Domas rosina avīzes virsraksti

2019. gada 25. oktobris 00:00

441

Brunaviešu un vienas ģimenes hronika gadu desmitu ritumā.

Ilgu laiku esam draugos ar vietējo avīzīti. Bija gadi, kad necerējām lasīt rakstus, kuri nav «no augšas» virzīti. Mainījušies laiki, teksti atklāj cilvēku darbu un likteņus, kas jo īpaši interesanti.
Ģimenes arhīvā sakrāta prāva kaudzīte gan «Bauskas Dzīves» numuru, gan tās priekšteces avīzes un izgriezumu, galvenokārt par mūsu, draugu un brunaviešu dzīves gājumu.

Nojauta nepieviļ
Pārcilājot vecos un arī jaunākus izdevumus, veidojot šo tekstu, izmantoju virsrakstus, jo mani vispirms piesaista tie, pēc tam fotogrāfijas, tikai tad raksti. Šajā virknējumā būs virsraksti, sākot ar pagājušā gadsimta 70. gados lasītajiem. Pamudinājums tādai iecerei bija gadskārtējais svētku pasākums Budbergas parkā. Toreiz nojautu, kāds varētu būt virsraksts, biju saskanīgi ar avīzē lasāmo domājusi – barons ierodas ciemos pie Budbergas ļaudīm un viesiem.

Labi savijās šādu publikāciju nosaukumi: aiz darbiem paslēpušies avīzē secināja, ka Brunava nav sūnu ciems, tā ir labu vārdu teicēja. Agros pavasaros, kad traktori sacenšas dziesmā ar cīruļiem, rakstītāji pajautā, cik dienu līdz apsējībām, ko dodam Brunavas zemei. Vēl stāsta par ļaudīm ar savu domu tā, ka i bez punkta nav i.
Savulaik daudz lasījām par Latvijas lauksaimniecības pirmrindnieku apbalvošanu ar ordeņiem un medaļām, kuras toreizējā partija un valdība dāsni dalīja. Šīs ziņas raisa divējādas izjūtas, jo «melnā darba» ļaudīm gluži par velti tādu godu nepiešķīra, aiz veicamā bija saražotās produkcijas daudzums, kas nezināmā ceļā «pazuda» un veikalu plauktos bija pieticīgs.

Prieks, ka avīze neaizmirst par Brunavas pagasta trim baznīcām. Brunavas katoļu dievnamam ir vairāk nekā divi gadu simteņi, arī Budbergas katoļu baznīca ir cienījamā vecumā, un katoļu priesteris steidzīgs kā vējš. Senāk un arī pēdējos gados aktīva ir Budbergas luterāņu draudze.

Būt dzīves mīlētiem
Daudz labu vārdu avīze ir veltījusi skolu jaunatnei gan pagājušā gadsimta 80. un 90. gados, gan tagad. Laikrakstā ir uzdots jautājums, vai Bauska iepazīta, kad rīkots konkurss vidusskolēniem. Iepriecināti lasījām, ka lauku meiteņu komanda, kurā bija mana un kolēģes meita, uzvarēja, apsteidzot pilsētas jauniešus, kuri pēc fotogrāfijām pilsētā sliktāk pazina un atrada dažādus objektus un ēku detaļas. Liels pārsteigums bija, uzzinot, kādos tērpos skolnieces bija ģērbušās, izrādījās, ka maisos... Neizbrīnīja raksta nosaukums, ka var aiztraukties naktī līdz Baldonei slēpot, jo no mūsu bērniem tas bija sagaidāms. Diemžēl ir skumji, ka tukšas palikušas vietējās Mežgaļu un Jaunsaules pamatskolas, kur savulaik bija labi sportisti. Skolotājas Katrīnas mācīti un vadīti, audzēkņi guva panākumus galda spēļu sacensībās vietējā un valsts mērogā, par ko daudz reižu vēstīja avīze.

Dzīve rit savu gaitu, bērni izaug, sāk strādāt, veidojas ģimenes. Mīļa bija laikraksta rubrika «Piedzimis mazulis». Mazmeitiņas pirmo fotogrāfiju glabājam jau 20 gadus. Lasījām ziņas par mazbērnu izglītošanos Bauskas pamatskolā, par piedalīšanos mācību olimpiādēs, lepojāmies, kad mazmeita ieguva titulu «Gada skolēns». Tiek glabātas 9. un 12. klases absolventu fotogrāfijas, kur jauniešiem veltīti labi vārdi.

Interesanti bija uzzināt kultūras aktualitātes, jo ģimenes jaunākā paaudze dziedāja koros, piedalījās skatēs un Dziesmu svētkos.

Citējot virsrakstu «Dzīves un ģimenes mīlēti», kas «Bauskas Dzīvē» bija lasāms manas jubilejas reizē, vēlos teikt, lai tā justos katrs lasītājs un īpaši brunavieši, ar kuriem kopā esmu vairāk nekā pusgadsimtu Mēmeles krastos.

«Bauskas Dzīvei» novēlu talantīgus, gudrus, ar labu vārdu apveltītus veidotājus!

P. S. Autore redakcijai ir zināma, bet viņa vēlas palikt anonīma, kas tiek respektēts.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Domas rosina avīzes virsraksti

Kategorijas