FOTO: Misā maskojas un svin latvisko Halovīnu

Vecumnieku novada Misas ciemā vairāk nekā 30 bērnu un pieaugušo Visu Svēto dienas priekšvakaru, 31. oktobri, pavadīja latviskās tradīcijās.
Laikā, kad citviet tiek grebti Halovīna ķirbji, parādās baisi tēli, kas klauvē pie durvīm un pieprasa saldumus, Bārbeles folkloras kopas «Tīrums» dalībnieki parādīja, ka maskoties un svinēt gariņu laiku, kas sākas pēc Miķeļiem un ilgst līdz Mārtiņiem, iespējams arī citādāk.
Sarīkojumā «Latviskais Halovīns» varēja uzzināt, kādas ir šim periodam piemērotākās maskas, pārtapt kādā tēlā, izmantojot pašu gādātas lietas vai aizlienējot tās no tautas nama «masku lādes». Pats interesantākais šajā vakarā bija ķekatās iešana pa Misu, bet vispirms tam vajadzēja sagatavoties, lai zinātu, kā trokšņot un dziedāt, ko māju saimniekiem vēlēt. «Agrāk ļaudis no mājas uz māju gājuši, lai nestu svētību, nevis, lai nobiedētu, kā tas notiek Halovīnā, ko svin svešās zemēs,» latviešu tradīcijas būtību klātesošajiem atklāja Irita Vimba, «Tīruma» mākslinieciskā vadītāja.
Bērni un pieaugušie sadalījās divās komandās un vienojās par apstaigājamo teritoriju. Klauvējot pie dzīvokļu durvīm, ļaudis tika uzrunāti ar dziesmas vārdiem: «Saimniek, saimniek, laid mūs visus istabā». Pēc tam tika pārbaudīts, vai mājinieki labi uzvedušies un vai ir gana gudri. Kurš neprata lasīt ačgārni, dabūja «pērienu» ar žagariem. Lai nopelnītu saldumus, «mēmais koris» sniedza koncertu, izpildot zināmo «Kur tu teci, gailīti mans?».
Promejot maskotie tēli veica svarīgu rituālu – pa durvīm istabā iemeta sauju ar pupām, lai Misā, kas nokrustīta par pupu lielvalsti, katrās mājās būtu auglība, ražība un svētība.
Tā dēvētajā «rūķīšu mājiņā» ķekatniekus sagaidīja Vija Ozola. Viņu iepriecināja gan bungošana un grabināšana, gan dziedāšana un pārbaudījumi. Lai saņemtu labvēlību, saimniecei bija jāapliecina, ka šajā gadā labi dzīvojusi. Namamāte slavēja ciemiņus, kuri pat tumsā atraduši ceļu pie viņas, un cienāja ar cepumiem un konfektēm. Dziedot «Paldies, paldies par devumiņu» maskotie tēli atvadījās un devās tālāk.
Ar saldumiem vēlos nācējus laipni uzņēma arī Aija Rozniece, kura zināja, ka sensenos laikos cilvēki maskās gājuši no sētas uz sētu, lai nestu svētību, tāpēc latvisko tradīciju un jautrās izdarības atbalstīja. Arī citās mājās ļaudis vēra durvis, lai apsveicinātos ar labestīgajiem miera traucētājiem. Ejot pa ciemu, bērni priecīgi sarunājās un, iejutušies tēlos, atzina, ka tumsā jūtoties droši. «Man patīk staigāt pa tumsu.» «Man nav bail.» «Man vispār nav bail!» – tā cits caur citu sauca pirmsskolas vecuma bērni Lāsma, Mārtiņš, Dominiks, Luīze un citi.
Pēc stundas abas masku grupas atkal satikās tautas namā, izrādīja iegūto cienastu, sildījās ar tēju un saņēma konfektes no tautas nama vadītājas Sandras Vēveres. Neierasti notika saldumu svēršana. Tarbiņas, kulītes un maisiņi tika savērti uz žagara un lūkots, cik dziļš no smaguma veidojas ieliekums. Pēc tam arī neatkarīgs eksperts pēc izjūtas noteica, kurai komandai guvums vērtīgāks, un, izrādās, uzvarēja draudzība.
Bērniem ir vēlme maskoties, tāpēc svarīgi parādīt, kā to darīt, lai saglabātu latviskās tradīcijas, uzsver Irita Vimba. «Maskošanās sākas veļu laikā, aptuveni nedēļu pēc Miķeļiem. Tiek atainoti gari, un sākotnējie tēli ir vecīši, ubadziņi. Ap Ziemassvētku laiku parādās zoomorfie tēli dažādu dzīvnieku veidolā, savukārt pavasarī maskas ir auglību simbolizējošas,» skaidro folkloriste.
Vakars noslēdzās ar jautru rotaļās iešanu un apņemšanos kādā no maskotiem tēliem atkal iejusties nākamā gada 15. februārī, kad Vecumniekos tradicionāli tiks atzīmēti Meteņi.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»