BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tiesa noraida Bauskas novada administrācijas prasību pret Modri Mākulēnu

Uldis Varnevičs

2019. gada 29. oktobris 09:03

3560
Tiesa noraida Bauskas novada administrācijas prasību pret Modri Mākulēnu

Laikraksta «Bauskas Dzīve» rīcībā nonācis ar 28. oktobri datēts Zemgales rajona tiesas spriedums, kurā rakstīts, ka tiesa noraida Bauskas novada pašvaldības iestādes «Bauskas novada administrācija» prasību pret Modri Mākulēnu.

Bauskas novada pašvaldības iestāde «Bauskas novada administrācija» cēla prasību Bauskas rajona tiesā pret Modri Mākulēnu par zaudējumu piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai zaudējumus 30 894,40 eiro apmērā un visus tiesas izdevumus.

Stāsts sākās 2014. gada 18. septembrī, kad saistībā ar kriminālprocesu par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu Bauskas novada pašvaldība darba tiesiskās attiecību izbeidza ar Vecsaules pagasta pārvaldnieci L.K. Viņa par šo lēmumu pašvaldību iesūdzēja tiesā un pēc vairākkārtējas pārsūdzēšanas Bauskas novada dome L. K. bija spiesta samaksāt gandrīz 27 tūkstošus eiro. Bauskas novada domes deputāti lēma, ka atbildīgs par šo zaudējumu rašanos ir juridiskās nodaļas vadītājs Modris Mākulēns un iesniedza tiesā prasību piedzīt no viņa šo summu, kā arī tiesāšanās izdevumus.

Atzinumā ir pieminēts arī Bauskas novadā izveidotās komisijas atzinums, kas kļuva par pamatu tiesvedības uzsākšanai. «Komisija atzinusi, ka atbildētājs kā Juridiskās nodaļas vadītājs un pilnvarots pārstāvis nav ar pienācīgu rūpību veicis savus darba pienākumus, vadot un konsultējot darba līguma uzteikuma L. K. procesu, nav ar pienācīgu atbildību apsvēris nepieciešamību turpināt tiesvedības procesu minētajā civillietā, bet to turpinājis, kā arī pārliecinājis Bauskas novada vadību un deputātus šo tiesvedību turpināt.» Tomēr tālāk norādīts: «Lietas izskatīšanas gaitā nav gūti pierādījumi, kas apliecinātu atbildētāja ļaunu nolūku, kā arī to, ka zaudējumi nodarīti ar rīcību, kas nav saistīta ar nolīgtā darba veikšanu.»

Tiesas spriedumā ir norādes arī uz Bauskas novada domes darbu. «Prasītāja pārstāvja viedoklis tiesai ņemt vērā, ka dokumentus paraksta Bauskas novada domes priekšsēdētājs, kurš pēc izglītības ir vēsturnieks, viņam nav attiecīgu zināšanu tieslietās, kā arī apgalvojums, ka dokumenti domes vārdā tiek parakstīti tādi, kādus domes priekšsēdētājam liek priekšā juristi, tiesas ieskatā nepelna ievērību, jo sekojot šādai loģikai, būtu jāsecina, ka koleģiāla institūcija (deputāti) lēmumus nepieņem balsojot, kā arī domes priekšsēdētājs nevada Bauskas novada domi, bet viņi paklausa darbiniekam, kas pieņemts darbā uz darba līguma pamata.»

Tiesas spriedumā ir pieminēti Bauskas novada domes deputāti. «Šajā gadījumā izvērtējams ne tikai juridiskais aspekts, bet arī pieņemtā lēmuma saturiskā daļa, par ko atbildīga ir koleģiāla institūcija, kura lēma attiecīgo jautājumu, kā arī domes priekšsēdētājs,» tā teikts tiesas spriedumā.

Ierosinājumu atbrīvot no amata L. K. izteica pašvaldības izpilddirektors Jānis Kalinka. Lēmumu par L. K. atlaišanu no darba 2014. gada 18. septembrī pieņēma domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks un deputāti Voldemārs Čačs, Rudīte Čakāne, Alvis Feldmanis, Jānis Feldmanis, Daira Jātniece, Solvita Jirgensone, Mārīte Ķikure, Jānis Rumba, Raimonds Žabovs, Vera Grigorjeva, Uldis Kolužs un Inita Nagņibeda. Īpaši aktīvi atstādināt no amata pieprasīja A. Feldmanis un U. Kolužs. Sēdē nepiedalījās Aleksandrs Novickis, Mārtiņš Ruža un Arnolds Jātnieks.

2016. gada 11. augustā Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks izdeva rīkojumu «Par komisijas izveidošanu amatpersonu rīcības izvērtēšanai» Komisijā darbojās Anda Smiltiņa-Plūdone,  Juris Landorfs un Dace Šķiliņa. «Komisijas locekļiem domas nedalījās. Secinājums bija vienprātīgs, ka atzīstama amatpersonas vaina,» pausts Bauskas novada 2016. gada 27. oktobra domes sēdes protokolā. Ņemot vērā komisijas atzinumu, Bauskas novada domes deputāti lēma uzdot Bauskas novada pašvaldības izpilddirektoram piedzīt no Bauskas novada administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja M. Mākulēna pašvaldībai nodarītos zaudējumus pilnā apmērā.

Koleģiālā atbildība minēta kā arguments, vērtējot arī komisijas darbu, kas izskatīja amatpersonu atbildību. «Tiesa secina, ka komisija, kurai bija dots pienākums izvērtēt amatpersonu (darbinieku) rīcību saistībā ar Zemgales apgabaltiesas sprieduma izpildi par atlīdzības piedziņu no Bauskas novada domes par labu L. K. un tiesāšanās izdevumu piedziņu valsts ienākumos, savus uzdevumus nav izpildījusi, jo nav vērtējusi visu darbinieku un to amatpersonu atbildību, kuras saistītas ar 2014. gada 18. septembra Bauskas novada domes ārkārtas sēdes lēmuma izstrādi un pieņemšanu, kā arī tiesvedības turpināšanu ar L.K., bet vērtējusi tikai Juridiskās nodaļas viena darbinieka, atbildētāja rīcību,» teikts spriedumā.

Pēc M. Mākulēna atteikšanās labprātīgi atmaksāt zaudējumus, Bauskas novada dome 2017. gadā nolēma uzsākt tiesvedību. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem tiesvedības pakalpojumu sniedza zvērināts advokāts Elvijs Vēbers. Kopumā iepirkumā startēja četri pretendenti, liecina iepirkuma dokumentācija.

«Ievērojot, ka atbildētājs nav tā persona, kura Bauskas novadā var pieņemt lēmumus par darba uzteikumu darbiniekam, atzīt prasības, noslēgt izlīgumus, lemt par tiesvedības turpināšanu un piešķirt naudas līdzekļus tiesvedības vajadzībām, tiesa atzīst par pamatotu atbildētāja iebildumus un secina, ka komisija izvērtējusi tikai vienu personu, bet nav vērtējusi pārējo Juridiskās nodaļas darbinieku un to pašvaldību amatpersonu un darbinieku rīcību, kuri bija iesaistīti lēmuma projekta sagatavošanā, pieņēma lēmumus Bauskas novada pašvaldības vārdā, kā arī lēma par pārsūdzību tiesu instancēs. Bez visu iesaistīto darbinieku un amatpersonu rīcības izvērtēšanas, atbildētāja vainas pakāpe šādos apstākļos nav nosakāma,» tāds ir tiesas vērtējums.

Pats M. Mākulēns vērtē, ka šī tiesāšanās papildus Bauskas novada pašvaldībai ir izmaksājusi apmēram četrus tūkstošus eiro. Tiesvedības procesā viņš izlēma sevi aizstāvēt pats. Tāpēc pašvaldībai nebija jākompensē viņa tiesvedības izdevumi. «Ja būtu nolīdzis sev advokātu, tas pašvaldībai izmaksātu vēl papildus vismaz tūkstoš eiro,» atzīst M. Mākulēns.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2019. gada 28. oktobra, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.