Komentāri: svētku brīvdienas

Kāds jūsu viedoklis – vai valstī vēl vajadzīgas papildu brīvdienas, vai varbūt varētu 11. novembri «samainīt» pret 1. maiju?
ANDIS KASPARS, trīs kafejnīcu saimnieks, SIA «Iecavas siltums» jurists
Jāsamēro ar labklājību
– Kā uzņēmējs noteikti esmu pret jaunu brīvdienu. Tas ietekmē uzņēmējus finansiāli, ekonomiskajā ziņā un arī administratīvajā jomā. Tiem, kas strādā šajā dienā, jāmaksā dubultā alga, lielākas izmaksas uzņēmumam.
Tam ir negatīva ietekme arī valstiskā līmenī – aizslēgtas rūpnīcas, mazāk saražo, valstij mazāk nodokļu. Ja pērn bijām trešajā vietā Eiropas Savienībā pēc brīvdienu daudzuma, bet labklājībā trešajā vietā no beigām – kādas brīvdienas?!
Jā, ēdinātavām brīvdienās ir vairāk apmeklētāju, bet 11. novembris ir rudens periodā, kad iestājas klusā sezona. Svinēt un atcerēties var arī bez brīvdienas.
Lai nodrošinātu nepārtraukto ražošanas ciklu, arī uzņēmumā «Iecavas siltums», kādam ir jāstrādā. Ja ir lielāka rūpnīca, kurai ir nepārtrauktais ražošanas cikls, izmaksas var pieaugt ievērojami. Tas kopējā griezumā iespaido arī tarifus, cenas.
Ideju varētu pieņemt, ja vienu brīvdienu likvidē un citu ievieš vietā. Atbalstu, ka noņemamā diena varētu būt 1. maijs. Tas man simbolizē komunisma rēgu – kad visiem vajadzēja iet parādē ar karodziņiem rokās.
VADIMS KUZMIČS, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas daļas komandieris
Svētku dienas mūs nebiedē
– Ik dienu esam sagatavojušies darbam, tomēr svētku brīvdienas ir īpašas, tad jo sevišķi jābūt modriem un piesardzīgiem. Tās nav parastas dienas, tad vairāk «gaidām» negadījumus. Tomēr notikumi ir vienādi kā ikdienā, tā svētkos – elektroinstalācijas izraisītas nelaimes, neuzmanīga rīkošanās ar uguni un līdzīgi. Ir bijuši arī mierīgi svētki un patiešām klusi Ziemassvētki, bet pārsvarā «uz čemodāniem» esam vienmēr.
Lielajos svētkos, kā Ziemassvētkos, Jaungadā, Jāņos, parasti dežurē kāds cilvēks vairāk. Allaž tehniku pārbaudām, bet pirms svētkiem jo īpaši, gatavojamies tam sliktākajam.
Ja arī mēs visi būtu aizņemti kādā lielā notikumā, cilvēki bez palīdzības nepaliktu, brauktu no tuvākās ugunsdzēsēju daļas. Arī mēs braucam citiem palīgā. Protams, kad dežūra iekrīt svētkos, tiem ugunsdzēsējiem-glābējiem tā ir darbdiena. Mēs skatāmies no citas puses, kā izglābt dzīvību, kā palīdzēt nelaimē nokļuvušam cilvēkam vai dzīvniekam, nevis kā nosvinēt svētkus... Atpūtīsies pēc tam, galvenais ir glābt. Svētku dienu skaits mūs nebiedē, vai tās paliek esošās vai nāk kāda klāt.
INESE KARLOVA, SIA «PS Līdums» valdes locekle
Par 11. novembri vērts padomāt
– Svētku dienu mūsu valstī, šķiet, ir pietiekami. Par 11. novembri vērts padomāt gan kā svinamu dienu, gan brīvdienu. Tas zemniekam netraucētu, gluži otrādi, tuvojoties valsts svētkiem, veidotu atbilstošāku noskaņu. Lāčplēša dienas īpašo nozīmi lauku klusumā grūtāk uztvert, bet pēc smagā rudens darbu cēliena iespēja aizbraukt uz Rīgu un piedalīties svecīšu vakarā šo dienu padarītu jaukiem iespaidiem bagātāku.
Ja nu jāizvēlas, tad Lāčplēša diena varētu būt oficiālo svētku dienu sarakstā.
Savukārt 1. maijs, kādreiz arī otrais datums manā apziņā nu nekādi nav bijis ar svētku nozīmi. Parasti jau to izmantojām par «dārziņu dienu», kurā centāmies kaut ko stādīt un rušināt. Pavasarī visos laikos zemniekam katra diena pagājusi, uz lauka sējot un apstrādājot zemīti. 4. maiju gan mēs respektējam, tam ir sava vēsturiska jēga un nozīme. 1. maijs kā brīvdiena varbūt vairāk attiecas uz budžeta iestāžu un biroju darbiniekiem un tiem, kam ir astoņu stundu darbdiena.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»