BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vimbu svētkos būs, kur atvēzēties

Vimbu svētkos būs, kur atvēzēties

Bauskas novada pašvaldība ar projektā atvēlēto līdzekļu palīdzību atkal mēģina iztīrīt Mūsu.

Mūsas krasts Bauskas pilsētā kā sakārtota teritorija ar izveidotu promenādi, ierīkotām peldvietām un sakoptu upes krastu – tāda ir vīzija, tas uzlabotu arī pilsētnieku dzīves kvalitāti. Šogad novada pašvaldības īstenotais upes attīrīšanas projekts ir viens no pirmajiem soļiem šāda plāna realizācijai.

Bauskas novads šogad sadarbībā ar citām pašvaldībām, tai skaitā Lietuvas Biržu rajonu, īsteno projektu «Zaļās infrastruktūras pilnveidošana zemieņu upju ainavā». Viena no projekta sastāvdaļām ir Mūsas un Mēmeles posmu tīrīšana un pārmaiņas, kā arī «Truxor» amfībijas iegāde meldru izpļaušanai un citiem upes sakārtošanas darbiem.

Ūdenī atkal ekskavatori
Dažādos projektos jau 2009. un 2012. gadā notika Mūsas gultnes tīrīšana ar ekskavatoru palīdzību. Pateicoties arī pļaušanai ar amfībiju, meldru daudzums upē samazinājās, bet upes apaugums zem ūdens līmeņa tomēr saglabājās un pat pieauga. Tagad Bauskas novada pašvaldība ķērusies pie upes tīrīšanas jaunā projektā.

Veicamos darbus un plānus Bauskas novada pašvaldība saskaņoja ar hidrobiologiem Andri un Loretu Urtāniem. «Mūsu mērķis bija panākt, lai upe atgūtu izskatu, kāds tai bija pirms gadiem 40 – 50. Cilvēki varēs daudz drošāk peldēties un braukāt pa upi, kas būs labi pārredzama. Būs lielāka straume, straujāks upes pašattīrīšanās process. Būs zivis. Vimbu svētkos būs, kur atvēzēties. Piekraste būs mazāk apaugusi,» nākotnes ainavu ieskicē A. Urtāns.

Aizaugušo ūdensceļu tīrīšanas darbi – ūdensaugu izpļaušana un gultnes atbrīvošana no tajā uzkrātajiem sanesumiem – notika trijās vietās Bauskā. Vispirms bija Mēmeles posms pilsētā, pie ēkas Rīgas ielā 77b. Tad divās vietās Mūsā – pie Ziedoņu ielas 2.b un 2.c mājām, kā arī pie Pionieru ielas 35. nama – peldvietās pie stadiona. Ar ekskavatoriem izgrāba dūņas upes dibenā, zemi un akmeņus un vienmērīgi izbēra pie krasta, samazinot upes gultnes platumu. Šos darbus veica SIA «Pīlādžlauki».

Laba iniciatīva
Bauskas novada pašvaldība Mūsā gan izdarīja vairāk, nekā projektā plānots, – gandrīz viss krasts no stadiona līdz Mūsas automašīnu tiltam ir iztīrīts, krasts ir paplašināts, upes gultne – sašaurināta. «Tas, ko darījām tālāk, ir nevis projektā, bet gan novada pašvaldības saimnieciskā darbība,» informēja Ilze Munda, Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja, kas šo projektu veido kopā ar teritoriju plānotāju Daci Platonovu.

«Šī ir laba pašvaldības iniciatīva. No ūdens kvalitātes viedokļa upes gultni vajag sašaurināt, tikai nepieciešams izvērtēt šādu darbu ietekmi uz vidi. Šis būtu jārāda kā piemērs citām pašvaldībām, kā var sakārtot upju stāvokli. Bauskas novads šajā ziņā ir pionieris,» pauž hidrobioloģe Loreta Urtāne. Viņa gan uzsver, ka līdzīgi projekti Latvijā ir īstenoti un daļa pat ļoti veiksmīgi. Tā pie Kuldīgas notika Ventas upes tīrīšana, un pēc tam iztīrītajā posmā pieauga gan straumes ātrums, gan ūdens līmenis.

Projekta laikā ūdensaugus upē pļāva ar jauno «Truxor» amfībiju, ko Bauskas novada pašvaldība uzticējusi SIA «Īslīces ūdens». Veicamos darbus kontrolēja uzņēmuma valdes loceklis Valērijs Gabrāns. Viņš ir daudzu upes attīrīšanas un labiekārtošanas ideju autors un veiktos darbus vērtēja pozitīvi.

Darbība jāturpina
Līdzīgus tīrīšanas darbus vajadzētu veikt upes otrā pusē, bet pagaidām to nedrīkstot. «Zivis un putni, kas pieraduši dzīvot meldros, tagad ir pārcēlušies uz otru pusi, un jāgaida, kad pašlaik pārveidotajā krastā atjaunosies ekosistēma, un tad varēs tīrīt arī otru krastu,» skaidro L. Urtāne.

Abi hidrobiologi vērtē, ka šādu projektu vajadzētu īstenot visā upes garumā. Savukārt nākotnes risinājums Mūsas upei pie Bauskas varētu izskatīties tāds – gultne šaurāka pirms tilta, savukārt aiz tilta aktīvāks upes tecējums pils pusē. «Tur vajadzētu atjaunot upes tecējumu iepriekšējās vietās. Straume pie pils izmanto trešdaļu no upes platuma, pārējais aizaudzis,» vērtē L. Urtāne.

Jau tagad ir skaidrs, ka atpūtas zonas resursi pie Bauskas stadiona un pārējā upes daļā viennozīmīgi palielināsies. I. Munda atzīst, ka arī pašvaldībai ir diezgan nopietni plāni par peldvietas iekārtošanu Mūsas krastā, kā arī krasta zonas sakārtošanu – varbūt pat promenādes izveidi. Tomēr galvenais būšot tieši tas, kā hidrobiologi un citi speciālisti saskata šīs teritorijas attīstību. «Viņi ir tie, kas pasaka, ko veidot. Mēs meklējam iespējas to realizēt,» saka I. Munda.


FAKTI

Projekts «Zaļās infrastruktūras pilnveidošana zemieņu upju ainavā (ENGRAVE)»

Projekta budžets – 583 300,34 eiro, tai skaitā ERAF finansējums 495 805,26 eiro. Projekta partneri no Latvijas puses ir Baltijas Vides forums, Jelgavas novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Rundāles novada pašvaldība un no Lietuvas puses Biržu rajona pašvaldība, Biržu Reģionālā parka direkcija un Žagares Reģionālā parka direkcija.

Bauskas novada pašvaldības projekta daļa – 137 183 eiro, no tās ERAF finansējums 65 180,55 eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 5367,81 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 6134,64 eiro, neattiecināmās izmaksas – 60 500 eiro.


20191028-1810-upju-aptauja.jpg