās paaudzes zāles, kas neizraisot tik milzīgu pierašanu. Turklāt tām mēdzot būt 75% kompensācija. Pašnāvības domas pacienti lielākoties neatklāj, priekšplānā lielākoties esot citas sūdzības, kuru vidū var «izpeldēt», ka «ir tik slikti, ka negribas dzīvot».

Svarīgi atrast kādu, ar ko izrunāties, noskaidrot cēloni – problēmu – un to risināt. Palīdzību var meklēt arī pie speciālistiem. Ja ambulatori nevar tikt galā ar depresiju, var ārstēties Rīgā, kādā neirožu nodaļā, tur ir brīvāks režīms nekā psihiatriskajā slimnīcā, ir pieejamas dažādas nodarbības, piemēram, mākslas, ir ergoterapeits. Arī tāda ārstēšanās ir pieejama bez maksas, vajadzīgs nosūtījums. Tiesa gan, esot jāgaida rindā. Ir ambulatorais centrs «Veldre» Rīgā. Ambulatorā aprūpe ietver psihiatru konsultācijas. Nepieciešamības gadījumā pacients saņem norīkojumu ārstēties ambulatorā centra dienas stacionārā vai stacionārajā nodaļā. Ārstēšanās dienas stacionārā ir bez maksas. Lai iestātos dienas stacionārā, nepieciešams psihiatra nosūtījums. Ambulatorā centra «Veldre» telpās ir iekārtota atvērto durvju Neirožu un krīžu stacionārā (20.) nodaļa. Internetā ir pozitīvas atsauksmes par centra «Veldres» darbu, piemēram: «Zinoša, iejūtīga, profesionāla komanda. Tika galā ar manu depresiju un izdegšanu! V. R.»

«Jāatrod kas pozitīvs, jāpamaina dzīve, ja vajag. Nāve nekur neaizbēgs, tāpat visi mirsim, nav, kur steigties,» teic psihiatrs.

Runāt ar draugu vai speciālistu
Bauskā un Iecavā praktizējoša psihoterapeite Inga Grīnberga «Bauskas Dzīvei» pauda savas atziņas. Par to, ka tuvinieks vai draugs, iespējams, apsver iespēju aiziet no dzīves, varot liecināt nomāktība, uzvedības maiņa. Nereti samazinās sociālie kontakti vai arī notiek iesaistīšanās ekstrēmās pārgalvībās, ir pastiprināta atkarību izraisošo vielu lietošana, un it kā starp citu tiek izteiktas frāzes par miršanu, dzīves bezjēdzību. Ja kas tāds pamanīts, jāsaprot, ka cilvēks piedzīvo emocionālas ciešanas, un, ja tās ir spilgtas, tad vienīgā vēlme ir, lai viņa sāpes izbeigtos.

«Impulss, mirklis darīt ir ļoti īss tam, kurš vēlas pārtraukt savu dzīvi ar pašnāvību, liela daļa nemaz nevēlas nomirt pavisam, bet pārtraukt ciešanas,» uzsver I. Grīnberga. Svarīgi pievērst uzmanību. Ja ir labs kontakts, attiecības, runāt par to. Ja ir liels apmulsums, var aprunāties ar psihologu, lai stiprinātu sevi sarunai un dzīvei kopā ar dzīves nogurdināto. Izmisušajam cilvēkam ir noderīgi atgādināt – tu pašlaik neesi viens, es esmu kopā ar tevi. «Var arī godīgi teikt, ka laikam neizprotu to, kā tu pašlaik jūties, bet tu man esi svarīgs, un es vēlos tev palīdzēt. Vajadzētu praktiski vienoties par speciālistu apmeklējumiem, atrast laiku un pavadīt pie speciālista,» iesaka psihoterapeite.

Ja jau bijis vai notiek pašnāvības mēģinājums, svarīgi neatstāt uz ilgu laiku cilvēku vienu pašu. Ja notiek mēģinājums, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, cilvēks jānogādā stacionārā, uzsver I. Grīnberga.

Rudens depresija – mīts vai realitāte?
«Statistiski ir neliela daļa cilvēku, kam tiešām ir rudens (sezonāla) depresija kā saslimšana. Lielākā daļa piedzīvo garastāvokļa svārstības, kas saistītas ar organisma pielāgošanos – sarūk dienas gaismas stundas, kas palielina nomāktību. Samazinās būšana ārpus telpām un kustību daudzums, kas arī ietekmē omu un miegu. Mazliet mainās uzturs. Tomēr katrs var organizēt sevi aktivitātēm, iet ciemos vai aicināt uz tēju, apmeklēt pasākumus, sarunāties, smieties, dedzināt sveces, uzturēt kvalitatīvu miegu, vēdināt istabas, padomāt par veselīgu uzturu,» psihoterapeite stāsta, ko var darīt sevis labā.

Ko speciāliste I. Grīnberga ar laikraksta starpniecību gribētu pateikt kādam, kas jūtas tik izmisis, ka apsver iespēju izbeigt dzīvi pašnāvībā? Psihoterapeite atbild: «Ciešanas un sāpes ir nozīmīgas, lai par tām runātu vai pievērstu tām uzmanību. Pasaulē ir cilvēki, kas spēj satikties ar sāpēm un ciešanām un būt kopā ar cilvēku, «ejot pa ciešanu ceļu», jo uzskata, ka ikviena cilvēka dzīvība ir vērtība. Tie ir ārsti, psihologi, psihoterapeiti, mācītāji. Pašnāvība vai pašdestruktīva rīcība atstāj dzimtas, ģimenes sistēmā lielu traumu, ar ko būs jādzīvo tiem, kuri paliek.»

Iegrimuši savā egocentrismā
Par šo nopietno garīgo problēmu saruna arī ar Bauskas Vasarsvētku draudzes mācītāju Normundu Āboliņu. Viņš uzskata, ka mūsdienās ir tik liela aizraušanās ar virtuālo realitāti, tehnoloģijām, ka cilvēki bieži vien neredz to, kas notiek viņiem blakus dzīvē. Tik daudz ir pazemojošu, iznīcinošu vārdu citam pret citu. «Ļauns un sāpīgs laiks, viegli var paiet garām kādam, kuram vajadzīga palīdzība,» analizē mācītājs. Cilvēkus nereti piemeklē iekšējā krīze, kad viss šķiet tik bezcerīgs, tad ir svarīgi atrast kādu, ar ko parunāties, paskatīties uz «gleznu» no malas, tad arī varēs atrast izeju no strupceļa.

Jēzus saka: «Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.» (Mt. 11:28) Palīdzība ir pie Dieva, Viņš gaida ikvienu. Var zvanīt un aprunāties ar mācītāju, aiziet uz draudzi.

«Uzskatu, ka nav vainīgs tikai tas, kurš ko nodara sev, – visi ir vainīgi, jo iegrimuši savā egocentrismā, nerūp neviens. Ir lielākas vērtības nekā tās, pēc kurām nereti dzenas. Tās ir dzīvība, prieks, laime. Tas ir jādod arī citiem,» uzsver mācītājs, «šeit nav jāgaida valdības risinājumi. Cilvēki spēlējas ar nāvi – velk apģērbus ar nāves simboliem u. tml., tas nav nevainīgi. Garīgā pasaule lasa zīmes. Pašnāvībās ir sabiedrības līdzatbildība, pārāk daudz ir nicinājuma, izsmiekla, ņirgāšanās citam pret citu.»

N. Āboliņš uzsver, ka svarīgi nepadoties izmisumam, runāt, var zvanīt arī mācītājam vai atnākt uz sarunu. Cilvēkiem ne vienmēr ir risinājumi visam, bet lūgšana maina apstākļus, sirdis un notikumus, dod cerību un mieru. «Cilvēkam ir robežas, Dievam – nav, Viņam visas lietas ir iespējamas. Un Viņš nesūta cilvēkiem slimības, mokas, izmisumu, Viņš ir Tēvs, neviens mīlošs tēvs bērniem negrib sliktu. Ļaunums nāk no pretējā spēka, kas nācis melot, zagt un nomaitāt. Lai kāda būtu problēma, tā nav lielāka par Dievu; kur cilvēkam ir bezizeja, tur Dievam ir daudz ceļu.» Meklējot sirdsmieru, var lasīt arī Bībeli, piemēram, psalmus, evaņģēlijus, tur arī daudz piemēru, kā no šķietami bezcerīgām situācijām Dievs ir izvedis tos, kas Viņa palīdzību meklējuši.

Klusēšana nav risinājums
Pasaules Veselības organizācija 2000. gadā ir publicējusi informatīvu materiālu skolotājiem un citiem skolu darbiniekiem «Preventing suicide: a resource for teachers and other school staff» jeb «Pašnāvību novēršana». 2013. gadā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) to piedāvāja latviešu valodā, materiāls ir pieejams internetā. Tajā ir daudz vērtīgu atziņu, kas var palīdzēt darbā ar pusaudžiem.
Minēti riska faktori, statistiski secinājumi, piemēram, «kopumā pusaugu zēni pašnāvību izdara biežāk nekā meitenes. Tomēr starp meitenēm ir divas līdz trīs reizes lielāks pašnāvības mēģinājumu skaits. Meitenes biežāk nekā zēni cieš no depresijas, taču viņām arī ir vieglāk runāt par savām izjūtām un problēmām un vērsties pēc palīdzības, kas, iespējams, palīdz novērst fatālu pašnāvības mēģinājumu. Savukārt zēni bieži ir agresīvāki un impulsīvāki un nereti rīkojas alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, kas, iespējams, arī veicina pašnāvību mēģinājumu letālo iznākumu.» Minēti iespējamie riska faktori, kas var izsist no līdzsvara izmisumā: kultūras un ekonomiskie aspekti; negatīva bērnības pieredze; psihiskas slimības vai traucējumi; narkotiku vai alkohola lietošana; negatīvi notikumi dzīvē. Materiālā ir padomi, kā palīdzēt jauniešiem.

Savukārt 2016. gadā SPKC laida klajā izdevumus «Pašnāvību novēršana: informatīvs materiāls mediju pārstāvjiem» un «Pašnāvību riska faktori». Tie ir pieejami internetā. SPKC ir arī infografika par mītiem un faktiem šīs problēmas sakarā. Tajā ir arī atspēkots mīts, ka runāšana ar cilvēku par pašnāvību tiks interpretēta kā iedrošinājums tās izdarīšanai. Tiek uzsvērts, ka atklāta, iejūtīga saruna un atbalsts var novērst vēlmi pašam aiziet no dzīves. Ir svarīgi meklēt risinājumus, nonākot grūtībās vai nelaimē. Ideāli, ja ir ģimenes atbalsts, tomēr var vērsties arī pie kāda speciālista.

UZZIŅAI

Krīzes, uzticības un informatīvie tālruņi
Krīžu un konsultāciju centra «Skalbes» diennakts krīzes tālruņi: 67222922, 27722292 («Bite»); tiek nodrošinātas gan telefona, gan klātienes konsultācijas.

Var arī rakstīt: http://www.stastiundzivo.lv.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis (visu diennakti) 116111.

Nacionālā veselības dienesta ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis (darbdienās no plkst. 17 līdz 8, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti) 66016001.

Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvais tālrunis konsultācijām par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem (darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17) 80001234.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārkārtas tālrunis (visu diennakti) 113.

AIZSARGFAKTORI

Galvenie faktori, kas var aizsargāt pret pašnāvniecisku uzvedību
Ģimenes modeļi:
labas attiecības ar ģimenes locekļiem;

atbalsts no ģimenes.

Kognitīvais stils un personība:
labas sociālās iemaņas;

pārliecinātība par sevi, savu situāciju un sasniegumiem;

vēršanās pēc palīdzības grūtību gadījumā, piemēram, skolas darbos;

palīdzības meklēšana, kad jāpieņem svarīgi lēmumi;

atvērtība pret citu cilvēku pieredzi un risinājumiem;

atvērtība jaunām zināšanām.

Kulturālie un sociāli demogrāfiskie faktori:
sociālā integrācija, piemēram, dalība sporta vai citos pulciņos un aktivitātēs;

labas attiecības ar skolasbiedriem;

labas attiecības ar skolotājiem un citiem pieaugušajiem;

svarīgu cilvēku atbalsts.

Avots: «Pašnāvību novēršana: Informatīvs materiāls skolotājiem un citiem skolu darbiniekiem».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atkāpties no bezdibeņa malas un ieraudzīt cerību

Kategorijas